Šajās metodiskajās vadlīnijās rodamas atbildes uz dažāda veida jautājumiem, kas ir aktuāli, strādājot bērnu tiesību aizsardzības jomā. Atbildes sniegs: 1) praktisku izpratni par spēkā esošo tiesību normu piemērošanu; 2) rīcības modeļus starpinstitūciju sadarbības grupu izveidei, darba organizācijai un pilnveidei; 3) praktiskus padomus sadarbības grupas nolikuma izstrādei; 4) informāciju par Latvijas novados un citās valstīs aprobētajām pieejām bērnu tiesību aizsardzības jomā; 5) saiknes papildu informācijas avotiem, ja nepieciešams padziļināti iepazīties ar starpinstitūciju un multidisciplināro sadarbību.
Bērnu tiesības ir bērna cilvēktiesības, tāpēc šī tiesību apakšnozare ir visai komplicēta un plaša. Bērnu tiesību jautājumi ir cieši saistīti ar dažādām citām tiesību nozarēm, piemēram, – administratīvo pārkāpumu tiesībām, krimināltiesībām, īpaši ar civiltiesībām (ģimenes tiesībām, mantojuma tiesībām) un citām. Tāpēc bieži vien tiek teikts, ka bērna tiesībām ir horizontāls raksturs, jo tās saistītas gandrīz ar visām citām tiesību piemērošanas nozarēm. Minētais nozīmē, ka bez starpinstitūciju sadarbības bērnu tiesību efektīva piemērošana nav iespējama.
Starpinstitūciju sadarbības veicināšanā liela loma ir pašvaldībām. Katra Latvijas ģimene, kurā ir bērni, dzīvo kādā noteiktā pašvaldībā. Tieši pašvaldība ir tā, kas visvairāk saistīta ar bērnu ikdienu, nodrošinot dažādus pakalpojumus bērniem un ģimenēm viņu dzīves vietā. Minētā dēļ šo vadlīniju mērķa grupa ir tieši pašvaldību profesionāļi, kas veic savus pienākumus starpinstitūciju sadarbības formā, kā arī citi bērnu tiesību aizsardzībā iesaistītie valsts iestāžu un nevalstiskā sektora speciālisti.