ŽURNĀLS Informācija

9. Augusts 2005 /Nr.29 (384)

Intelektuālais īpašums Eiropas Savienībā

Intelektuālais īpašums Eiropas Savienībā

Direktīva 2004/48/EK

Dipl.iur. Ieva Viļuma, Patentu valdes Juridiskā departamenta direktore
VILUMA.JPG (8586 bytes)
Foto: no personiskā arhīva

Intelektuālais īpašums un ar to saistītie jautājumi ir svarīgi ikvienas valsts attīstībā un ekonomikas veicināšanā, intelektuālā īpašuma tiesības var sastādīt nozīmīgu kapitālu. Tomēr, līdz ar brīdi, kad persona iegūst vai rada intelektuālā īpašuma tiesību objektus, ir jāapzinās apdraudējumi no tām personām, kuras šīs tiesības vēlas pārkāpt un izmantot savā labā, kā arī iespējas vērsties pret šiem pārkāpējiem.
Līdz ar Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā spēkā stājās Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva 2004/48/EK par intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu1 (turpmāk – Direktīva). Šis dokuments tā pieņemšanas laikā izraisījis ne mazums diskusiju2, un joprojām dalībvalstis saskaras ar neskaidrībām Direktīvas ieviešanā. Direktīva regulē dažādus aspektus saistībā ar intelektuālā īpašuma tiesību īstenošanu Eiropas Savienībā, un līdz šim šāda mēroga dokumentā tas nebija darīts. Dokumenta izstrādes pamatā ir konstatētā situācija dalībvalstīs, ka joprojām pastāv būtiskas atšķirības attiecībā uz intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanas līdzekļiem.
Direktīva attiecas uz autortiesībām, rūpnieciskā īpašuma tiesībām un citām intelektuālā īpašuma tiesībām, jo Direktīvā paredzētos pasākumus piemēro visiem intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumiem, kas paredzēti Kopienas vai attiecīgās dalībvalsts tiesību aktos. Direktīva īpaši fokusēta uz komerciāla mēroga pārkāpumiem.
Šajā rakstā netiks apskatīti direktīvas normu salīdzinājums ar Latvijas normatīvajiem aktiem, bet tiks sniegts pārskats par Direktīvas regulējumu un diskutablajiem jautājumiem saistībā ar Direktīvas normu interpretējumu.
Direktīva jāievieš līdz 2006.gada maijam, un šobrīd Latvijā norit aktīvs darbs pie tās normu un attiecīgo nacionālo tiesību aktu izpētes. Tā kā Direktīvas ieviešana raisījusi neskaidrības Eiropas Savienības dalībvalstīs, ir notikušas arī Komisijas dienestu rīkota sanāksme par Direktīvas ieviešanas jautājumiem. Šobrīd publiski pieejams ir Apvienotās Karalistes Patentu iestādes publicētais Konsultāciju dokuments par Direktīvas ieviešanu Apvienotajā Karalistē3.

1. Ieskats vēsturē

Intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības jautājumus starptautiskā līmenī pašlaik regulē dažādi starptautiski līgumi. Jautājumi saistībā ar tiesību piemērošanu noteikti Līgumā par intelektuālā īpašuma tiesību aspektiem saistībā ar tirdzniecību (turpmāk – TRIPS līgums4. Atbilstoši Direktīvas preambulas 7.apsvērumam, Eiropas Komisijas (turpmāk – Komisija) rīkotajās konsultācijās par šo jautājumu ir konstatēts, ka dalībvalstīs, neraugoties uz TRIPS līgumu, joprojām pastāv būtiskas atšķirības attiecībā uz intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanas līdzekļiem. Direktīvas pieņemšana bija sekas dažādo nacionālo sistēmu izpratnei par intelektuālā īpašuma īstenošanas mehānismu funkcionēšanu, kas radīja atšķirības Eiropas Savienības iekšējā tirgū un izraisīja ekonomiska rakstura zaudējumus un apdraudējumu sabiedrības drošībai un veselībai.
1998.gada oktobrī Eiropas Komisijas publicēja “Zaļo grāmatu” par cīņu pret viltojumiem un pirātismu iekšējā tirgū5. Eiropas Komisijas sākotnējais priekšlikums6 Direktīvas projektam tika iesniegts 2003.gada martā. Eiropas ekonomisko un sociālo lietu komiteja savu ziņojumu izstrādāja 2003.gada novembrī7, kam sekoja apspriedes ar dalībvalstu pārstāvjiem, ekspertiem, līdz 2004.gada 29.aprīlī tika pieņemta Direktīva.
Atbilstoši Komisijas iecerei8, Direktīvas mērķi ir:
1) izveidot vienotu intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanas telpu, lai nerastos pārpratumi dalībvalstu starpā;
2) izveidot vienotu informācijas apmaiņas tīklu;
3) palīdzēt intelektuālā īpašuma tiesību īpašniekiem aizstāvēt savas tiesības.

VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Dina Gailīte, Volfgangs Hoizels
Intervija
Kur juristam smelties zināšanas un meklēt kontaktus
Šķiet, reti kurš jurists Latvijā var apgalvot, ka, saskaroties ar Eiropas tiesībām, ne reizi un ne mirkli nav juties kā apmaldījies biezā mežā: Eiropas tiesību avoti un to attiecības ar nacionālajām tiesību normām, brīvas ...
1 komentāri
Edgars Pastars
Informācija
Papildina prasījumu Satversmes tiesai
Šā gada 2.jūnijā Satversmes tiesā ierosināta lieta par jaunās Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) ēkas būvniecībai nepieciešamo īpašumu atsavināšanas likumību. Tolaik 10 personas apstrīdēja Satversmes 81.panta kārtībā ...
1 komentāri
Jānis Pleps
Informācija
Kādas ir konstitucionālās politikas aktualitātes
Reinis Markvarts
Skaidrojumi. Viedokļi
Pierādījumu novērtēšana civilprocesā
Līdzās tiesību normu pareizai piemērošanai, kas sasniedzama, ja tiesību normas tiek pienācīgi un atbilstoši interpretētas, lietas izšķiršanā vienlīdz svarīga ir lietas faktisko apstākļu iespējami pilnīga noskaidrošana.
1 komentāri
Tiesību prakse
Par Krimināllikuma 272. panta interpretāciju
Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departaments šādā sastāvā: tiesas sēdes priekšsēdētājs senators P.Gruziņš, senatori V.Čiževskis un A.Freibergs, izskatot rīcības sēdē 2005.gada 28.aprīlī ...
AUTORU KATALOGS