ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

28. Februāris 2006 /Nr.9 (412)

Kara noziegumu iztiesāšanas tiesiskās problēmas
2 komentāri

Nikolajs Ogurcovs rakstā "Sarkanā partizāna V.Kononova lietas tiesiskās problēmas"* (turpmāk tekstā- Ogurcova raksts) izvērtē dažādus tiesiskos aspektus Vasīlija Kononova lietas iztiesāšanā Latvijas tiesās. Ogurcovs kritiski vērtē Latvijas tiesu izvēlēto tiesisko risinājumu, cita starpā nepiekrītot piemērojamo starptautisko tiesību normu interpretācijai.

Kara noziegumu iztiesāšanas tiesiskās problēmas

M Jur (Dist.) (Oxon) Mārtiņš Paparinskis, M Phil (Oxon) students, M Res (EUI), LLM (Harvard) Ieva Kalniņa, PhD (EUI) studente
PAPARINSKISJAUNS.JPG (12165 bytes) KALNINAIEVA.JPG (14062 bytes)

Foto: no personiskā arhīva

Autori vēlas izteikt pateicību Kristīnei Krūmai par vērtīgajiem komentāriem replikas tapšanas laikā. Atbildība par rakstā izteikto viedokli pilnībā gulstas tikai uz autoriem.

Nikolajs Ogurcovs rakstā “Sarkanā partizāna V.Kononova lietas tiesiskās problēmas”* (turpmāk tekstā – Ogurcova raksts) izvērtē dažādus tiesiskos aspektus Vasīlija Kononova lietas iztiesāšanā Latvijas tiesās. Ogurcovs kritiski vērtē Latvijas tiesu izvēlēto tiesisko risinājumu, cita starpā nepiekrītot piemērojamo starptautisko tiesību normu interpretācijai. Šī replika nepretendē uz pastāvīga akadēmiska pētījuma statusu, un to vajadzētu uztvert tikai kā viedokļa paušanu akadēmiskā dialogā. Ņemot vērā raksta īpašo formu, atsauču lietošana ir pēc iespējas ierobežota. Replikas mērķis ir atbildēt uz vairākiem jautājumiem, kuri atšķirīgi novērtēti Latvijas tiesu spriedumos un Ogurcova rakstā. Pirmkārt, kas ir kara noziegumi? Otrkārt, vai var uzskatīt, ka Kononovs un cietušās personas atradās pretējās pusēs? Treškārt, vai un kā tiesiskuma princips ir piemērojams starptautisko noziegumu iztiesāšanā? Ceturtkārt, vai kara noziegumu iztiesāšanā ir svarīgs vispārējais spēka lietošanas tiesiskuma aspekts? Piektkārt, vai Kononovs ir kombatants? Sestkārt, vai viņa atbildība ir individuāla vai kolektīva? Septītkārt, vai upuri bija civiliedzīvotāji? Visbeidzot, kādi kara noziegumi tika izdarīti?

Pirms pievērsties atbildēm uz konkrētajiem jautājumiem, ir vietā īsi atgādināt lietas faktus un vispārējo tiesisko kontekstu. Kononovs tika apsūdzēts kara noziegumos par civil­iedzīvotāju, tajā skaitā grūtniecības stāvoklī esošas sievietes, nogalināšanu un māju nodedzināšanu, kas tika izdarīta 1944.gadā. Latgales apgabaltiesa apsūdzību uzskatīja par nepamatotu, norādot, ka apsūdzētais nav kara noziegumu aizliedzošās normas subjekts. Tajā pašā laikā tiesa atzina Kononovu par vainīgu bandītismā, tomēr uz šo noziegumu bija iestājies noilgums. Augstākā tiesa atcēla pirmās instances tiesas spriedumu, uzskatot, ka Kononovs ir vainīgs kara noziegumos, un Senāts apstiprināja šo viedokli. Ogurcova rakstā ir pausts viedoklis, ka Senāts un Augstākā tiesa ir kļūdījusies, atzīstot Kononovu par vainīgu kara noziegumos, un Latgales apgabaltiesa, lai gan pamatoti noraidot apsūdzību kara noziegumos, ir nepamatoti lēmusi par bandītismu.

I. Kas ir kara noziegumi?

Ar kara noziegumiem tradicionāli tiek saprasti noziegumi, ko veic vienas militārā konfliktā esošas puses militārpersona vai civiliedzīvotājs pret otras puses militārpersonu vai civiliedzīvotāju.1 Būtiskākais kara noziegumu aspekts, kas dažādos veidos ir atspoguļots definīcijā, ir tas, ka noziegumi tiek izdarīti pret pretinieku. Slepkavība vai spīdzināšana, kas būtu kara noziegums, ja izdarīts attiecībā uz otras konflikta puses pārstāvi, principā nebūs kara noziegums, ja upuris ir tās pašas konflikta puses militārpersona vai civiliedzīvotājs.2 Kara noziegumi ir pirmais starptautiskais noziegums, kurš ieguva starptautisko paražu tiesību normu statusu. Pragmatiski vērtējot starptautisko krimināltiesību attīstību, valstīm bija daudz vieglāk vienoties par tādu normu radīšanu, no kurām labums rastos vairākām valstīm. Piemēram, tā kā aizliegums nogalināt karagūstekņus nāca par labu abām konfliktā iesaistītajām pusēm,3 valstis bija motivētas vienoties par šādu abpusēji izdevīgu nosacījumu atrunāšanu.

Kara noziegumi ir tādi nodarījumi, kuri: (i) ir nopietni starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumi, (ii) kas ir ietverti paražu vai piemērojamo līgumtiesību normās un (iii) attiecībā uz ko pastāv individuālā kriminālatbildība.4 Starptautiskie līgumi tradicionāli tikuši iedalīti t.s. Hāgas tiesībās un Ženēvas tiesībās, atsaucoties uz nozīmīgāko konvenciju pieņemšanas vietu. Par Hāgas tiesībām tiek dēvētas 1899. un 1907.gada konvencijas, savukārt no Ženēvas tiesībām svarīgākās ir 1949.gada konvencijas un to 1977.gada protokoli. Lai gan tradicionāli Hāgas tiesības tika pretstatītas Ženēvas tiesībām (karadarbības regulējums pret upuru aizsardzību), mūsdienās šis iedalījums sāk šķist aizvien nesvarīgāks, un, sekojot Starptautiskās tiesas Atomieroču konsultatīvajā viedoklī izteiktajām domām, precīzāk visas šīs tiesības būtu dēvēt par starptautiskajām humanitārajām tiesībām.5 Sākotnējais kara noziegumu regulējums pamatā attiecās tikai uz starptautiskajiem militārajiem konfliktiem. Kopš 1977.gada Ženēvas protokolu pieņemšanas tiesiskais regulējums arvien vairāk tiek attiecināts arī uz iekšējiem militāriem konfliktiem. Vērtējot, vai kāds nodarījums ir vai nav kara noziegums, jāpārliecinās, ka: (i) kara noziegumu aizliegums pastāv kā līguma vai paražas norma, (ii) noziegums ir saistīts ar militāru konfliktu, (iii) noziegumu izdara kombatants (vai atsevišķos gadījumos civiliedzīvotājs) pret (iv) citas konflikta puses (v) militārpersonu vai civiliedzīvotāju.

VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri (2)
2 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
kalejs
3. Marts 2006 / 13:27
1
ATBILDĒT
atkal tas par savu karu.

apnicis lidz bezjeegai.



VISU LAIKU VIENS UN TAS PATS.
M.L.
28. Februāris 2006 / 13:18
0
ATBILDĒT
Malači! :-) 1:0 Oxforda/Florence v. Maskava ;-)



Taču visvairāk sajūsmina autoru bargais brīdinājums raksta beigās hipotētiskajam Latvijas militāristam A tikpat hipotētiskajā valstī I!



Un kārtējo reizi gribas apvaicāties, vai autora samērā pozitīvais viedoklis/prezumpcija par likumdevēja vai kā šajā gadūjumā - tiesas viedokli nav pārāk aiz 'matiem pievilkts', tā teikt, pieklājības dēļ.



Īpašs bonuss autoriem par raksta II daļu.
visi numura raksti
Solvita Āboltiņa
Skaidrojumi. Viedokļi
Legālā prezumpcija: tiesiskums un lietderība
Lai gan jēdziens "legālā prezumpcija" nav jēdziena "nevainīguma prezumpcija" pretstatījums, tomēr gadījumos, kad valsts pieļauj legālo prezumpciju, nevainīguma prezumpcijas saturs būtiski mainās. Proti, legālās prezumpcijas gadījumā ...
Informācija
Saskaņo Tiesu iekārtas likumprojektu
Jānis Maizītis
Skaidrojumi. Viedokļi
Prokuratūra turpinās Kriminālprocesa likuma ieviešanu
Viena no Cilvēktiesību un pamattiesību aizsardzības konvencijas pamatprasībām ir saprātīgi izmeklēšanas termiņi, tāpēc pēdējos gados vienmēr izvērtējam to, kādos termiņos veikta pirmstiesas izmeklēšana, kādu laiku ...
Informācija
Zvērinātu advokātu padomē
Tiesību prakse
Par pierādījumu novērtēšanu
AUTORU KATALOGS