Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

30. Janvāris 2007 /Nr.5 (458)

Satversmes tēvi un valsts robežas
2 komentāri

Lai Satversmes iztulkojums būtu pietiekams un pārliecinošs, Satversmes iztulkotājam ir jāpārzina gan Satversmes pieņemšanas laika konstitucionālo tiesību teorija un teorijas attīstība līdz mūsdienām, gan arī Satversmes tēvu griba.

šis raksts ir maksas saturs
ATVĒRT AR KODU
1
0
VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri (2)
2 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Aldis
2. Februāris 2007 / 11:15
0
ATBILDĒT
Visumā korekti. Taču atļaušos piezīmi par Roņu salas jautājumu un praksi par tās atdošanu Igaunijai.



1kārt - nav diskusiju par to, ka Roņu sala ietilpa Latvijas teritoriālajos ūdeņos 20.gados.

2kārt - galvenais jautājums - kas tad ir Roņu sala?

Vai tā ir Kurzeme, Vidzeme, Zemgale vai Latgale?



Tā kā novadu pamatā ir etnogrāfiskas robežas, tad sekojošs būtu jautājums par Roņu salas etnosu. Cik zināms - salu vairāk apdzīvoja nevis latviešu nācija, un ne pat igauņi, bet gan zviedri (tuvāk gan neiedziļinoties salas juridiskās pakļautības vēsturiskajos aspektos).

Tad kādēļ piedāvāju Jums augstāk minēto?



Manuprāt Roņu salas atdošana 20`s gados nav saistāma ar Latvijas Satversmē minētajiem novadiem kā latviešu tautas teritoriālo telpu, bet gad tikai ar jūras robežu, kuru novelkot - valsts teritorijā kā faksts ieļuva zināmā sala.

Atdodo salu Igaunijai - netika skarts etnogrāfiskās teritorijas jautājums. Vienīgi atlika veikt jūras robežas korekcijas...



Līdz ar to Roņu salas atdošanas praksei nav nekāda (kritiski, protams) sakara ar Abrenes problēmu, kas manuprāt ir tiešs Satversmes problemātiskums.



Katrā gadījumā domāju, ka Abrenes / Pitalovo jautājumu var papētīt arī no augstāk minētā skatu punkta. Liekas, ka ir jābūt materiāliem arī par 20`gadu Abrenes lietu, kas kā Latvijas teritorija arī tolaik nav bijusi nemaz tik viennozīmīga.

Juris
30. Janvāris 2007 / 17:44
0
ATBILDĒT
Vai autors nevarētu paskaidrot tuvāk to Roņu salas atdošanu Igaunijai (Kalvītis arī lietoja līdzīgu argumentu), jo vismaz man liekas, ka par cik mums tā sala īpaši nepiederēja, mēs arī viņu īpaši neatdevām.
visi numura raksti
Jānis Pleps
Skaidrojumi. Viedokļi
Robežlīgums. Kontinuitāte. Satversme
Šoreiz "JV" numurs ir īpašs vairāku iemeslu dēļ. Vēl nekad izdevums "JV" nav bijis tik apjomīgs un biezs. Tāpat arī pirmo reizi viss numurs ir veltīts un speciāli veidots tikai viena tiesību jautājuma analīzei - lai izvērtētu, vai ...
Domu mantojums
Satversmes 3.pants: debates Satversmes sapulcē
Debates par Abreni un iespējām noslēgt robežlīgumu ar Krievijas Federāciju lielā mērā ir debates par Satversmes 3.panta saturu un tā interpretāciju. Tā kā Satversmes 3.pants kopš Satversmes pieņemšanas ne reizi nav grozīts, šajā ...
Domu mantojums
Valsts teritorija Baltijas valstu konstitūcijās
Valsts robežu noteikšana un debates par teritoriālajām izmaiņām ir bijušas aktuālas ne vien Latvijai, bet arī citām Baltijas valstīm - Lietuvai un Igaunijai. Līdz ar to visu Baltijas valstu konstitūcijās vairāk vai mazāk pievērsta ...
Māris Riekstiņš
Skaidrojumi. Viedokļi
Nav šaubu par Latvijas valstisko turpinātību
Likumprojektā ietvertā atsauce uz konstitucionālo likumu vēlreiz tikai apliecina to, par ko pēc būtības mēs jau esam pietiekami pārliecināti - pašreizējā Latvija nav jauna valsts, kas izveidojusies tikai 1991.gadā.
1 komentāri
Eduards Ikvilds
Skaidrojumi. Viedokļi
Jānorobežo tiesiskie jautājumi no politiskajiem
Ierosinu diskusijā par Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas robežlīgumu un ar tā juridisko noformēšanu saistītiem jautājumiem norobežot: tiesiskās dabas jautājumus no politiskajiem, bet iekšpolitisko diskusiju - no ārpolitikas.
2 komentāri
AUTORU KATALOGS