Lai Satversmes iztulkojums būtu pietiekams un pārliecinošs, Satversmes iztulkotājam ir jāpārzina gan Satversmes pieņemšanas laika konstitucionālo tiesību teorija un teorijas attīstība līdz mūsdienām, gan arī Satversmes tēvu griba.
Lai Satversmes iztulkojums būtu pietiekams un pārliecinošs, Satversmes iztulkotājam ir jāpārzina gan Satversmes pieņemšanas laika konstitucionālo tiesību teorija un teorijas attīstība līdz mūsdienām, gan arī Satversmes tēvu griba.
Mg. iur. cum laude Jānis Pleps, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes doktorants
|
|
Autors pateicas draugam un kolēģim Edgaram Pastaram par vērtīgo diskusiju šā raksta tapšanas laikā un līdzdalību rakstā piedāvātā Satversmes 3.panta iztulkojuma tapšanā.
[1] Satversmes 3. pants noteic: “Latvijas valsts teritoriju starptautiskajos līgumos noteiktās robežās sastāda Vidzeme, Latgale, Kurzeme un Zemgale.”
Diskusija par robežlīguma ar Krievijas Federāciju noslēgšanas satversmību un Abrenes jautājuma risinājumu lielā mērā ir diskusija par Satversmes 3.panta saturu un tā funkcionālo nozīmi Satversmes sistēmā. Tāpēc šajā rakstā mēģināsim aplūkot šā panta iztulkošanas iespējas, kā arī Satversmes tēvu gribu, pieņemot šāda satura normu.1 Analīzes rezultātā tiks piedāvāts Satversmes 3.panta iztulkojums, kurš varētu atbilst Satversmes tēvu iecerēm.
Papildus tam rakstā tiks aplūkoti arī teorētiskas dabas jautājumi, kas attiecas uz Satversmes tēviem, proti, kas apzīmējams ar šo jēdzienu un cik saistoša ir viņu griba mūsdienu apstākļos.
Satversmes tēvi un viņu griba
[2] Pēc neatkarības atjaunošanas Latvija izšķīrās nevis par jaunas konstitūcijas izstrādāšanu, bet gan atjaunoja savas 1922.gada 15.februāra Satversmes darbību. Ar šo apstākli Latvijas valsts iekārta radikāli atšķiras no pārējām postsociālistiskajām valstīm, kas pēc sociālistiskās sistēmas demontāžas izvēlējās izstrādāt jaunas konstitūcijas.2
Šāds tiesībpolitisks solis ir radījis arī noteiktas sekas konstitucionālo tiesību teorijā. Satversmes kodifikācijas tehnika, stils un valoda būtiski atšķiras no mūsdienu konstitūcijām.
Tāpat 1922.gada Satversmes atjaunošana neapšaubāmi atstājusi iespaidu arī uz tās normu iztulkošanas tehniku. Lai Satversmes iztulkojums būtu pietiekams un pārliecinošs, Satversmes iztulkotājam ir jāpārzina gan Satversmes pieņemšanas laika konstitucionālo tiesību teorija un teorijas attīstība līdz mūsdienām, gan arī Satversmes tēvu griba, formulējot atsevišķas idejas un teorētiskās atziņas mums zināmajos Satversmes īsajos un strupajos teikumos.
[3] Mūsdienu juridiskajā metodē gan dominē priekšstats, ka kopš 1922.gada konstitucionālo tiesību teorijas atziņas ir tik būtiski mainījušās, ka Satversmes tēvu viedoklis nav pētāms un vērtējams, jo ir pietiekami, ka Satversmes normās tās piemērotājs ieliek savu izpratni un zināšanas par konstitucionālo tiesību jautājumiem.3
Tā kā bieži vien šāda vienkāršota Satversmes iztulkošanas metode noved pie būtiskām iztulkošanas kļūdām, aplūkosim metodi, kā pareizāk būtu iztulkojama Satversme.
1. Satversmes tēvi
[4] Pirmais konceptuālais jautājums ir par to, kas tiek apzīmēts ar jēdzienu “Satversmes tēvi”.
Šis jēdziens ir darināts pēc ASV konstitucionālo tiesību jēdziena “tēvi – dibinātāji” parauga, apzīmējot tos cilvēkus, kuri izstrādāja un pieņēma Satversmi. Šo jēdzienu ir akceptējusi un lietojusi arī Satversmes tiesa.4
[5] Tomēr jēdziena “Satversmes tēvi” lietojumam atkarībā no konteksta ir vairākas nozīmes.
Pirmkārt, tā ir atsauce uz reāliem Satversmes sapulces deputātiem, kas iesniedza priekšlikumus par iespējamām Satversmes normu redakcijām un debatēja par tām.
Šādā gadījumā tā ir atsauce uz normas autoru autentisko viedokli par to, kādēļ norma tikusi formulēta tieši piedāvātajā redakcijā un kādus mērķus ar šādu formulējumu ir plānots sasniegt.
Piemēram, atsaucoties uz referenta Jāņa Purgala Satversmes sapulcē pausto viedokli, Satversmes tiesa secināja, ka prokuratūra pieder tiesu varai: “Viens no varas dalīšanas nozīmīgākajiem priekšnoteikumiem ir tiesu varas institucionāla un funkcionāla nošķirtība no likumdošanas varas un izpildvaras.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
- Pieeja jaunākajam izdevumam
- Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
- Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes