ŽURNĀLS Tiesību prakse

9. Jūnijs 2009 /Nr.23 (566)

Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāra lēmumu atziņas
2009. gada marts, aprīlis

Par ierakstu koncesiju līgumu reģistrā

Koncesiju likuma 1. panta 1. punktā noteiktais personu loks, kas var būt par koncedentu, nav izsmeļošs. Ministru kabinets var deleģēt savas funkcijas slēgt valsts vārdā koncesijas līgumu citām personām to likumā noteikto kompetenču ietvaros.

Ja pilnvarotā persona ir noslēgusi koncesijas līgumu valsts vārdā, tad valsts notāram ir pienākums koncesiju līgumu reģistrā ierakstīt šīs Ministru kabineta pilnvarotās personas nosaukumu.

Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāra R. Baloža
2009. gada 5. marta lēmums Nr. 1-5/56-1

Lietas apstākļi.

Kapitālsabiedrība, kas ir koncesijas līguma slēdzēja puse, apstrīd valsts notāra lēmumu, ar kuru koncesiju līgumu reģistrā izdarīts ieraksts, ka valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Autotransporta direkcija", reģ. Nr. 40003429317, (turpmāk – Autotransporta direkcija) ir koncedents. Lietā tiek sniegta atbilde, vai koncesiju līguma reģistrā var ierakstīt Autotransporta direkciju kā Ministru kabineta pilnvaroto institūciju, kas slēgusi koncesijas līgumu valsts (koncedenta) vārdā.

VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Jānis Pleps, Ineta Ziemele
Intervija
Starptautiskās tiesības ir valsts interesēs
Šā gada pirmā puse Latvijā lielā mērā aizritējusi diskusijās par cilvēktiesībām. Ekonomiskā krīze un valsts budžeta tēriņu ierobežošana bijusi par pamatu tik bieži dzirdētajām atsaucēm uz valsts pienākumu nodrošināt personu ...
20 komentāri
Jānis Neimanis
Skaidrojumi. Viedokļi
Tiesībpolitiska kļūda ceļu satiksmes regulējumā
Saskaņā ar Ministru kabineta 2004. gada 29. jūnija noteikumiem Nr. 571 "Ceļu satiksmes noteikumi" uz Latvijas ceļiem ir atļauts pārvietoties ar transportlīdzekļiem, kuru faktiskā masa nepārsniedz 40 tonnas (izņemot ar speciālām ...
Ilze Pumpuriņa
Skaidrojumi. Viedokļi
Vai likumdevējs var atļauties būt nekonsekvents
Vieni no idejiski būtiskākajiem likumiem, kas nošķir "padomju laikus" no "4. maija Latvijas", ir likumi, kas attiecas uz īpašuma tiesību reformu. Jau nākamajā gadā pēc Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas tika pieņemti likumi ...
Normunds Vilnītis
Nedēļas jurists
Normunds Vilnītis
Jūlija Aleksejeva, Baiba Lielkalne
Notikums
Atskats uz konferenci par komercdarījumu tiesisko regulējumu
Turpinot aizvadītajā gadā sākto tradīciju organizēt konferences par komerctiesību aktualitātēm, Tieslietu ministrija sadarbībā ar Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti šā gada 29. maijā Latvijas Universitātes Lielajā aulā ...
AUTORU KATALOGS