ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

24. Novembris 2009 /Nr.47 (590)

Ekspedīcijas līgums Komerclikumā
LL.M
Līga Fjodorova
zvērinātu advokātu biroja "Liepa, Skopiņa/ BORENIUS" juriste 

Nākamā gada 1. janvārī stāsies spēkā Komerclikuma (turpmāk tekstā – KCL) D daļas noteikumi, kas citu komercdarījumu vidū regulēs arī ekspedīcijas līgumu. Tādējādi raksta mērķis ir sniegt ieskatu par ekspedīcijas līguma būtību, atsevišķas KCL tiesību normas salīdzināt ar citu valstu nacionālajās tiesībās noteikto un ar starptautiski akceptēto kravu ekspedīcijas kārtību, kas apkopota dažādu organizāciju izstrādātos noteikumos.

Ekspedīcijas līgums Latvijas, citu valstu un starptautiskajās tiesībās

Ekspedīcijas darījums Latvijā nav jauns tiesību institūts, jo jau pirmskara literatūrā Latvijas tirdzniecības tiesībās bija pazīstams spedicijas darījums. Par speditēru tika atzīts tirgotājs, kurš "profesijas veidā uzņemas rūpēties savā vārdā par preču pārvadāšanu vai jūras kuģu izfraktētājiem citas personas uzdevumā un uz tās rēķina".1 Profesors Dr.iur. Augusts Lēbers raksturo speditēru un viņa pienākumus, atklājot šī tiesību institūta juridisko dabu – tā ir persona, kas "uzņemas ne vien preču transportdarījumu noslēgšanu, bet viņš uzņemas rūpēties un gādāt par pašu transporta izvešanu un izpildīšanu", tomēr par transporta uzņēmējiem jeb pārvadātājiem viņš atbild tikai pie delcredere, tas ir, pie nosacījuma, saskaņā ar kuru ekspeditors par īpašu atlīdzību uzņemas atbildību par pārvadājumu, kuru veic trešā persona. "Speditērs rīkojas savā vārdā, un atšķirībā no citiem darījumiem – viņš nav mākleris, jo viņš neuzstājas kā starpnieks, un viņš nav arī pārvadātājs, jo viņš pats neizpilda transportu."2

Pašlaik spēkā esošais regulējums samērā haotiski regulē ekspedīcijas līgumu. Kopš 1996. gada spēkā ir Ministru kabineta 1995. gada 17. oktobra noteikumi Nr. 301 ("Noteikumi par kravas ekspeditoru un kravas ekspedīcijas pakalpojumiem").3 Bez minētajiem noteikumiem ekspeditors, transporta ekspedīcijas pakalpojumi ir definēti, kā arī ekspeditora atbildība ir noteikta augstāka juridiskā spēka normatīvajā aktā – Autopārvadājumu likumā,4 kas piemērojams pārvadājumiem ar autotransporta līdzekļiem. Arī atsevišķās Jūras kodeksa5 tiesību normās ir atsauces uz ekspeditoru, piemēram, 134.

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Dina Gailīte, Sannija Matule, Ringolds Balodis, Gatis Litvins, Mārtiņš Lazdovskis, Edvīns Balševics, Māris Baltiņš
Skaidrojumi. Viedokļi
Tieslietu finanses krīzes laikā: viedokļi un statistika
Šonedēļ, 27. novembrī, Latvijas Universitātē notiks "Jurista Vārda" autoru un lasītāju konference "Krīze un tieslietas: ietekme, riski, risinājumi", kurā tiks diskutēts par valsts ekonomiskās lejupslīdes ietekmi uz tieslietu un ...
3 komentāri
Evita Jurēvica, Kristīne Drēviņa
Skaidrojumi. Viedokļi
Centrālo banku neatkarība: pašmērķis vai instruments
Eiropas Savienības dalībvalstu centrālo banku neatkarību garantē EK Dibināšana līguma (turpmāk tekstā – EK Līgums) 108. pants un Eiropas Centrālo banku sistēmas statūtu un Eiropas Centrālās bankas statūtu (turpmāk tekstā – ...
2 komentāri
Sergejs Rudāns
Skaidrojumi. Viedokļi
Komerciālā pirkuma tiesiskais regulējums

Šajā rakstā autors analizē komerciālā pirkuma tiesisko regulējumu Komerclikuma (turpmāk tekstā – KCL) jaunajā D daļā, kas būs spēkā ar 2010. gada 1. janvāri.

Kristīne Krūma
Nedēļas jurists
Kristīne Krūma
3 komentāri
Gatis Litvins
Notikums
Latvijas Tiesnešu biedrības 90. gadadiena
AUTORU KATALOGS