Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

ŽURNĀLS Numura tēma

16. Marts 2010 /Nr.11 (606)

Bijušie Augstākās tiesas priekšsēdētāji runā
1 komentāri

Lai noskaidrotu, kā ģenerālprokurora amata kandidāts būtu izvirzāms, kādā procesā un kā līdz šim izvirzīšana ir notikusi, "Jurista Vārds" uzrunāja bijušos Augstākās tiesas priekšsēdētājus. Te gan jāatzīmē, ka pašlaik tikai Andris Guļāns ir vienīgais Augstākās tiesas priekšsēdētājs, kas reāli ir izvirzījis ģenerālprokurora amata kandidātu. Būdams Augstākās tiesas priekšsēdētājs, Gvido Zemribo neveica šādu uzdevumu. Tomēr viņš ir piedalījies likuma "Par tiesu varu" sākotnējās redakcijas izstrādē. Viņš sniedza viedokli par šī likuma noteikumu, t. sk. ģenerālprokurora amata kandidāta izvirzīšanas, procedūras attīstību.

šis raksts ir maksas saturs
ATVĒRT AR KODU
1
0
VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri (1)
1 KOMENTĀRS
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
TT
16. Marts 2010 / 09:20
0
ATBILDĒT
Cik Zemribo k-ga skatiens ir svaigāks par Guļana k-ga viedokli. Patiešām, esot ārā no šīs sistēmas rodas iespēja spriest objektīvi nevis pielāgot domas esošās situācijas pastāvēšanas attaisnojuma meklējumiem.

Manā skatījumā bez citiem rakstā pieminētiem jautājumiem par prokuratūras lomu ir samilzušas problēmas par civillietu un administratīvo pārkāpumu lietu uzraudzību.

Iesniedzamie protesti civillietās par nepārsūdzamiem pirmās instances nolēmumiem bieži vien ir zemas kvalitātes materiālu normu rezultāts kuras ļauj pieņemt dīvainus lēmumus , kā arī neatbilstošas procesuālas normas, kas nereti bez reālas jēgas nosaka nolēmumu nepārsūdzamību, ar to faktiski pārliekot uz prokuratūru apelācijas iesniedzēja statusu un uz Senātu apelācijas instances funkcijas. Cik ir jābūt iesniegti protesti vai lūgumi prokuratūrai, kā arī citiem iespējamiem protestu iesniedzējiem, lai pamudinātu uz likuma normu sakārtošanu ?

Attiecībā uz administratīvā pārkāpuma lietām prokuratūras uzraudzība darbojas vēl neefektīvāk un bieži vien nedarbojas vispār, jo šāda lietu kategorijai ir zemāka prioritāte. Un atkal viens no iemesliem kāpēc būtu meklēta prokuratūras līdzdalība ir neadekvāts procesuāls regulējums , piem. attiecībā uz administratīvā pārkāpuma lietas neierosināšanu, nerunājot jau par to kā šo lietu izskatīšana parastajā administratīvajā vai rajonu tiesā pēc vispārīgiem noteikumiem un termiņiem nesasniedz ātrās un taisnīgas izviešasānas mērķi.

Lai spriestu par prokuratūras lomu acīmredzami būtu jāpārskata kopējo tiesas varas struktūru un piedāvātus tiesību aizsardzības līdzekļus.
visi numura raksti
Dina Gailīte, Jānis Maizītis, Jānis Pleps
Numura tēma
Esmu gatavs trešo reizi kandidēt uz šo amatu
Mazāk nekā divi mēneši palikuši līdz ģenerālprokurora Jāņa Maizīša otrā pilnvaru termiņa beigām – 11. maijam. Kas notiks dienu pēc tam, ir Augstākās tiesas priekšsēdētāja un Saeimas ziņā – Ivaram Bičkovičam ir ...
5 komentāri
Liene Rikova
Skaidrojumi. Viedokļi
Saistību bezstrīdus piespiedu izpilde – kreditora cerība
Pašlaik ekonomiskās krīzes un personu maksātnespējas palielināšanās apstākļos, kas neapšaubāmi palielina tiesvedību skaitu un pārslogo tiesas, jautājums par saistību bezstrīdus piespiedu izpildi ir jo īpaši aktuāls. Jāatzīst, ...
32 komentāri
Edvīns Balševics
Nedēļas jurists
Edvīns Balševics
3 komentāri
Tiesību prakse
Par 16. marta leģionāru piemiņas gājiena aizliegumu
Gadu no gada 16. marts ir atceres diena sabiedrības grupai, kura piemin kritušos leģionārus. Tā organizē un piedalās piemiņas pasākumos daudzviet Latvijā. Šī sabiedrības grupa par īpaši nozīmīgu uzskata ziedu nolikšanu pie ...
6 komentāri
Gatis Litvins
Informācija
Korupcijas riski tiesā
Pirms pieciem, desmit gadiem, nemaz nerunājot par agrāku laiku, reti kad tika publiskoti pētījumi par tiesu varu un tiesu sistēmu, bet pēdējos gados arvien biežāk parādās pētījumi, kas analizē būtiskus tiesu varas jautājumus. ...
AUTORU KATALOGS