2010. gada 17. maijā Eiropas Cilvēktiesību tiesas Lielā palāta ar 14 balsīm "par" un trim balsīm "pret" atzina, ka 2004. gadā, notiesājot Vasiliju Kononovu par 1944. gadā izdarīto kara noziegumu, Latvija nav pārkāpusi krimināllikuma atpakaļejoša spēka aizliegumu, kas ir noteikts Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 7. pantā.
Vērtējot ECT Lielās palātas spriedumu,1 var ņemt vērā gan tiesisko, gan arī lietas politisko kontekstu, ko nav iespējams ignorēt, redzot, kādu rezonansi tas ir izraisījis.
Detalizēti nepārstāstot lietas nianses, no sprieduma argumentācijas izdarāms svarīgs secinājums, ko iezīmē četru "par" lēmušo Lielās palātas tiesnešu – Kristoss Rozakis (Christos Rozakis), Fransuāza Tulkēna (Francoise Tulkens), Dīns Špīlmans (Dean Spielmann), Sverre Ēriks Jebenss (Sverre Erik Jebens) – precizējošā viedokļa 7. punktā paustais – lai arī laikā, kad kara noziegums tika izdarīts, nacionālajos un arī starptautiskajos tiesību aktos nebija detalizētu skaidrojumu par to, kā un kādā veidā kara noziegumus izdarījušas personas jāsoda, sūdzības iesniedzējam [V.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
- Pieeja jaunākajam izdevumam
- Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
- Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes