ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

11. Oktobris 2011 /Nr.41 (688)

Tiesības uz taisnīgu tiesu ES Komisijas konkurences pārkāpumu procedūrā
6 komentāri
Dipl.iur.
Emīls Paupe
LU Juridiskās fakultātes maģistrants,"Ernst&Young" Nodokļu departamenta praktikants 

Šajā rakstā pētīts, vai Eiropas Savienības Komisijas konkurences pārkāpumu procedūrā (competition procedure; enforcement by the Commission), kurā tiek izvērtēts, vai uzņēmums ir pārkāpis Līguma par Eiropas Savienības darbību 101. pantu, tiek ievērotas Eiropas Pamattiesību hartas 47. un 48. pantā nostiprinātās tiesības uz taisnīgu tiesu, kurām ir tāds pats tvērums un nozīme kā Eiropas Padomes Eiropas Pamattiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6. pantam.

Aprakstītajā problēmā saplūst divas, parasti ļoti nesaistītas, tiesību sistēmas, proti, Eiropas Padomes reģionālās cilvēktiesības un konkurences tiesības no procesuālā aspekta. Šī problēma juridiskajā zinātnē un arī praksē ir kļuvusi aktuāla, kā arī vairāku faktoru dēļ izraisījusi diskusijas doktrīnā.

Pirmkārt, līdz ar Lisabonas līguma spēkā stāšanos 2009. gadā juridisku spēku ir ieguvusi Eiropas Pamattiesību harta (turpmāk – Harta), kas garantē tiesības uz taisnīgu tiesu Eiropas Pamattiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (turpmāk – ECTK vai Konvencija) izpratnē, kā arī noteikts, ka Eiropas Savienībai (turpmāk – ES vai Savienība) pievienojas ECTK, liekot maksimāli harmonizēt pamattiesību aizsardzību abās sistēmās un veicināt to ievērošanu ES līmenī.

Otrkārt, pakāpeniski paplašinot kriminālas apsūdzības jēdzienu ECTK izpratnē, kā arī diferencējot ECTK 6. panta sniegto garantiju stingrību pret dažādiem pārkāpumiem, ir attīstījusies Eiropas Cilvēktiesību tiesas (turpmāk – ECT) judikatūra.

Treškārt, paralēli pamattiesību, it īpaši ECT, augošajai nozīmei ES, arī ES Komisijas (turpmāk – Komisija) prakse ir attīstījusies, būtiski palielinot uzņēmumiem piemērotos sodus. Piemēram, 1,02 miljardi eiro uzņēmumam Intel1 vai 1,4 miljardi eiro Car Glass kartelim2 ar četriem uzņēmumiem.3 Šādus sodus var pielīdzināt kriminālsodiem ECTK izpratnē, kas novedis pie to faktiskās kriminalizēšanas, bet vienlaikus Komisiju, ECTK izpratnē, nevar uzskatīt par neatkarīgu un objektīvu tiesu, kurai būtu tiesības noteikt apsūdzības pamatotību krimināllietā pirmajā instancē. Šeit atkal jāņem vērā ECT izņēmumi no šī pamatprincipa.

Starptautiskā tirdzniecības kamera4 ir asi nosodījusi Komisijas konkurences procedūras neatbilstību ECTK garantētajām tiesībām uz taisnīgu tiesu, jo Komisija neatbilst neatkarīgas un objektīvas tiesas jēdzienam. Tāpat Starptautiskā tirdzniecības kamera ir ieteikusi izveidot neatkarīgu lēmumu pieņemšanas procedūru Komisijā.5 OECD6 ir secinājusi, ka Komisijas procedūra neatbilst pamattiesību garantijām, kas nepieciešamas kriminālprocesā.7 Arī plašsaziņas līdzekļos ir izskanējušas bažas par Komisijas procedūras atbilstību pamattiesībām.8

Latvijā šī tēma varētu nešķist pārāk aktuāla, jo reti kurš uzņēmums ar ES iekšējā tirgus nozīmību varētu pārkāpt konkurences tiesības, lai tieši Komisija izskatītu šo gadījumu. Tomēr nesenās Komisijas aktivitātes, veicot pārbaudes AS "Latvijas Dzelzceļš"9 un AS "Latvijas Gāze"10, pierāda pretējo – arī Latvijas uzņēmuma pārkāpumiem varētu būt pietiekams mērogs, lai tos, ja ne skatītu, tad vismaz izmeklētu ES Komisija.

Secinājumus par tiesībām uz taisnīgu tiesu varētu efektīvi piemērot arī attiecībā uz nacionālajām konkurences institūcijām, izvērtējot, vai šajās procedūrās ir pietiekamas garantijas, lai tiktu ievērotas tiesības uz taisnīgu tiesu. Nesenās Konkurences padomes aktivitātes parāda, ka arī nacionālajā līmenī var tikt piemēroti samērā lieli sodi. Kā jaunākos gadījumus var minēt – 150 tūkstoši latu sods uzņēmumam RIMI11 un 7,7 miljoni latu sods Swedbank, un pieci miljoni latu Citadele bankai.12

Analizētā tēma nav daudz pētīta, un varbūt šī situācija skaidrojama ar to, ka ECT praksē iekļautie secinājumi ir diezgan abstrakti un plaši interpretējami, tādēļ nav skaidrs, kā ECT konkretizēs savu praksi nākotnē. Šī gada RR Alliance konkurences tiesību seminārā Uģis Zeltiņš uzstājās ar prezentāciju, kurā norādīja uz problēmām Eiropas Komisijas konkurences procedūrā un uz procedūras neatbilstību ECTK 6.

VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri (6)
6 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Evija
17. Oktobris 2011 / 19:08
0
ATBILDĒT
Var just, kā Barakam Osamam aknas spiež sava kursabiedra Emīla Paupes pirmā vieta maģistrantūras iestājeksāmenos... :)))



Tā vis nav nekāda astotā ar vidējo atzīmīti 8,6 balles, vai ne, Osamas jaunskungs?! :)))
Alex
13. Oktobris 2011 / 17:39
0
ATBILDĒT
Tā kā autors nemaz nav diplomēts jurists, tad viņa rakstam vajadzēja ieteikumu no kāda mācībspēka, ja būsim precīzi noteikumu ievērotāji. Bet katrā gadījumā visu cieņu rakstam!
Baraks Osama
12. Oktobris 2011 / 20:27
0
ATBILDĒT
Tiesību zinātņu bakalaurs būtu Bac.iur. - JV jau ne viens vien šādi izglītojies autors savulaik ir publicējies. Precizitāte zinātniskajos grādos tomēr ir nozīmīga lieta.

Bet par darbu - visu cieņu, domāju, ka par šo augstvērtīgā atzīme bakalaura darbā tiešām pelnīta. :)
Emīls
12. Oktobris 2011 / 19:55
0
ATBILDĒT
Labvakar!



Precizēju: Esmu ieguvis bakalaura grādu tiesību zinātnē (saīsinājumu labāk nemēģināšu radīt).
Sannija Matule
12. Oktobris 2011 / 15:46
0
ATBILDĒT
Autors, iesūtot rakstu, par sevi ir sniedzis ziņas kā par Dipl. iur., tādēļ pieņemams, ka viņš zina, vai ir diplomēts jurists.
Baraks Osama
12. Oktobris 2011 / 15:32
0
ATBILDĒT
Varbūt kaut ko jaucu, bet vai tad trīsgadīgās LU JF tiesību zinātņu bakalaura programmas absolventi, to skaitā šī raksta autors, arī skaitās dipl.iur.? Vai šāds tituls nepienācās tikai tiem, kuri absolvējot saņēma arī jurista diplomu (kā savulaik četrgadīgajā programmā)?
visi numura raksti
Ēriks Kalnmeiers, Sannija Matule
Numura tēma
Zādzība prokuratūrā ir ārkārtējs notikums
Piecpadsmit gadu laikā divas zādzības no prokuratūras, līdzi ņemot krimināllietu materiālus, ne vien skaitliski, bet arī pēc nodarījuma objekta neļauj šos noziegumus ierindot ikdienišķo notikumu klāstā. Uz to norāda arī ...
5 komentāri
Numura tēma
Krimināllietas materiālu atjaunošanas teorētiskie un praktiskie apsvērumi
Par zādzību un apstākļiem, kas saistīti ar ielaušanos Zemgales tiesas apgabala prokuratūras ēkā Jelgavā, nozogot vairāku kriminālprocesu materiālus, plašāk lasiet šajā pašā numurā publicētajā sarunā ar ģenerālprokuroru ...
1 komentāri
Edgars Korčagins
Skaidrojumi. Viedokļi
Neizmantotā ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma kompensēšana
Šī raksta mērķis ir sniegt viedokli par ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma piešķiršanu un neizmantotā ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma kompensēšanu, izbeidzot darba tiesiskās attiecības, saistībā ar Latvijas Republikas ...
Gints Vilgerts
Nedēļas jurists
Gints Vilgerts
4 komentāri
Ilze Gredzena
Numura tēma
Pārdomas par valsts atbildību nozaudēto krimināllietu sakarā
No Prokuratūras likuma 1. panta pirmās daļas izriet, ka prokuratūra ir tiesu varas institūcija, kas patstāvīgi veic uzraudzību pār likumības ievērošanu šajā likumā noteiktās kompetences ietvaros. No tā vispārīgi izriet ...
3 komentāri
AUTORU KATALOGS