ŽURNĀLS Tiesību prakse

Fragmenti no Administratīvās apgabaltiesas 2012. gada 25. jūnija sprieduma lietā Nr. A43004511 (A43–0018–12/1)

“[11.1] Tarifu veidošanas galvenais princips ir noteikts Likuma (likuma “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” – Red.) 1. un 5. pantā – tarifam jāatbilst ekonomiski pamatotām izmaksām un jānodrošina sabiedrisko pakalpojumu rentabilitāte. Minētais princips nodrošina objektīvu un taisnīgu uz ekonomiskiem pamatiem balstītu līdzsvaru starp sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem, kuriem ir jānodrošina droši un kvalitatīvi pakalpojumi, un pakalpojumu lietotājiem.

Atbildētājai, īstenojot sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas un uzraudzības funkciju, ir jāvadās no minētā likumā nostiprinātā principa. Tā nevar iestāties lietotāja vai sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja pusē (vai aizstāvēt vienas vai otras puses intereses), balstoties uz citiem apsvērumiem, piemēram, lietotāju nespēju apmaksāt elektroenerģijas rēķinus, pārāk straujo tarifu kāpumu, ekonomisko un sociālo krīzi valstī, citu obligāto maksājumu (piemēram, nodokļu) sadārdzināšanos, tarifu paaugstināšanas lietderību. Ja SPRK ņemtu vērā šādus aspektus, tā pārkāptu tiesību normās noteikto kārtību.

Jāatzīmē, ka arī Likuma 9. panta pirmās daļas 1. punkts, kas noteic, ka SPRK aizstāv lietotāju intereses un veicina sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju attīstību, nepiešķir SPRK tiesības rīkoties tādējādi, kā to saprot pieteicēji. Minētajā normā ir nostiprināta līdzsvara funkcija, t.i., SPRK ir jāaizstāv lietotāju intereses tiktāl, ciktāl tas neierobežo sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju attīstību, un otrādi –sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji nevar gūt pārmērīgu un nesamērīgu labumu no sabiedriskā pakalpojuma sniegšanas, tādējādi ierobežojot lietotāju intereses.

Tātad SPRK ir jāraugās, lai starp lietotāju un pakalpojumu sniedzēju interesēm būtu saprātīgs līdzsvars. Tarifu noteikšanas jomā šo līdzsvaru, kā jau minēts, nodrošina ekonomiskās sviras, kuras darbojas patstāvīgi un neatkarīgi no SPRK un sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem.

Kā to pareizi atzīmēja atbildētājas pārstāvis tiesas sēdē, ja SPRK vadīsies pēc pieteicēju minētajiem principiem, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs var nonākt situācijā, ka tas vairs nespēj sniegt šo pakalpojumu. Tas būtu pretrunā ar Likuma 1. pantā lietotājiem garantēto iespēju saņemt nepārtrauktus, drošus un kvalitatīvus sabiedriskos pakalpojumus.

Ievērojot minēto, SPRK uzdevums ir pārbaudīt, vai šis Likumā nostiprinātais princips Tarifos ir ievērots.

[11.2] SPRK tarifu aprēķināšanas Metodika ir izstrādāta tā, lai tiktu īstenotsLikumā nostiprinātais tarifu veidošanas princips. Līdz ar to, ja tarifs aprēķināts saskaņā ar Metodiku, tad tas atbilst arī ekonomiskās pamatotības principam.

Indikators, kas sniedz atbildi uz to, vai tarifs ir ekonomiski pamatots, ir sprieguma pakāpes izmaksas uz vienu vienību (Metodikas 2.2. un 11. punkts). Atbilstoši Metodikas 3. punktam izmaksās var iekļaut tikai ar regulējamo pakalpojumu saistītos aktīvus un darbības. Tarifu aprēķinā iekļauj tikai tās tehnoloģiski un ekonomiski pamatotās izmaksas, kas nepieciešamas efektīvai tirgotāja pakalpojuma sniegšanai.

Atbilstoši Metodikas 8. punktam izmaksas uz vienu vienību katrā sprieguma pakāpē veidojas, summējot: 1) vidējās elektroenerģijas iepirkuma cenas prognozi, ko prognozē pats tirgotājs (Metodikas 9. punkts); 2) pārvades vai sadales sistēmas pakalpojumu izmaksas; 3) tirdzniecības pakalpojuma cenu.