Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

ŽURNĀLS Vēstules

21. Augusts 2012 /Nr.34 (733)

Par Latvijas Republikas tiesībsarga atzinumu
Rīgā 2012. gada 9. augustā
10 komentāri

2012. gada 31. jūlijā "Jurista Vārds" (Nr. 31(730)) publicēja izvilkumus no Latvijas Republikas tiesībsarga Jura Jansona 2012. gada 29. jūnija atzinuma pārbaudes lietā Nr. 148-5D/2012 "Slēgtas tiesas sēdes materiālu publiskošana un privātās dzīves aizskārums".

Šajā numurā publicējam zvērināta advokāta, Latvijas Rakstnieku savienības biedra Andra Grūtupa vēstuli Latvijas Republikas Augstākajai tiesai, Saeimas Juridiskajai komisijai un Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai. Vēstule tapusi kā reakcija uz iepriekšminēto tiesībsarga atzinumu.

Rīgā 2012. gada 9. augustā Latvijas Republikas Augstākajai tiesai,

Saeimas Juridiskajai komisijai,

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai

šis raksts ir maksas saturs
ATVĒRT AR KODU
2
1
VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri (10)
10 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
arī jurists
26. Augusts 2012 / 21:54
0
ATBILDĒT
Kas tad sunim asti cels, ja pats to nedarīs!Taču, ja nopietni, maz ticams, ka šīs nosauktās personas patiešām Grūtupa darbus vērtētu kā pienesumu zinātnei.

Skatoties no mākslinieciskā viedokļa, vismaz šis darbs vairāk līdzinās skandalozai lubenei nevis augstvērtīgam literāram darbam.

Ja Latvijas tiesas neatzīs privātās dzīves rupju aizskārumu, tad nu ECT gan liks Latvijai par to samaksāt. Diemžēl ne jau no Grūtupa labatas.
klasika
26. Augusts 2012 / 14:42
0
ATBILDĒT
\"Manu grāmatu par vērtīgu pienesumu valsts un tieslietu vēstures izzināšanā ir atzinuši tādi cilvēki kā profesors, Dr.habil.hist., akadēmiķis Inesis Feldmanis, bijušais Latvijas Zinātņu akadēmijas goda loceklis, LU emeritētais profesors, vēstures zinātņu doktors, Valsts prezidenta vēsturnieku komisijas loceklis un Okupācijas muzeja pētniecības grupas vadītājs Heinrihs Strods, profesors, akadēmiķis, Zinātņu akadēmijas Senāta priekšsēdētājs Jānis Stradiņš, asociētais profesors Dr.iur. Kaspars Balodis, profesors Dr.iur. Jānis Lazdiņš un citi zinātnieki.\"





Redz kā, H. K. Andersens jau sen par to visu ir uzrakstījis savā pasakā \"Karaļa jaunais tērps\" - par kailo karali un viņa apjūsmotājiem, kas visi kā viens neuzdrošinājās atzīt, ka karalis taču ir kails:



„Ak, debestiņ, cik pasakaini skaists ir karaļa jaunais tērps! Kāda varena velce! Cik brīnišķīgi viss piestāv!”

Katrs centās izrādīt, ka redz tērpu, un šķielēja uz kaimiņiem, slepenībā cerēdams, ka starp tiem gadīsies kāds muļķis vai amatam nederīgs. Taču visi kā viens skaļi apjūsmoja karaļa jauno tērpu.”
Sabina
25. Augusts 2012 / 10:58
0
ATBILDĒT
Grāmatas vērtība jau neko nezaudētu bez tās sievietes vārda un uzvārda publiskošanu. No Grūtupa puses ļoti formālas attaisnošanās,jo ir jāņem vērā arī morāli un cieņu pret sievieti!!!
piekrītu
23. Augusts 2012 / 23:15
0
ATBILDĒT
Piekrītu- Grūtups ir sabiedrībai zināms NELABOJAMS NELIETIS. Šķiet, ka Grūtups šis perversās ainas pats izbauda.Taču visbriesmīgākais ir tas,ka viņu atbalsta advokāte Kaminska, AT priekšsēdētājs, Datu aizsardzības valsts inspekcija (!!!), kas piekasās parasti par sīkumiem.Acīmredzami ķēķis vēl tiesās darbojas...
Mademoiselle
23. Augusts 2012 / 16:58
0
ATBILDĒT
Man bija pretīgi lasīt tik detalizētas izvarošanas ainas tajā grāmatā. Vai tiešām bija nepieciešams šādi pazemot tās sievietes un bez pretīgi sīkiem aprakstiem nekādīgi nevarētu lasītājs izprast Rogoļova nodarījumu smagumu???



Jautājums nemaz nav par to, vai tās ārprāta grāmatas autoram bija vai nebija likumīgas pieejas lietas materiāliem, jautājums nemaz arī nav par datu aizsardzību - bet kā ar cilvēciskumu?



Esmu šokā, ka vēstulē autors pat atļaujās norādīt uz savas grāmatas \"vērtīgu pienesumu valsts un tieslietu vēstures izzināšanā\"... Vai tiešām autors neizprot cik lielā mērā viņš to sievieti pazemojis? Vai tiešām tas bija nepieciešams, vai tas bija tā vērts?
drūmi
22. Augusts 2012 / 18:06
0
ATBILDĒT
Drūmi,ka JV ir tribīne [..],kurš arī te turpina ņirdzīgi iesist sev kapeiciņu ar līdzcilvēku pazemošanu. Pats,kā šķiet,ar to pat lepojas un citus mēra ar savu iepuvušo mērauklu.
Anonīms lietotājs
21. Augusts 2012 / 16:29
0
ATBILDĒT
tieši tā arī jācīnās pret privātās dzīves aizskārumiem. Mums vēl Bitāna kungs mācīja sekojošo par kompensācijas apmēra noteikšanu: \"šobrīd Latvijas tiesu spriedumos visbiežāk tiek norādīts uz – gandarījuma funkciju, prevencijas funkciju, sodošo funkciju, kā arī tiek ņemts vērā atbildētāja mantiskais stāvoklis.\"
atbalstu autoru
21. Augusts 2012 / 15:37
0
ATBILDĒT
Manuprāt, nav nekā slikta, ka A.Grūtups pauž arī savu viedokli. Jo bez šāda viedokļa sabiedrība būtu informēta tikai par tiesībsarga nostāju. Tiesībsarga \"izgājieni\" pēdējā laikā ir nosaucami, mazākais, par dīvainiem. Tādēļ es personīgi labprāt izlasīju arī Grūtupa viedokli, lai varētu objektīvi izvērtēt sacelto jezgu. Un vissvarīgākā man škiet tieši pēdējā rindkopa - Biruta jau nemaz necīnās pret privātās dzīves aizskārumu, bet gan par materiālu labumu sev. Un tas gan man šķiet nožēlojami. Vienu tiesu spriedīs oficiālās institūcijas, bet lielā un patiesā sirdsapziņas tiesa paliks aizkulisēs. Nekas šai pasaulē nepazūd, un melnie darbi nāk atpakaļ!!!
Magone
21. Augusts 2012 / 12:54
0
ATBILDĒT
Nožēlojami un pretīgi lasīt! Žēl, ka juristu rindās ir šādi cilvēki ar šādu izpratni par tiesībām, morāli, ētiku. Šis cilvēks vēl sevi uzskata par vērtīgu rakstnieku!? Par Datu valsts inspekcijas nolemto esmu šokā! Atceros citas lietas, kur šī inspekcija par nelieliem pārkāpumiem uzlika sodus, bet šeit nekādu pārkāpumu nesaskata. Droši vien par gramatisko interpretācijas metodi tālāk netika. Sievietes prasītais kaitējuma apmērs liekas niecīgs, salīdzinot ar nodarījumu. Turu par viņu īkšķus!
Arre
21. Augusts 2012 / 10:05
0
ATBILDĒT
Nožēlojama, agrāk ietekmīgā advokāta paštaisnošanās paskvila! To vajag mācēt - izstādāt zinātnisku darbu, kurā aprakstītās personas iesūdz \"zinātnieku\" tiesā! Tas jau vien norāda, ka darbs ir nevis zinātnisks, bet dzeltenās preses nosaukuma cienīgs, kur interesenti var izčāpstināt un izbaudīt izvarošanu nianses. Tas, ka krimināllietas materiāli iegūti likumīgi arī ir baltiem diegiem šūts - ar saviem \"ķēķa\" draugiem augstajā tiesā var apmainīties ar pavadvēstulēm cik vien uziet, bet tas nemaina lietas būtību - nav šeit nekādas zinātniskās darbības un intereses.

Agrāk slavenajam advokātam arī nepielec, ka tiesas sprieduma publiskuma princips neizslēdz pienākumu un nepieciešamību aizsargāt sensitīvus personas datus! Laikam gan nav iedomājies kāda vella pēc no AT Senāta lēmumu publikācijām tiek izņemti personu vārdi un personas kodi!

Un gala beigās - ko gan šis darbs būtu zaudējis no \"zinātniskā viedokļa\", ja cietušo vārdi būtu aizstāti ar iniciāļiem vai izdomātiem vārdiem?
visi numura raksti
Juris Rudevskis
Skaidrojumi. Viedokļi
Brīvas filozofiskas piezīmes uz Sanhosē pantu malām
114 komentāri
Signe Mežinska
Skaidrojumi. Viedokļi
Bioētika, embrija morālais statuss un abortu problēma
Diskusijas par ētikas problēmām, kas saistītas ar medicīnas praksi, ir bijušas aktuālas vienmēr, tomēr 21. gadsimtā eitanāzija, orgānu transplantācija, cilmes šūnu pētījumi, medicīniskās apaugļošanas tehnoloģijas, ģenētiskā ...
Erlens Markovskis
Skaidrojumi. Viedokļi
Saistību bezstrīdus piespiedu izpildes brīdinājuma kārtībā uzlabošanas virzieni
Pirmajā rakstā* autors apskatīja tās saistību piespiedu izpildes brīdinājuma kārtībā (turpmāk – SPIBK) problēmas, kas rodas līdz brīdim, kad parādniekam tiek izsniegts brīdinājums. Šajā rakstā autors pievērsīsies tiem ...
5 komentāri
Ilma Čepāne
Tiesību politika
Latvija ir referendumu paradīze
13 komentāri
Skaidrojumi. Viedokļi
Sanhosē panti: aborts un nedzimuša bērna statuss starptautiskajās tiesībās
Sanhosē panti (San José Articles) ir dokuments, kuru 2011. gada 25. martā Kostarikas galvaspilsētā Sanhosē parakstīja četrdesmit eksperti no dažādām valstīm: praktizējoši juristi, universitāšu profesori, politiķi, diplomāti, ...
11 komentāri
AUTORU KATALOGS