Pagājušā gada 11. decembrī spēkā stājās Parādu ārpustiesas atgūšanas likums,1 kas neizbēgami kļūs par ieroci cīņā par vēlētāju balsīm kārtējās vēlēšanās. Vieni leposies ar to, kā viņiem, aizsargājot parādnieku intereses, izdevies iegrožot piedzinējus, otri vicinās rokas, klāstīdami, ka tie pirmie pieņēmuši pārāk maigu likumu. Vēlēšanas atnāks un paies, politiķu demagoģija aprims, likuma pieņemšanas apstākļi piemirsīsies, bet fakts paliks – parādu ārpustiesas piedziņu regulēs zemas kvalitātes likums.
Ikvienu likumu veido divas dimensijas – saimnieciskais mērķis un tā juridiskais atspoguļojums. Turpmāk kā vienā, tā otrā plāksnē apskatīšu konstatētos trūkumus, kā arī piedāvāšu idejas likuma uzlabošanai.
Viens no centrālajiem jautājumiem apskatāmā likuma sakarā ir parādu piedzinēju licencēšanas ieviešana. Likuma veidotājiem viss ir licies tik pašsaprotami, ka piemirsies definēt elementu, kas piesaista konkrēta parāda ārpustiesas piedziņu Latvijas Republikai un nosaka nepieciešamību Latvijas Republikā saņemt attiecīgo licenci. Problēmas rodas, tiklīdz parādās kāds ārvalsts elements. Vai uzņēmums, kas reģistrēts Latvijā, bet parādus atgūst ārvalstī, ir licencējams Latvijā? Vai uzņēmums, kas piedzen p
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
- Pieeja jaunākajam izdevumam
- Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
- Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes