Dr.iur. Andrejs Judins, Saeimas deputāts un Juridiskās komisijas loceklis
Šī gada 17. janvārī Saeima vienbalsīgi pirmajā lasījumā atbalstīja Mediācijas likumprojektu. Pusotra mēneša laikā tika saņemti 80 priekšlikumi likumprojekta grozīšanai un papildināšanai. To izvērtēšana uzticēta Juridiskās komisijas Tiesu politikas apakškomisijai, kas gatavo likumprojektu izskatīšanai otrajā lasījumā. Pavasarī tika organizētās sešas apakškomisijas sēdes, un darbu ar likumprojektu ir paredzēts turpināt arī vasarā.
Mediācija ir svarīgs un efektīvs instruments strīdu risināšanā. Spēkā esošie normatīvie akti neliedz to piemērot praksē, un mediācijas pakalpojumi Latvijā ir pieejami jau 10 gadus – mediatori palīdz risināt ģimenes konfliktus, darba un civiltiesiskos strīdus. Tomēr līdz šim brīdim pietiekami detalizēta mediācijas (izlīguma ar starpnieku) kārtība un noteikumi ir definēti tikai attiecībā uz strīdu risināšanu kriminālprocesā, kur Valsts probācijas dienests sekmīgi piedāvā un īsteno mediācijas pakalpojumus.1
Mediācijas likuma izstrādi īpaši iedvesmoja Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 21. maija direktīva "Par konkrētiem mediācijas aspektiem civillietās un komerclietās". Kaut gan Mediācijas likumprojekta izstrādes gaitā primāri tiek domāts par alternatīvu civiltiesisko strīdu risināšanu, likumā tiks definēti arī vispārīgie mediācijas principi un pamatnoteikumi, kas ietekmēs mediācijas ieviešanu arī citās tiesību nozarēs. Lai arī Mediācijas likums nekļūs par universālu normatīvo aktu, kas noregulēs visus ar mediāciju saistītos jautājumus, tomēr tas juridiski nostiprinās Mediācijas standartus un nepārprotami demonstrēs valsts atbalstu mediācijas piemērošanai.
Atzīstot, ka mediācija var tikt piemērota dažādu strīdu risināšanai, tai skaitā kriminālprocesā un administratīvajā procesā, apakškomisija praktisku apsvērumu dēļ tomēr nolēma nepaplašināt Mediācijas likuma darbības sfēru, jo nepieciešamība pārskatīt spēkā esošās normas, kas regulē izlīgumu kriminālprocesā, kā arī mediācijas ieviešana administratīvajā procesā, prasītu papildu izvērtējumu un tiesību normu analīzi, kas kavētu Mediācijas likuma pieņemšanu.
Ņemot vērā nepieciešamību nodrošināt mediācijas kvalitāti, apakškomisija atbalstīja koncepciju, kas paredz, ka likumā paredzētos mediācijas pakalpojumus varēs sniegt tikai sertificēti mediatori.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
- Pieeja jaunākajam izdevumam
- Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
- Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes