ŽURNĀLS Numura tēma

25. Jūnijs 2013 /Nr.25 (776)

Kādas ir mediācijas izredzes Latvijā

Dr.iur. Andrejs Judins, Saeimas deputāts un Juridiskās komisijas loceklis

Šī gada 17. janvārī Saeima vienbalsīgi pirmajā lasījumā atbalstīja Mediācijas likumprojektu. Pusotra mēneša laikā tika saņemti 80 priekšlikumi likumprojekta grozīšanai un papildināšanai. To izvērtēšana uzticēta Juridiskās komisijas Tiesu politikas apakškomisijai, kas gatavo likumprojektu izskatīšanai otrajā lasījumā. Pavasarī tika organizētās sešas apakškomisijas sēdes, un darbu ar likumprojektu ir paredzēts turpināt arī vasarā.

Mediācija ir svarīgs un efektīvs instruments strīdu risināšanā. Spēkā esošie normatīvie akti neliedz to piemērot praksē, un mediācijas pakalpojumi Latvijā ir pieejami jau 10 gadus – mediatori palīdz risināt ģimenes konfliktus, darba un civiltiesiskos strīdus. Tomēr līdz šim brīdim pietiekami detalizēta mediācijas (izlīguma ar starpnieku) kārtība un noteikumi ir definēti tikai attiecībā uz strīdu risināšanu kriminālprocesā, kur Valsts probācijas dienests sekmīgi piedāvā un īsteno mediācijas pakalpojumus.1

Mediācijas likuma izstrādi īpaši iedvesmoja Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 21. maija direktīva "Par konkrētiem mediācijas aspektiem civillietās un komerclietās". Kaut gan Mediācijas likumprojekta izstrādes gaitā primāri tiek domāts par alternatīvu civiltiesisko strīdu risināšanu, likumā tiks definēti arī vispārīgie mediācijas principi un pamatnoteikumi, kas ietekmēs mediācijas ieviešanu arī citās tiesību nozarēs. Lai arī Mediācijas likums nekļūs par universālu normatīvo aktu, kas noregulēs visus ar mediāciju saistītos jautājumus, tomēr tas juridiski nostiprinās Mediācijas standartus un nepārprotami demonstrēs valsts atbalstu mediācijas piemērošanai.

Atzīstot, ka mediācija var tikt piemērota dažādu strīdu risināšanai, tai skaitā kriminālprocesā un administratīvajā procesā, apakškomisija praktisku apsvērumu dēļ tomēr nolēma nepaplašināt Mediācijas likuma darbības sfēru, jo nepieciešamība pārskatīt spēkā esošās normas, kas regulē izlīgumu kriminālprocesā, kā arī mediācijas ieviešana administratīvajā procesā, prasītu papildu izvērtējumu un tiesību normu analīzi, kas kavētu Mediācijas likuma pieņemšanu.

Ņemot vērā nepieciešamību nodrošināt mediācijas kvalitāti, apakškomisija atbalstīja koncepciju, kas paredz, ka likumā paredzētos mediācijas pakalpojumus varēs sniegt tikai sertificēti mediatori.

VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Ilze Dubava
Numura tēma
Mediācija: cilvēcīgs konfliktu risināšanas veids
Mediācija ir brīvprātīgas sadarbības process, kurā puses cenšas panākt savstarpēji pieņemamu vienošanos savu domstarpību atrisināšanai ar mediatoru starpniecību, vadoties pēc noteiktas shēmas (sarunas tēmu identificēšana, faktu ...
7 komentāri
Dina Gailīte, Aloizs Lejendekers
Numura tēma
Mediācija nomierina jurista sirdsapziņu
Aloizs Lejendekers (Aloys Leyendecker) ir pedagogs, psihologs un profesionāls konfliktsituāciju risinātājs un mediators Vācijā. Kā sava darba vadlīniju viņš definējis moto "kooperācija konfrontācijas vietā", bet viņa specializācija ...
Juris Rudevskis
Skaidrojumi. Viedokļi
Par Veco Derību, sociāli atbildīgu valsti, demogrāfiju un žēlsirdību
Pirms kāda laika šā raksta autors kādā īsā atelpas brīdī aplūkoja Latvijas ziņu portālus, lasīdams svaigas un ne tik svaigas ziņas. Pirmā ziņa, kas iekrita viņam acīs, bija šāda: "Saeima šodien pirmajā lasījumā konceptuāli ...
34 komentāri
Tiesībsarga birojs
Tiesību politika
Tiesībsargs nosūta vēstuli Eiropas Savienības institūcijām par cilvēktiesību ievērošanu Latvijā
Pagājušonedēļ Latvijas Republikas tiesībsargs Juris Jansons nosūtīja vēstuli Eiropas Savienības Padomei un Eiropas Parlamentam, lai vērstu šo institūciju uzmanību uz vairākām cilvēktiesību problēmām Latvijā. Ar šo vēstuli ...
Artūrs Toms
Skaidrojumi. Viedokļi
Maksātnespējas procesa ietekme šķīrējtiesas procesā
Civilprocesa likuma (turpmāk tekstā arī – CPL) 487. panta pirmā daļas 8. punkts1 paredz, ka "šķīrējtiesā var nodot izšķiršanai jebkuru civiltiesisku strīdu, izņemot strīdu par to personu tiesībām un pienākumiem, attiecībā uz ...
AUTORU KATALOGS