ŽURNĀLS Numura tēma

Neesmu advokātu procesa lobists citādi kā vien uz tiem pamatiem, ko jau esmu iepriekš klāstījis JV komentāros - proti, par to, cik (ne)loģiska ir sistēma, kurā paralēli pastāv divi juridiskās palīdzības sniedzēju veidi - advokāti un neadvokāti - kuru tiesības visu laiku bija gandrīz vienādas, bet prasības un pienākumi būtiski atšķīrās. Tomēr viena lieta mani interesētu saistībā ar apgalvojumiem, ka advokātu process kvalitāti nenodrošinās, jo [ievietot norādi, ka advokāts X slikti veicis darbu un/vai neadvokāts Y meistarībā neatpaliek no advokātiem]. Lai argumentiem par daudzu advokātu nekvalitatīvu darbu būtu kāds fona konteksts, gribētos uzzināt ne tikai advokātu, bet arī neadvokātu darba brāķa statistiku. Ja advokātu vidū nekvalitatīvi, neētiski u.tml. savu darbu veic kaut vai minētie 30%, bet neadvokātu vidū, piemēram, 50%, tad gribot negribot sanāk, ka advokātu procesa noteikšana matemātiski darba brāķi tik un tā samazinātu. Šeit ir jautājums par to, vai nebeidzami meklēt kādu vienu perfektu risinājumu, kas nevienu nenostādītu sliktākā situācijā kā iepriekš, vai pietiek ar to, ka jaunā kārtība ir solis uz priekšu salīdzinājumā ar iepriekšējo.

Starp citu, kvalitātes un ētikas kontroles trūkums advokatūrā padara nederīgu jūsu premisu par to, ka neadvokātu un advokātu pienākumi un prasības pret viņiem būtiski atšķiras.

Tā kā juristi-ne-advokāti nav organizēti, tad par viņiem šādu statistiku iegut ir praktiski neiespējami. Pretēji advokatūrai, kur ir organizācija, kura saņem 270+ sūdzības un ierosina 5 lietas. Tā jau ir statistika. Tas nozīmē, ka sūdzības tiek sniegtas vidēji par katru piekto advokātu. Protams, ne visas sūdzības ir pamatotas, taču arī tās 5 disciplinārlietas uz 277 sūdzību fona neizskatās pārliecinoši, it īpaši zinot daudzu advokātu profesionālo un ētisko (maz)spēju. Un ne jau par katru advokāta pārkāpumu tiek uzrakstīta sūdzība.

Līdz ar to šos divus segmentus salīdzināt šobrīd nav iespējams, jo nav empīriska salīdzināšanas pamata. Un tas, iespējams, nemaz nav vajadzīgs, jo, ja mēs runājam par advokātu procesu, tad advokatūrai jābūt praktiski perfektai. Perfekta nenozīmē, ka nebūs kļūdu un pārkāpumu. Būs. Bet šīs kļūdas un pārkāpumi nedrīkst pārsniegt kaut kādu saprāta robežu, pieļauju, +/- 5%, nevis 25-30, kā ir pašlaik. Un vēl - PATS GALVENAIS - IR JĀBŪT EFEKTĪVAM MEHĀNISMAM, KĀ UZ ŠĪM KĻŪDĀM REAĢĒT UN TĀS NOVĒRST. Kamēr par 100 sūdzībām tiek ierosinātas 2 lietas, atvainojiet - tas NAV ne efektīvi, ne nopietni.

P.S. Es neesmu pret advokātu procesu principā un neesmu par atvērtu juridisko pakalpojumu tirgu principā. Esmu vienīgi par to, ka tam, kurš grib kaut ko vairāk, ir jāpar;āda, ka viņš to ir pelnījis. GODĪGI pelnījis, nevis ar skaļāku rīkli...

advokātu proces būtu (varbūt) pieņemams, ja būtu mehānisms, kurš nepieļauj Jūsu minētajiem 25-30% būt par advokātiem, kamēr uzņemšana advokātu brālībā būs pašu advokātu ziņā, tikmēr nekādu advokātu procesu

precīzi teikts, pievienojos.

Protams, jo atbrīvošanās no brāķa bez mehanisma brāķa nepieļaušanai neko nedod