ŽURNĀLS Intervija

16. Jūnijs 2015 /Nr.24 (876)

Straujas reformas tiesu sistēmā nav vēlamas
Ivars Bičkovičš intervijā Dinai Gailītei un Dacei Šulmanei
7 komentāri
Boriss Koļesņikovs

Tieši šodien, 16. jūnijā, beidzas Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētāja Ivara Bičkoviča pirmā šī amata termiņa pilnvaru laiks. Saskaņā ar Saeimas 28. maijā pieņemto lēmumu (par – 53 deputāti, pret – 27, atturas – 4) rīt sāksies viņa otrais termiņš augstākajā tiesu varas amatā Latvijā – šoreiz gan tie būs nevis septiņi, bet pieci gadi.

"Jurista Vārda" lasītāji jau ir informēti par Augstākās tiesas priekšsēdētāja "priekšvēlēšanu" norisēm, kad uz augsto amatu līdztekus I. Bičkovičam pretendēja arī otrs kandidāts – viņa priekšgājējs AT priekšsēdētāja postenī, šobrīd AT Administratīvo lietu departamenta tiesnesis Andris Guļāns. Abas kandidatūras tika izvērtētas un atzītas par piemērotām Tieslietu padomē 20. aprīlī, savukārt Augstākās tiesas plēnums 24. aprīlī nosliecās par labu I. Bičkovičam, kurš tad arī tika virzīts Saeimas apstiprināšanai (I. Bičkoviča kandidatūra plēnumā ieguva 23 AT tiesnešu atbalstu, savukārt A. Guļāns – 15 balsis).

"Jurista Vārds" I. Bičkoviču iztaujāja par AT priekšsēdētāja iecelšanas procesu, AT tiesnešu dažādo noskaņojumu, tiesu varas un likumdevēja attiecību dinamiku, iemesliem sabiedrības neapmierinātībai ar tiesu darbu, kā arī iespējām izvairīties no skandalozi gariem tiesu procesiem.

Kā vērtējat tikko aizvadīto Augstākās tiesas priekšsēdētāja izvēles procesu? Šoreiz bijāt divi pretendenti uz amatu, turklāt Augstākās tiesas plēnumā, kurš lēma par kandidāta virzīšanu uz Saeimu, noritēja visai asas tiesnešu diskusijas, kurās izpaudās visai atklāta kritika un arī atbalsts gan jums, gan otram kandidātam – Andrim Guļānam. Radās iespaids, ka AT tiesneši ir sadalījušies nometnēs ar pretējiem uzskatiem par to, kā būtu jādarbojas tiesai un kā tā būtu jāvada.

Manuprāt, šāda veida diskusiju procesiem ir jābūt, tāpat kā vairākām kandidatūrām uz amatu, kuras apspriest.

Tas, ka tika izvirzīts vēl kāds pretendents uz AT priekšsēdētāja amatu, mani nepārsteidza. Varbūt vienīgi tas, ka šis kandidāts bija Guļāna kungs. Viņa izvirzīšana notika burtiski pēdējā dienā, kad varēja pieteikt kandidatūras. Vai mūsu kolēģi no Administratīvo lietu departamenta to apzināti turēja noslēpumā, vai arī, iespējams, tika apspriesti citi kandidāti, kuru vārdi izskanēja tiesas kolektīva iekšienē, – to es nezinu.

VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri (7)
7 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
anonīms
27. Jūnijs 2015 / 12:00
1
ATBILDĒT
kā bičkovičs sevi pariezi vienā intervijā raksturoja- kā liels akmens, kurš nolikts upē šķērsām, lai aizkavētu straumi.
juris
16. Jūnijs 2015 / 11:19
1
ATBILDĒT
tukšs raksts, bezjēdzīgs, tikai raksturo, ka nekas nav mainījies un pagaidām nemainīsies.
mazgudrais
16. Jūnijs 2015 / 08:20
3
ATBILDĒT
tiesu sistēmā nav vēlamas nedz straujas, nedz nestraujas reformas - reformas var novest pie tādas lietas kā kājas spēriena pa pakaļu dažam stagnātam, un tas nepavisam nav vēlams - kā tad tiesu sistēma spētu bez stagnātiem funkcionēt!?
Jurčiks > mazgudrais
26. Jūnijs 2015 / 08:04
1
ATBILDĒT
Ja kāds nav pamanījis, reformas Latvijā notiek jau 24 gadus... Un kā neiet, tā neiet... Tā reformēšanās būtu reiz jāizbeidz un vienreiz jāsāk strādāt...
mazgudrais > Jurčiks
26. Jūnijs 2015 / 08:10
6
ATBILDĒT
strādājiet, godātais, strādājiet
Jurčiks > mazgudrais
26. Jūnijs 2015 / 11:38
1
ATBILDĒT
Tas bija adresēts mūžīgi neapmierinātajiem bļaustīkļiem pēc reformām un pārmaiņām... Ar mani viss kārtībā, strādāju labi, dzīvoju labi, pēc pārmaiņām nealkstu...
Magone > mazgudrais
16. Jūnijs 2015 / 09:30
0
ATBILDĒT
Bravo.
visi numura raksti
Sandis Bērtaitis
Skaidrojumi. Viedokļi
Tiesas kontrole administratīvajā procesā: aktuālās problēmas
"Jurista Vārdā" 21. aprīlī tika publicēts Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta tiesneša, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes asociētā profesora Dr.iur. Jāņa Neimaņa raksts "Objektīvās izmeklēšanas ...
18 komentāri
Lauris Bočs
Skaidrojumi. Viedokļi
Muzikālo darbu tiesiskās aizsardzības intelektuālisms Latvijā
Latvijā autortiesību un blakustiesību aizsardzības joma ir tiesiski regulēta.1 Tomēr periodiski parādās domstarpības par mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizāciju (turpmāk – Tiesību pārvaldītāju) prakses ...
2 komentāri
Tieslietu ministrija
Notikums
Konference par pārrobežu sadarbību civillietās
2015. gada 10.–12. jūnijā Latvijā norisinājās Tieslietu ministrijas (TM) sadarbībā ar Ungārijas un Lielbritānijas tieslietu ministrijām īstenotā Eiropas Komisijas īpašās programmas "Civiltiesības" projekta Nr. ...
Ineta Ziemele
Tiesību politika
Cilvēktiesību īstenošanai jābūt reālai un efektīvai
Satversmes tiesas tiesneses Inetas Ziemeles atsevišķās domas lietā Nr. 2014-08-03 "Par Ministru kabineta 2013. gada 17. decembra noteikumu Nr. 1529 "Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība" 16. pielikuma "Veselības ...
Jurista Vārds
Informācija
Uzņēmumu reģistrs rīko akciju – klātienes konsultācijas
Lai atbalstītu uzņēmējus Komerclikuma prasību izpildē un klātienē sniegtu atbildes uz neskaidrajiem jautājumiem, 10. jūnijā Uzņēmumu reģistrs rīkoja trešo, noslēdzošo konsultāciju dienu Rīgā un visās reģionālajās nodaļās: ...
AUTORU KATALOGS