ŽURNĀLS Tiesību politika

28. Jūlijs 2015 /Nr.29 (881)

Liepājas tiesas spriedums ir aizmetnis nopietnai diskusijai
1 komentāri

Publiskie komentāri par 13. jūlija Liepājas tiesas spriedumu, ar kuru divi vīrieši tika atzīti par vainīgiem netiklu darbību izdarīšanā ar mazgadīgo un sodīti ar piespiedu darbu attiecīgi uz 240 un 200 stundām, sākotnēji atainoja sabiedrības un amatpersonu neizpratni un sašutumu par soda neatbilstību nodarījumam. Savukārt pēdējās nedēļas laikā šis notikums ir atklājis vēl vairākus tiesībpolitiskus jautājumus, līdz ar to pamatoti var sacīt, ka Liepājas tiesas spriedums tā sauktajā pedofilu lietā ir nevis procesa noslēgums pirmajā instancē, bet gan tikai sākums nopietnai un izvērstai diskusijai, no kuras vismaz dažas skaidras atbildes būtu sagaidāmas.

Aizvadītajā nedēļā tā dēvētā Liepājas pedofilu lieta procesuāli ieguva jaunu pavērsienu, jo, kā informēja Ģenerālprokuratūra, 21. jūlijā Kurzemes tiesas apgabala prokuratūras virsprokurors ir iesniedzis apelācijas protestu par Liepājas tiesas spriedumu. Protests izteikts daļā par soda "mīkstumu", paužot iebildumus par tiesas argumentāciju, kas bija par pamatu piespiedu darba piemērošanai abiem apsūdzētajiem.

VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri (1)
1 KOMENTĀRS
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Baraks Osama
28. Jūlijs 2015 / 12:15
0
ATBILDĒT
Liepājas tiesas spriedums un reakcija uz to uzskatāmi parāda kazuistisko un tuvredzīgo domāšanu likumdošanas aktu jaunradē. Lūk, tiesībsargs pēkšņi nonācis pie atziņas, ka Krimināllikumā sods par konkrētu noziedzīgu nodarījumu ir pārāk maigs un vispār kriminālatbildībai par šo nodarījumu būtu atceļams noilgums. Kur idejas autors bija pirms gada, kad konkrēto pantu grozīja Saeima? Vai tā būtu jāuzskata par normālu praksi - pēc katra skaļāka notikuma atvērt slūžas jauniem normu un grozījumu plūdiem, turklāt ar tādu saturu, ko arī pirms tam nekas nebūtu traucējis izpētīt un noskaidrot? Tas pats ar Krājbankas likvidatora atlīdzību - pēkšņi atklājās, ka tā ir "nesamērīga izšķērdība", kaut gan kā Kredītiestāžu likuma autori, tā jebkurš cits katrā laikā būtu varējis paņemt kalkulatoru un izrēķināt, kāda atlīdzība pienāktos par katras Latvijā esošas bankas likvidāciju. Ja, nedod Dievs, Latvijā notiks kāds liels terora akts vai cits skaļš un smags noziegums, tad arī attapsimies, ka esošais sods par tādām lietām ir par maigu? Vai minētās normas būtu pieņemtas neizvērtējot, jo neviens neticēja, ka tās kādreiz nāksies piemērot?
visi numura raksti
Irēna Ņesterova
Numura tēma
ECT spriedums lietā Delfi pret Igauniju: interneta ziņu portāla atbildība par lietotāju komentāriem
2015. gada 16. jūnijā Eiropas Cilvēktiesību tiesa (turpmāk – ECT) pieņēma spriedumu lietā Delfi pret Igauniju,1 kurā atzina, ka interneta ziņu portāls ir atbildīgs par aizskarošiem un neslavu ceļošiem lietotāju komentāriem. ECT ...
Dace Šulmane
Numura tēma
Eiropas Cilvēktiesību tiesas galavārds lietā Delfi AS pret Igauniju
2015. gada 16. jūnijā Eiropas Cilvēktiesību tiesas Lielā palāta (17 tiesnešu sastāvā) ir teikusi savu galavārdu strīdīgajā interneta mediju lietā Delfi AS pret Igauniju,1 atzīstot, ka interneta ziņu portāls ir atbildīgs par ...
Kristīne Līce
Numura tēma
ECT Lielā palāta ir daudz piesardzīgāka

Viedoklis par ECT Lielās palātas spriedumu lietā "Delfi pret Igauniju", atbildot uz konkrētiem "Jurista Vārda" jautājumiem.

1 komentāri
Artūrs Kučs
Numura tēma
ECT ir atvērusi “Pandoras lādi” ierobežojumiem interneta vidē

Viedoklis par ECT Lielās palātas spriedumu lietā "Delfi pret Igauniju", atbildot uz konkrētiem "Jurista Vārda" jautājumiem.

8 komentāri
Numura tēma
Delfi spriedums – no cita skatpunkta
AUTORU KATALOGS