Gadījumos, kad likumdevēja darbības auglī – tiesību normā vai tās daļā – ir robi, praksei tie jāaizpilda. Šādu robu aizpildīšanai, īpaši jau krimināltiesību normu nepilnību novēršanai, vispiemērotākais materiāls ir pētnieku pamatotās un argumentētās atziņas, kuras, izvērtējot konkrētās lietas apstākļus, tiesību normu piemērotāji integrē nolēmumos, daži no kuriem veido judikatūru.
Kopš 1999. gada 1. aprīļa, kad spēkā stājās Krimināllikums, katru gadu Saeimā tika pieņemts viens vai vairāki grozījumi Krimināllikumā. 2015. gadā likumu, ar kuriem tika grozīts Krimināllikums, skaits sasniedzis pussimtu. Šo grozījumu rezultātā nepārtraukti tiek mainīti galvenokārt noziedzīgu nodarījumu sastāvi, paredzot tajos jaunas kvalificējošas pazīmes vai precizējot esošās pazīmes. Piemēram, ielūkojoties Krimināllikuma normā, kas publiski dažādos kontekstos daudz tika minēta saistībā ar 2015. gada 13. jūlija Liepājas tiesas spriedumu tā nosacīti dēvētajā pedofilu lietā, proti, ielūkojoties Krimināllikuma 162. pantā, kas paredz atbildību par pavešanu netiklībā, redzams, ka tās redakcijā, kas bija spēkā pirms 2014. gada 14. jūnija, kad spēkā stājās 2014. gada 15. maija likums "Grozījumi Krimināllikumā", jēdziena "vardarbība" nebija. Pēc grozījumu izdarīšanas minētajā normā redzams, ka vardarbība ir viena no pavešanas netiklībā kvalificējošajām pazīmēm. Ņemot vērā minēto, kā arī turpinot iepriekš aizsākto tematu par krimināltiesību normu interpretācijas problemātiku, šajā rakstā autors pievērsīs lasītāju uzmanību normām, kas paredz vardarbību kā kvalificējošo pazīmi, un šo normu interpretācijas problemātikai.
Kriminālatbildības institūts Latvijā tiek izmantots kā valsts reakcija uz sabiedrībā nepieņemamiem visbīstamākajiem un kaitīgākajiem nodarījumiem. Prettiesiska vardarbība visdažādākajos tās izpausmes veidos lielākoties ir bīstama un kaitīga. Uzreiz jāpiebilst, ka daži vardarbības veidi Latvijā nav kriminalizēti, piemēram, fiziska un emocionāla vardarbība pret bērnu dažkārt var tikt kvalificēta kā administratīvais pārkāpums saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 172.2 pantu. Tajā pašā laikā sabiedrībā tieši vardarbība, īpaši, ja tā vērsta pret neaizsargātākās sabiedrības daļas pārstāvjiem, piemēram, bērniem, publiski visspēcīgāk tiek nosodīta. Minēto apliecina sabiedrības reakcija uz 2015. gada 13. jūlija Liepājas tiesas spriedumu, ar kuru personas notiesātas par pavešanu netiklībā. Saistībā ar minēto spriedumu masu saziņas līdzekļos bija lasāmi virsraksti: "Pēc sabiedrības sašutuma Saeimas komisijai būs ārkārtas sēde par Liepājas pedofilu lietu",1 "Pēc sprieduma Liepājas pedofiliem vērtē likumu par seksuālo vardarbību pret bērniem",2 "VBTAI vadītāja: no seksuālās vardarbības cietušajai meitenei sekas būs neizdzēšamas",3 "Nolemts aktualizēt Krimināllikuma regulējumu attiecībā uz seksuālo vardarbību pret bērniem",4 "Saeimas komisija vērtēs Krimināllikuma regulējumu par seksuālo vardarbību pret bērniem saistībā ar Liepājas tiesas spriedumu".
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!
Abonentu ieguvumi:
- Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
- Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes