ŽURNĀLS Numura tēma

9. Februāris 2016 /Nr.6 (909)

Likumdevējs zem ECT lupas
Atsevišķi likumdošanas procesā nozīmīgi aspekti lietā “S.A.S. pret Franciju”

2014. gada 1. jūlijā Eiropas Cilvēktiesību tiesas (turpmāk – ECT) Lielā palāta pieņēma spriedumu lietā "S.A.S. pret Franciju".1 Šajā lietā ECT pirmo reizi vērtēja to, vai vispārējs aizliegums publiskās vietās nēsāt apģērbu, kas radīts sejas aizsegšanai, atbilst personas tiesībām uz privāto dzīvi un tiesībām brīvi paust savu reliģisko pārliecību.

Lai gan spriedums lietā pieņemts jau pirms vairāk nekā pusotra gada un par to jau izteikts ne mazums viedokļu un komentāru, šis jautājums ir atgriezies Latvijas valdības un, paredzams, arī likumdevēja dienaskārtībā. Tādēļ varētu būt nepieciešams vēlreiz rūpīgi aplūkot ECT secinājumus šajā lietā.

Šī komentāra mērķis nav paust autores viedokli par to, vai seju aizsedzoša apģērba nēsāšana Latvijā būtu jāaizliedz, bet gan vērst uzmanību uz atsevišķiem aspektiem, kas jāatceras, vērtējot un piemērojot ECT paustās atziņas minētajā lietā.

 

Lietas faktiskie apstākļi

2010. gada 11. oktobrī Francijā stājās spēkā likums, ar kuru tika noteikts vispārējs aizliegums publiskās vietās valkāt apģērbu, kas radīts sejas aizsegšanai. Par šāda aizlieguma pārkāpšanu tika paredzēts kriminālsods – naudas sods līdz 150 eiro. Papildus naudas sodam vai tā vietā likums paredzēja iespēju noteikt arī obligātu "pilsoniskās mācības kursa"2 apmeklējumu.

Pieteikuma iesniedzēja – Francijas pilsone, kas sevi uzskatīja par dedzīgu sunnītu kulturālajai tradīcijai piederīgu musulmanieti – apgalvoja, ka valkā nikābu3 pēc savas brīvas izvēles, vadoties pēc savas reliģiskās un personiskās pārliecības un kulturālās identitātes. Pieteikuma iesniedzēja atzina, ka nikābu nevalkā ikdienā, tomēr viņa norādīja, ka līdz ar likuma pieņemšanu noteiktos gadījumos, piemēram, tādu reliģisko rituālu vai svētku kā Ramadāna laikā, viņa esot nostādīta izvēles priekšā – vai nu bailēs no sodīšanas atturēties no savas reliģiskās pārliecības praktizēšanas, vai, turpinot valkāt seju aizsedzošu apģērbu, riskēt ar likuma pārkāpšanu.

VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Dina Gailīte
Numura tēma
Seju aizsedzošu galvassegu nēsāšana Latvijā: atļaut vai aizliegt  
Kaut gan sievietes, kas publiskās vietās nēsā seju pilnībā aizsedzošu apģērbu, mūsdienu Latvijā ir ārkārtīgs retums – atšķirībā no citām Eiropas valstīm, kurās dzīvo lielas musulmaņu kopienas, tomēr jautājums par šāda ...
65 komentāri
Dace Šulmane
Informācija
Tiesiskās paļāvības un tiesiskās drošības principi konferencē Latvijas Universitātē  
Latvijas Universitātes (LU) Mazajā aulā 29. janvārī notika konference "Valsts konsekvence tiesiskās paļāvības un tiesiskās drošības principu ievērošanā", kurā ar priekšlasījumiem uzstājās Latvijas prominentākie juristi – ...
1 komentāri
Tiesībsargs
Tiesību politika
Pētījums: veselības aprūpes konstitucionālās garantijas Latvijā ir mīts, nevis realitāte
Pagājušonedēļ tiesībsargs Juris Jansons publiskoja gan pētījumu "Latvijas valsts garantētā medicīniskās palīdzības minimuma atbilstība cilvēktiesību standartam", gan savu atzinumu kādā pārbaudes lietā par vienlīdzības principa ...
Jekaterina Macuka
Numura tēma
Par iespēju sabiedriskās vietās aizliegt seju aizsedzošu apģērbu
Šobrīd Latvijas Republikas normatīvajos aktos nav noteikts vispārīgs aizliegums sabiedriskās vietās nēsāt seju aizsedzošu apģērbu. Līdz ar to personām šādas tiesības – sabiedriskās vietās nēsāt seju aizsedzošu apģērbu – ...
Elizabete Krivcova
Numura tēma
Parandžas aizliegums sniegs maldīgu drošības sajūtu
Jautājums par parandžas nēsāšanu aktualizējies līdz ar Eiropas bēgļu krīzes tuvošanos Latvijai. Aizliegums ir domāts kā atbilde uz nedrošības sajūtu, kas valda sabiedrībā. Tomēr aizlieguma priekšrocības var izrādīties iluzoras.
AUTORU KATALOGS