ŽURNĀLS Numura tēma

9. Februāris 2016 /Nr.6 (909)

Sieviešu lakats tiesību mezglā
1 komentāri
LL.M (RJA), Mg.iur.
Vladlena Rudusāne-Simiča
(Ženēvas Universitātes Starptautisko attiecību institūts), juriste advokātu birojā “BDK Advokati” Belgradā, Serbijā 

Debates par musulmaņu galvassegu nēsāšanas regulējumu publiskā telpā nu ir sasniegušas Latvijas politiskās elites prātus. Pagājušajā vasarā apspriest šo jautājumu ir rosinājis Valsts prezidents,1 savukārt šogad paredzams, ka Tieslietu ministrija izstrādās likumprojektu par seju aizsedzošu galvassegu aizliegumu sabiedriskajās vietās.2 Viens no centrālajiem jautājumiem, valstij ierobežojot (reliģiska) apģērba nēsāšanu, ir šāda ierobežojuma atbilstība Satversmē un Latvijai saistošajos cilvēktiesību instrumentos garantētajām pamattiesībām. Nekomentējot raksta tapšanas brīdī vēl publiski nepieejama likumprojekta saturu, šis raksts aplūko musulmaņu galvassegas ierobežojuma tiesiskos aspektus, ņemot vērā Eiropas Cilvēktiesību tiesas (turpmāk – ECT) judikatūru galvassegu lietās.

Ievadā daži vārdi par to, kā musulmaņu galvassega izskatās, kāpēc to nēsā un kādēļ tās nēsāšana ir kļuvusi par strīdus ābolu.

Lai gan Latvijas mediju telpā pamīšus un dažkārt kļūdaini tiek lietoti dažādi termini, svarīgi, ka pēc izskata var nošķirt divus musulmaņu galvassegu veidus – seju atklājošas un seju aizsedzošas. Pirmajā kategorijā ietilpst visu veidu lakati, kas dažādā pakāpē aizklāj ķermeni, kaklu un matus, taču atklāj seju, kā piemēram, čadras, alamiras, šeilas un hidžābi. Otrajā kategorijā ietilpst burka, kas pilnībā aizsedz visu ķermeni un aizklāj seju ar sietu, kā arī nikābs, kas paredz tikai nelielu spraugu acīm. Paredzams, ka Latvijā varētu tikt aizliegtas tikai seju aizsedzošas galvassegas.

Pieņemot, ka faktiski galvassega ir apģērbs un to, ka demokrātiskā sabiedrībā cilvēks ir brīvs nēsāt apģērbu, kas tam tīk, gadījumā, ja likumdevējs izvēlas regulēt un aizliegt kāda apģērba nēsāšanu, jādomā, ka šādai rīcībai pamatā ir svarīgi iemesli.

Kā aksioma tiek pieņemts tas, ka musulmaņu galvassegas nēsā sievietes un ka viņas šādu apģērbu nēsā galvenokārt reliģisku motīvu vadītas. Diskusija par musulmaņu galvassegām, stipri vispārinot, aplūko galvassegas jautājumu no diviem skatpunktiem – kā reliģijas jautājumu un kā dzimuma jautājumu. Galvenais iemesls, kāpēc galvassegas nēsāšana kļuvusi par karstu debašu objektu, autoresprāt, ir atšķirīgie viedokļi par to, ko galvassegas nēsāšanas simbolizē.

Aplūkojot galvassegu kā sievietes apģērbu, izšķirošs ir skatpunkts attiecībā uz lēmēju nēsāt galvassegu – diskusija ir par to, vai galvassega tiek uzspiesta vai arī sieviete to izvēlas. Galvassegu oponenti galvassegu pozicionē kā diskriminācijas, subordinācijas un sociālas izolācijas simbolu. Saskaņā ar šādu viedokli galvassegas esot aizliedzamas, lai pasargātu sievietes no viņu ģimeņu un kopienas spiediena tās nēsāt. Galvassegas proponenti turpretim uzskata, ka likumdevējam demokrātiskā valstī nebūtu aizbildnieciski jāliedz sievietei paust savu reliģisko identitāti, pasargājot to "pašu no sevis", bet būtu jāciena sievietes izvēle. Turklāt, ja nēsāšana tiešām ir uzspiesta, aizliegums pastiprinātu, nevis risinātu sociālo izolāciju. Regulācijai būtu jābūt vērstai pret apspiedējiem, izvēli par lakata nēsāšanu atstājot sievietes ziņā.

Kad galvassegu aplūko kā reliģijas izpausmi, pamatjautājums ir par reliģijas vietu mūsdienu sekulārā Rietumu sabiedrībā. No vienas puses, demokrātiskās valstīs reliģija ir fundamentālo cilvēka pamattiesību lokā, tāpēc nodošanās reliģijai ir leģitīma un ierobežojama tikai izņēmuma gadījumos. Tomēr pastāv viedoklis, ka multireliģiskās sabiedrībās sekularitāte nozīmē reliģijas ierobežošanu, nevis līdzāspastāvēšanu, tādēļ īpaši spēcīgi simboli būtu jāaizliedz, piemēram, valsts pārvaldē. Tāpat gan Rietumu, gan dažu islāma valstu sabiedrībās musulmaņu galvassegas iemantojušas nelabu slavu, tiekot asociētas ar reliģisku ekstrēmismu un liktas "vienā maisā" ar radikālu fundamentālisma politiku un pat terorismu. Tā kā, nēsājot burkas un nikābus, nav redzama indivīda seja, tiek diskutēts, vai šādu galvassegu nēsāšana ir droša apkārtējiem.

Ierobežojumam būtu jāsasniedz līdzsvara punkts starp sievietes tiesībām nēsāt izvēlēto lakatu un valsts pieteikto leģitīmo mērķi, proti, ar burkas un nikāba aizliegumu ne tikai jāvar sasniegt šo mērķi, bet valstij arī jāpierāda, ka nepastāv saudzējošāki līdzekļi mērķa sasniegšanai un sabiedrības iegūtais labums ir lielāks par lakata nēsātājas ierobežojumu.

VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri (1)
1 KOMENTĀRS
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Lasītāja
10. Februāris 2016 / 16:28
0
ATBILDĒT
Paldies par rakstu!
visi numura raksti
Dina Gailīte
Numura tēma
Seju aizsedzošu galvassegu nēsāšana Latvijā: atļaut vai aizliegt  
Kaut gan sievietes, kas publiskās vietās nēsā seju pilnībā aizsedzošu apģērbu, mūsdienu Latvijā ir ārkārtīgs retums – atšķirībā no citām Eiropas valstīm, kurās dzīvo lielas musulmaņu kopienas, tomēr jautājums par šāda ...
65 komentāri
Dace Šulmane
Informācija
Tiesiskās paļāvības un tiesiskās drošības principi konferencē Latvijas Universitātē  
Latvijas Universitātes (LU) Mazajā aulā 29. janvārī notika konference "Valsts konsekvence tiesiskās paļāvības un tiesiskās drošības principu ievērošanā", kurā ar priekšlasījumiem uzstājās Latvijas prominentākie juristi – ...
1 komentāri
Tiesībsargs
Tiesību politika
Pētījums: veselības aprūpes konstitucionālās garantijas Latvijā ir mīts, nevis realitāte
Pagājušonedēļ tiesībsargs Juris Jansons publiskoja gan pētījumu "Latvijas valsts garantētā medicīniskās palīdzības minimuma atbilstība cilvēktiesību standartam", gan savu atzinumu kādā pārbaudes lietā par vienlīdzības principa ...
Jekaterina Macuka
Numura tēma
Par iespēju sabiedriskās vietās aizliegt seju aizsedzošu apģērbu
Šobrīd Latvijas Republikas normatīvajos aktos nav noteikts vispārīgs aizliegums sabiedriskās vietās nēsāt seju aizsedzošu apģērbu. Līdz ar to personām šādas tiesības – sabiedriskās vietās nēsāt seju aizsedzošu apģērbu – ...
Elizabete Krivcova
Numura tēma
Parandžas aizliegums sniegs maldīgu drošības sajūtu
Jautājums par parandžas nēsāšanu aktualizējies līdz ar Eiropas bēgļu krīzes tuvošanos Latvijai. Aizliegums ir domāts kā atbilde uz nedrošības sajūtu, kas valda sabiedrībā. Tomēr aizlieguma priekšrocības var izrādīties iluzoras.
AUTORU KATALOGS