Francijā un Nīderlandē valsts konstitucionālo orgānu vidū ir arī tā sauktā Valsts padome (Conseil d"État, Raad van Staat). Nīderlandes Valsts padome ir viens no senākajiem konstitucionālajiem orgāniem pasaulē. Tā ir izveidota 1531. gadā.
Šāda konstitucionālā orgāna funkcijas pamatā var būt divējādas. Valsts padome sniedz padomus likumdošanas procesā. Tā var arī darboties kā augstākā administratīvā jurisdikcija. Valsts padomnieki parasti ir valstī atzīti tiesību eksperti. Padomnieka amatam tiek nodrošināta pilnīga amata neatkarība.
Lai arī katras valsts rašanās vēsture un tai raksturīgā specifika nosaka šīs valsts konstitucionālās iekārtas īpatnības, tomēr citu valstu pieredzē vienmēr var smelties jaunas idejas tad, ja ir jāatrisina konkrēts konstitucionāls jautājums. Francijas un Nīderlandes piemēri ir interesanti ar to, ka šajās konstitucionālajās sistēmās, kurās šobrīd ir pietiekami augsta politiskā un pilsoniskā kultūra, kā arī stabila partiju sistēma, ļoti svarīga loma ir neatkarīgam konstitucionālam orgānam – Valsts padomei, sniedzot ekspertu viedokli likumdošanas procesā. Francijas Valsts padomes priekšsēdētāja vietnieks Žans Marks Suvē, viesojoties Latvijā 2016. gada septembrī, seminārā Valsts prezidenta pilī, kas bija veltīts likumdošanas procesa pilnveidošanas problēmām, skaidroja Francijas Valsts padomes darbu, norādot, ka tai, veicot savas funkcijas likumdošanas procesā, bieži jāpiedāvā arī kvalitatīvāki normatīvo aktu projektu formulējumi.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!
Abonentu ieguvumi:
- Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
- Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes