ŽURNĀLS Atsaucoties uz publicēto

30. Janvāris 2018 /Nr.5 (1011)

Motivēta replika par kasācijas tiesvedības regulējuma un tā piemērošanas kritiku
1 komentāri
Edīte Vernuša
Augstākās tiesas Civillietu departamenta priekšsēdētāja 
Dr. iur.
Rihards Gulbis
Augstākās tiesas Civillietu departamenta zinātniski analītiskais padomnieks 

Žurnāla "Jurista Vārds" iepriekšējā numurā publicētajā zvērinātas advokātes Viktorijas Jarkinas rakstā "Acīmredzami pareizs nolēmums vai tajā ietvertais lietas iznākums kā pamats atteikumam ierosināt kasācijas tiesvedību"1 izteikti vairāki kritiski apsvērumi gan par 2016. gada 9. jūnijā pieņemtajiem grozījumiem kasācijas tiesvedības civilprocesuālajā regulējumā, gan par tā piemērošanas praksi. Neraugoties uz to, ka atbildes uz minēto apsvērumu lielāko daļu ir rodamas dažādās šā raksta līdzautoru agrākajās publikācijās,2 uzskatām, ka to atkārtošana un atsevišķos gadījumos plašāka izskaidrošana palīdzēs žurnāla lasītājiem gūt labāku priekšstatu par kasācijas tiesvedības regulējuma pilnveidošanas un piemērošanas problēmjautājumiem, kā arī to iespējamiem risinājumiem.

Iepriekšējas piezīmes

Jautājums par kasācijas tiesvedības regulējuma pilnveidošanu ir bijis aktuāls kopš kasācijas principa ieviešanas Francijas tiesu sistēmā 18. gadsimta beigās.3 Mūsdienu tiesībpolitiskajā diskusijā par veiksmīgāko kasācijas tiesvedības regulējuma attīstību papildus tiesu sistēmas viendabīgas, pareizas4 un paredzamas darbības nodrošināšanas apsvērumiem liela nozīme ir cilvēktiesību argumentiem, proti, indivīda tiesību uz taisnīgu tiesu ievērošanai. Šajā saistībā jāmin tādi būtiski šo tiesību aspekti kā tiesas pieejamības nodrošināšana5 un pienākums izskatīt lietu saprātīgā termiņā.

Raugoties no tiesībpolitiskā skatpunkta, risinot kasācijas instances tiesas darbības normatīvā regulējuma pilnveidošanas problemātiku, ir jāņem vērā projektu vadībā pazīstamā likumsakarība, kur darba kvalitāte ir atkarīga no trīs faktoru – uzdevumu tvēruma, izmaksu (resursu) un termiņu – saspēles. Kasācijas tiesvedības gadījumā kasācijas instances tiesas darba kvalitāte ir atkarīga no tā, cik plaši vai šauri tiek noteikti tās uzdevumi, kādi resursi ir tās rīcībā un kādi ir noteiktie vai vēlamie tiesvedības termiņi. Mainot vienu no minētajiem faktoriem, ir jāveic izmaiņas pārējos faktoros, vai arī tiks ietekmēta tiesvedības kvalitāte. Turklāt, ja izmaiņas izpaužas kā uzdevumu vai darba apjoma palielināšana un tiesvedības termiņu samazināšana, tad šāda ietekme būs negatīva, proti, kvalitāte kritīsies.

Saskaņā ar Augstākās tiesas darbības stratēģiju 2017.–2019. gadam tiesas spriešana augstā kvalitātē ir Augstākās tiesas darbības stratēģiskais mērķis.6 Tiesvedības augsta kvalitāte ir arī būtisks priekšnoteikums, lai palielinātu sabiedrības uzticēšanos Augstākajai tiesai un tiesu sistēmai kopumā. Līdzīgi arī tiesvedības ātrums ir būtisks, lai veicinātu sabiedrības uzticēšanos tiesu varai. Turklāt tam ir nozīmīga loma indivīda tiesību uz taisnīgu tiesu nodrošināšanā. Tādējādi, lai nodrošinātu tiesvedības augstu kvalitāti un samazinātu tās īstenošanas termiņus, ir jāpalielina kasācijas instances tiesas resursi, kas korelē ar izmaksām, vai arī jākoriģē tiesas uzdevumi, pamatojoties uz kasācijas tiesvedības prioritātēm, vai arī jāveic abi minētie pasākumi.

Atskatoties nesenā pagātnē, var secināt, ka gan likumdevējs, gan Augstākā tiesa ir veikusi abu veidu pasākumus. Piemēram, Augstākās tiesas pētnieciskā potenciāla stiprināšanai tika reorganizēta Judikatūras nodaļa, paplašinot tās funkcijas un no 2016. gada sākuma darbu uzsākot Judikatūras un zinātniski analītiskajai nodaļai. Gadu iepriekš katrā Augstākās tiesas departamentā darbu bija uzsākuši zinātniski analītiskie padomnieki. Lai sekmīgi risinātu ienākošo lietu skaita pieauguma jautājumu, kas aktualizējās ekonomiskās krīzes ietekmē, pakāpeniski tika palielināts Augstākās tiesas Civillietu departamenta tiesnešu skaits, 2015. gadā tam sasniedzot 17 (salīdzinājumam 2010. gadā departamentā bija 10 tiesneši).

Augstākās tiesas kā kasācijas instances uzdevumu tvērums savukārt tika ierobežots leģislatīvā ceļā.

VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri (1)
1 KOMENTĀRS
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Jurčiks
30. Janvāris 2018 / 09:55
25
ATBILDĒT
Labs, argumentēts raksts.

Smaidu izsauca V.Jarkinas rakstītais, ka (c) "advokātu starpā tiek bieži izteikti viedokļi par kasācijas tiesvedības nepamatotiem atteikumiem".... :)))))))))))))))
visi numura raksti
Sannija Matule
Informācija
Tieslietu padomē izskanējušais rosina izpētīt, nevis izmeklēt
Pagājušo pirmdien, 22. janvārī, izsludinātās Tieslietu padomes sēdes darba kārtībā bija iekļauts tikai viens apspriežamais jautājums – par publiskajā telpā izskanējušo maksātnespējas procesu tiesvedību kritisko vērtējumu. ...
33 komentāri
Augstākā tiesa
Tiesību politika
Augstākās tiesas Civillietu departamenta viedoklis un priekšlikumi tiesu sistēmas attīstībai
1 komentāri
Mārtiņš Drēģeris
Juristu likteņi
Vientulis bez godkāres. Profesors Hermanis Albats
Jurists, diplomāts, profesors un dzejnieks Hermanis Albats ir unikāla 20. gs. pirmās puses personība Latvijas valsts un tiesību vēsturē. H. Albats ir viens no Latvijas ārlietu dienesta institucionālajiem izveidotājiem – piedalījies ...
Hermanis Albats
Domu mantojums
Pasaules miera ideja
Sannija Matule
Tiesību politika
Satversmes tiesas ieteikumi konstitucionālās sūdzības sagatavošanai
Satversmes tiesa ir izstrādājusi un savā tīmekļa mājaslapā publiskojusi1 izvērstus ieteikumus un arī veidlapas paraugu konstitucionālās sūdzības (pieteikuma) sagatavošanai. Tas ikvienam interesentam dos iespēju pārliecināties par ...
AUTORU KATALOGS