Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

9. Aprīlis 2019 /Nr.14 (1072)

Tiesas kļūdas un tiesneša neatkarības robežas
48 komentāri
Dr. habil. iur.
Kalvis Torgāns
Latvijas Universitātes profesors, LZA akadēmiķis, zvērināts advokāts*

Tiesneša neatkarība ir svarīgs tiesu darbības pamatprincips, un tāpēc tā īstenošanai ir radītas iedarbīgas garantijas.1 Taču nav tā, ka tiesnesis ir absolūti neatkarīgs un nav atbildīgs par valsts uzticētās misijas kvalitatīvu veikšanu. Nav paredzams, ka tiks atcelts Tiesnešu disciplinārās atbildības likums vai likuma "Par tiesu varu" 82. panta 5. punkts. Ir kļūdas, kuras var vērtēt neatkarīgi no strīda gala iznākuma.

šis raksts ir maksas saturs
ATVĒRT AR KODU
103
70
VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri (48)
48 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Aigars
12. Aprīlis 2019 / 10:29
27
ATBILDĒT
Noslīpētā tiesiski nihilistiskā intelekta rezultāts vislabāk redzams ārpus LV, jo tie kuriem ir spēks un enerģija ES bieži vien(90%) panāk, ka par visiem šāda veida 'šederviem', samaksā LV iedzīvotāji.
Skumjākais ir tas, ka 'šedervu' autori LV ir absolūti "neatkarīgi", ievēlēti uz mūžu, viņu lēmumi ir nepārsūdzami, tie tiek minēti konferencēs un par tiem tiek rakstīts grāmatās.
Publikācijas autors(Torgāna kungs), kā viennozīmīgi atzīta autoritāte LV, izsaka savu viedokli /jo cik tad var turēt:) // 'dieva' apziņa šedevru pieņēmēju vidū aug ne pa mēnešiem, bet par stundām) un ........... tiek 'nolīdzināts ar zemi'.
Nez cik juridisko mācībgrāmatu ir sarakstījuši un komentējuši Autoru kritizējošie anonīmie 'gudrinieki'.
p.s. nepārstāvu nevienu lietu, neesmu ieinteresēts, esmu pilnīgi neatkarīgs demokrātijas aizstāvis
Gastons > Aigars
15. Aprīlis 2019 / 11:36
1
ATBILDĒT
Hm! 99% lietās ES tiesā vēršas tiesas, nevis privātpersonas. Jūsu apgalvojumi ir absolūti nepatiesi.
Aigars > Gastons
15. Aprīlis 2019 / 12:04
2
ATBILDĒT
Nosauc lūdzu vismaz vienu lietu kurā LV puse būtu panākusi LV pusei labvēlīgu nolēmumu?
Gastons > Aigars
15. Aprīlis 2019 / 13:18
0
ATBILDĒT
Tā kā parasti EST tiek uzdots prejudiciāls jautājums, tad jebkura EST abilde LV ir labvēlīgs spriedums.
?? > Aigars
15. Aprīlis 2019 / 08:55
0
ATBILDĒT
Par tiem 90%, kas kaut ko panāk ES - tie ir nekaunīgi meli. Sūdzības ECT un ES tiesā tiek iesniegtas tūkstošiem. No tām tikai maza daļa tiek ierosināta un skatīta. Ja nemaldos, ECT ap 20 lietas gadā. Kur ir tie 90%, meli?
Aigars > ??
15. Aprīlis 2019 / 11:41
12
ATBILDĒT
Par 90% - piekrītu, manis nosauktie % tik tiešām varētu būt neatbilstoši, jo būtībā nezinu nevienu lietu, kurai nonākot ES tiesu instancēs līdz izskatīšanai un tiekot izskatītai, LV būtu panākusi sev labvēlīgu nolēmumu. Tādējādi runa tik tiešām varētu iet par visiem 100%.
Atvainojos par neprecizitāti.
Atgriežoties pie pamattēmas - kā jau ir rakstīts iepriekš......... tiesnešu neatkarība nevar būt visatļautība (kā diemžēl ir pie mums).
Tiesas spriešanai mūsu valstī ir diezgan attāla saikne ar tiesiskumu un normatīvajos aktos rakstīto - tas nevienam vairs nav jāpierāda, to atzīst pat starptautiskie reitingi un vispāratzīti /tik tiešām neatkarīgi/ eksperti un to organzācijas.
Un tieši par šo problēmu (tiesas kļūdas//tiesnēsu neatkarības robežas) savā rakstā arī runā (pietiekami delikāti) Torgāns.
Protams tas nekādi nepatīk tiesu spriedējiem, bet vismaz parunāt sabiedrība taču var. Un ja šo diskusiju pat lasa paši tiesneši, tas ir labi. Demokrātija, žēl gan ka bez tiesiskuma un tiešo pienāumu godpārīga izpildījuma no tiesnešu puses. Bet viss palēnām, jebkurā gadījumā mums ir labs piemērs - LT tiesu sistēmas analīze un valsts amatperosonu reāla rīcība, kuras rezultātā pie mums 'neaizskaramajiem' tiek skaidri norādīts, ka savs darbs ir jāveic ar atbildību pret tiesu procesos ierautajiem.
ECT > Aigars
15. Aprīlis 2019 / 13:13
0
ATBILDĒT
Lai kaut ko apgalvotu par lietu izskatīšanu ECT, sākuma vajadzētu iepazīties vismaz ar kut kādu informāciju https://www.mfa.gov.lv/images/ministrija/LPSCI/pielikums-2017.pdf
Aigars > ECT
15. Aprīlis 2019 / 13:23
12
ATBILDĒT
Nupat pārbaudīju Jūsu ieteikto portālu -
"Cienījamie mājaslapas apmeklētāji!
Šobrīd iespējami daļēji mājas lapas darbības traucējumi.
Strādājam pie mājas lapas darbības uzlabošanas, un tā pilnā apjomā būs pieejama pēc neilga brīža.
Gadījumā, ja Jums nepieciešamā informācija šobrīd nav atrodama, lūdzam sazināties, izmantojot zemāk norādīto kontaktinformāciju:
tālrunis: +371 67016201;
e-pasts: minsek@mfa.gov.lv
Konsulāro jautājumu gadījumos lūdzam sazināties ar Konsulāro departamentu:
tālrunis: +371 26337711
e-pasts: palidziba@mfa.gov.lv

Paldies par Jūsu izrādīto interesi un pacietību!"
Portāls NESTRĀDĀ:)))
Sakritība, sazvērestība?!
ECT > Aigars
15. Aprīlis 2019 / 16:00
0
ATBILDĒT
Man šo lapu nav problēmas atvērt arī pašlaik. Var meklēt arī šādi: Informatīvais ziņojums „Par Latvijas pārstāvja starptautiskajās cilvēktiesību
institūcijās darbu 2017.gadā”
Girts Strazdins
11. Aprīlis 2019 / 11:21
29
ATBILDĒT
Tā problēma tiešām nav jauna. Visās instancēs, arī AT, kurai to nu nekādi nevar piedot. Labi, ka atrodas kāds, kam ir drosme to aktualizēt. Praktizējoši juristi, lai cik sašutuši, parasti atturas no publiskas diskusijas. Un tas ir saprotams. Var jau būt, ka leģenda par tiesu “melno grāmatiņu” nav patiesa, bet drošs paliek drošs. Un nav jau arī sajūta, ka iesaiste publiskā diskusijā kaut ko mainīs. Šī sajūta man viscaur šķiet pamatota. Ja neskaita atsevišķus izņēmumus, tiesas jau strādā pēc labākās sirdsapziņas. Bet viņām katastrofāli trūkst intelektuālo resursu. Tādos apstākļos jau neatliek nekas cits, kā apzināti vai neapzināti imitēt spriedumus. Likums neļauj tiesai godīgi pateikt, ka viņai resursu trūkums neļauj uzrakstīt juridiski korektu spriedumu. Un saprotams, ka jo īpaši zaudējusī puse, lasot nesaprotamu spriedumu, jutīsies neapskaužami, pat kā paša finansētas korupcijas upuris.

Problēmas risinājums? Jāceļ studiju kvalitāte un labākajiem studentiem uzreiz pēc studiju beigām jādod tiesnešu darbs ar normālu algu. Vācijā tas strādā. Bet mums pagaidām ir gluži otrādi – sistēma bieži izslēdz labo studentu vēlmi vispār domāt par tiesneša karjeru. Nu labi, tā tāda sapņošana, būsim reāli. Nav grūti iztēloties, cik nepārvarami liela būtu pretestība pret centieniem kaut ko mainīt. No visām malām – analogi arī advokatūra būtu jārevidē.
Seskis > Girts Strazdins
12. Aprīlis 2019 / 09:46
5
ATBILDĒT
Paldies, komentārā skarta būtiska problēma - tiesnešu korpusa atlase un pēctecības nodrošināšana Tiesās. Par intelektuālo resursu trūkumu Tiesās gan var diskutēt - Seskaprāt intelektuālais potenciāls Tiesās ir augsts, jo, lai imitētu spriedumu, nepieciešams zināt, kāds ir īstais spriedums. Piemēram, galvenā problēma Administratīvajās tiesās ir tāda, ka tiesneši apmāca palīgus un sekretārus imitēt Tiesu nolēmumus, bet sakarā ar zemo atalgojumu palīgi un sekretāri dodas strādāt uz valsts un pašvaldību iestādēm, kur turpina imitēt, tikai šoreiz jau izpildvaras lēmumus. Beigu beigās veidojas vēzim līdzīgs imitācijas Frankenšteins - izpildvara imitē lēmumus, par kuriem Tiesa sekojoši imitē spriedumus. Lai imitētu spriedumus, Tiesas ģenerē alternatīvos procesa likumus, piemēram, alternatīvo Civilprocesa un Administratīvā procesa likumu. Visām minētajām darbībām nepieciešams kognitīvi noslīpēts tiesiski nihilistisks intelekts!
Jurčiks > Girts Strazdins
12. Aprīlis 2019 / 09:15
10
ATBILDĒT
Nu tad BEIDZOT ir uzradies viens, kura intelektualais potenciāls ļauj konstatēt, ka citiem tāda trūkst! Un kurš beidzot ZINA, kurš spriedums ir "pareizs", un kurš nē... :D
Seskis
11. Aprīlis 2019 / 09:11
1
ATBILDĒT
Gadu gadiem Seskis rakstīja par aplamo Tiesas negantību un bardzību, par nozūmētajiem procesa dalībniekiem un skābē izšķīdinātiem pierādījumiem, par to, kā Tiesa Seski mocījusi un turpina spīdzināt ar sevišķu azartu un apņēmību. Jurista Vārda lasītāji nereti Seski rājuši un kauninājuši par negoda celšanu Tiesai, apšaubījuši balto patiesību, un smējušies par Seska ģeķību. Tomēr patiesība nav īlens, ko noslēpt maisā, un godātā autora argumentētais un pamatototais raksts apliecina, ka Seska centieni rādīt Tiesu patiesajā rakursā nav Tiesas salauzta procesuālā mocekļa sadragātās normatīvās sirds vientuļie vaidi, bet gan ierosme panākt revolucionāro taisnīgumu, kura apvieno akadēmiskajās aprindās cienījamus profesionāļus.
Stop Ham
10. Aprīlis 2019 / 19:00
27
ATBILDĒT
Skumji skatīties, kā Torgāna kungs nolaidies līdz Šlitkes līmenim. Apvainojies par zaudētu lietu, piecērt kājiņu, draud tiesnešiem. Līdz šim domāju, ka viņa rīcība maksātnespējas lietu izpētes darba grupā bija nejaušs incidents, bet tomēr izskatās, ka sic transit gloria mundi. Acīmredzot grūti nolaisties no akadēmiķa augstumiem, kuros visi tev skatās mutē un taisa 3x kū, līdz vienkāršam advokātam, kuram jāpierāda tas, kas jāpierāda un kad pretī ir pāris tādi paši gudrinieki. Vēl grūtāk, droši vien ir, nolaižoties no senatora amata, kurā tavs vārds ir absolūts un galīgs. Ne visi to spēj pieņemt ar cieņu. Bet pilnīgi neargumentēts raksts ar tukšiem uzbraucieniem un norādi uz konkrēto lietu, kura tagad apgabaltiesas tiesnešiem jāizspriež "pareizi", tas ir tā, kā patīk Torgānam, turklāt bez argumentiem - tas ir ārpus jebkuras goda izpratnes. Nepārsteidz, ka Šlitke šeit pūš taures, sit bungas un dzied himnu. Tāds tādu saprot.
Sannija Matule
10. Aprīlis 2019 / 12:10
0
ATBILDĒT
Patiešām žēl, ka diskusija ir aizgājusi neceļos.
Stop Ham > Sannija Matule
10. Aprīlis 2019 / 19:06
15
ATBILDĒT
Par ko te lai diskutē, ja ne par raksta autora neargumentētu gānīšanos? Vai varbūt labāk par to, ka Torgāna kungs, acīmredzot, nav dzirdējis par iztulkošanu pretēji likumam? Jo citādi viņš nebūtu minējis pilnīgi nejēdzīgu piemēru par Bē un Dē.
Sannija Matule > Stop Ham
10. Aprīlis 2019 / 19:16
3
ATBILDĒT
Katrs šajā rakstā var atrast kaut ko sev. Es kā žurnāliste profesora Torgāna rakstā redzu arī fundamentālus jautājumus, par kuriem būtu izvēršama diskusija. Ar ko tā noslēgtos, tas ir cits jautājums.
Stop Ham > Sannija Matule
10. Aprīlis 2019 / 20:02
14
ATBILDĒT
Lai notiktu diskusija, ir jābūt apspriežamajam jautājumam. Tas ir jānoformulē argumentēti. No vispārīgiem apvainojumiem diskusija nevar izcelties. Labi, pieņemsim, ka raksta pamatjautājums bija "vai var B padarīt par D". Puslīdz normālam juristam ir pilnīgi skaidrs, ka uz šādu nekonkrētu jautājumu kvalitatīvi atbildēt nav iespējams. Vispārīgi runājot ir iespējams: contra legem, juridiskā fikcija utt. Bet, lai atbildētu kvalitatīvi, jāzina konteksts. Šobrīd konteksts nav zināms, ir tikai neapmierinātība ar zaudētu lietu. Jūs tiešām gribat tiesu sistēmu, kurā vienmēr vinnē advokāti ar skaļākajām rīklēm (vārdu u.tml.)?
:):):):):):) > Stop Ham
11. Aprīlis 2019 / 17:15
11
ATBILDĒT
Vēlreiz izlasīju Torgāna rakstu. Ļoti gribēju atrast neargumentētos apvainojumus.... neizdevās, ne tā kā ar gramatiskajām kļūdām dažos komentāros.
Stop Ham > :):):):):):)
11. Aprīlis 2019 / 18:10
9
ATBILDĒT
Jā, kā tad, raksts ir pilns ar žilbinošu argumentāciju un balstās uz jaunākajiem juridiskās zinātnes sasniegumiem... Beidziet muldēt, Dieva dēļ! Parādiet kaut vienu jaunu tēzi, kura būtu pamatota ar faktiem vai teorētiskiem argumentiem!
RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 28
visi numura raksti
Vija Kalniņa
Akadēmiskā dzīve
Trīs jauni tiesību zinātņu doktori
2019. gada februārī un martā Latvijas tiesību zinātņu doktoru saimei piepulcējušies trīs jauni doktori. 13. februārī Biznesa augstskolā "Turība" promocijas darbu "Laulāto mantisko attiecību institūta – pūra vēsturiskā ...
Irēna Kucina
Skaidrojumi. Viedokļi
Latvijas pārstāvības īstenošana Eiropas Savienības Tiesā, tostarp Rimšēviča lietā
Šajā rakstā sniegts vispārīgs apskats par to, kā Eiropas Savienības Tiesā (turpmāk – EST) tiek īstenota Latvijas Republikas (turpmāk – Latvija) pārstāvība tiešajās un prejudiciālo nolēmumu lūgumu lietās, kā ...
Saulvedis Vārpiņš, Mārtiņš Kvēps, Iveta Pazare
Viedoklis
Pārdomas pēc EST procesa Rimšēviča un ECB prasībās pret Latviju
Kā jau tas plašāk izskanējis, 2019. gada 26. februārī Eiropas Savienības Tiesa (turpmāk – EST vai Tiesa) pieņēma spriedumu apvienotajās lietās C-202/18 un C-238/18 Rimšēvičs/Latvija, atceļot Korupcijas ...
Erlens Kalniņš
Skaidrojumi. Viedokļi
Netaisni iedzīvotā atprasījums tiesiskā pamata vēlākas atkrišanas dēļ (II)
Toms Čevers
Jurists un kultūra
Teātris, dzīve un jurisprudence
AUTORU KATALOGS