Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

ŽURNĀLS Viedoklis

21. Maijs 2019 /Nr.20 (1078)

Viņpus labā un ļaunā: juristu skatījums uz čekas maisiem
1 komentāri

"Jurista Vārds" uzrunāja vairākus tiesību ekspertus, kuri savā akadēmiskajā vai profesionālajā darbībā ir pievērsušies un pētījuši t.s. vērtību jautājumus no tiesību filozofijas, tiesību vēstures vai konstitucionālo tiesību perspektīvas. Tāpat savu nostāju ir paudis tieslietu ministrs Jānis Bordāns.

Visiem aptaujātajiem tika uzdoti trīs jautājumi:

1) Vai, jūsuprāt, ar šo VDK dokumentu publicēšanu ir sasniegts taisnīgums attiecībā pret personām, kuras ir reāli cietušas no VDK darbībām?

2) Vai pēc šīs VDK dokumentu "sāgas" joprojām var runāt par lustrācijas iespējamību Latvijā?

3) Kāds ir jūsu personiskais viedoklis par čekas maisu tēmu, vai Latvijas sabiedrība un politiskā elite kopumā visus šos gadus nebija sava veida vēstures, tostarp arī tiesību, ķīlniece?

šis raksts ir maksas saturs
ATVĒRT AR KODU
26
0
VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri (1)
1 KOMENTĀRS
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Seskis
21. Maijs 2019 / 11:15
1
ATBILDĒT
Attiecībā uz čekistu vajāšanu ir vispārīgas sentences par taisnīgumu un ļaunuma apkarošanu, lai gan grūti izprast, ko čekisti un to aģenti ir nodarījuši esošajai varai. Čekists, kuram ir „tīras rokas, degoša sirds un vēsa galva" vienmēr bijis taisnīguma, saprāta un morālās kvalitātes etalons, kas ar pašaizliedzīgu kalpošanu un askēzi veidoja varas prestižu un reprezentēja tās adeptu labākās īpašības. Laikam gan problēma ir nevis čekistos, bet gan varas arhitektūrā. Rūpīgi papētot varas arhitektūru var secināt, ka absolūti visas valstis, neatkarīgi no valsts pārvaldes formas, darbojas pēc viena algoritma. Piemēram, Latvijas pievienošanās PSRS procesam sekoja biedra Staļina organizētās represijas, lai izšķirtu ģimenes, iebaidītu ļautiņus, un izveidotu jaunu izglītības sistēmu, kurā jauno paaudzi audzinātu citā vērtību sistēmā (Pavļiks Morozovs u.c.). Latvijas Republikas atjaunošana notika pēc identiska algoritma - nacionalizācijai sekoja spoguļattēls - denacionalizācija, tā kā biedra Staļina metodes nevarēja piemērot saistībā ar Eiropas Savienības prasībām, tika piemēroti pasākumi ar ekonomiskā genocīda pazīmēm, bet mērķis bija identisks - jauna sociālā modeļa ieviešana, neskatoties uz upuru skaitu, kuri nepieciešami, lai dzēstu iepriekšējos ekonomiski - sociālās uzvedības refleksus. Ģimenes sociāldarvinisma labākajās tradīcijās tika izšķirtas ar ekonomiskām metodēm un pseidoliberālisma propagandu. Čekas maisu aktivitātes ir mākslīga ienaidnieka tēla radīšana, lai apmierinātu varas ambīcijas pēc dominantes nolūkā parādīt savu spēju un autoritāti kādu tiesāt un sodīt. Tādējādi pacentīsimies netiesāt čekistus, jo nav garantijas, ka paši netiksim tiesāti par Pola Pota cienīgu ekonomisko genocīdu pāc Latvijas Republikas atjaunošanas, kura upuru skaits pārsniedz pat biedra Staļina pārdrošākās un ambiciozākās ieceres. Tāpat, runājot par tiesiskumu un demokrātiju, nezaudēsim drosmi pateikt - karalis ir pliks! Proti, neesam tikuši prom no savannas, un esam tāds pats agresīvi kašķīgu primātu bariņš kā pirms tūkstošiem gadu, kura uzbūvi raksturo hierarhija, drošības instinkta apmierināšana un reptiloīdu cienīga tieksme pēc dominantes noteiktā teritorijā, ko papildina gadsimtu gaitā izdzīvošanai un sugas turpināšanai izstrādātie nepieciešamie sociālie instinkti - izlikšanās, manipulācijas, melošana u.t.t. Psihologi tak apgalvo, ka izlikšanās un tēlošana paņem milzum daudz enerģijas, savukārt patiesības pieņemšana rada mieru un atbrīvotības sajūtu.
visi numura raksti
Juris Stukāns
Viedoklis
Sadarbības fakta ar VDK konstatēšana: tiesiskie aspekti un tiesvedības procesa būtība
Kopš likuma "Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu" spēkā stāšanas dienas, tas ir, 1994. gada 3. jūnija, pagājuši 25 gadi, un Latvijas Republikas ...
Jānis Maizītis
Viedoklis
Pārdomas par likumu "Par sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu" un atklātību
Dažbrīd noderīgi ir pārlasīt pirms gadu desmitiem pieņemtus likumus un tos samērot ar aktuālo šā brīža situāciju. 1994. gada 19. maijā Saeima pieņēma likumu "Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, ...
Mārtiņš Drēģeris
Skaidrojumi. Viedokļi
Taisnīguma gūstā
Pēc 2018. gada 20. decembra, kad tika daļēji publiskots bijušās Latvijas PSR Valsts drošības komitejas (turpmāk – VDK) dokumentu arhīvs jeb tā dēvētie čekas maisi, sabiedrības viedokli par šo jautājumu var iedalīt trīs ...
Vija Kalniņa
Akadēmiskā dzīve
Noritējusi starptautiskās tiesas tiesneša Kansādu-Trindādes vieslekcija
14. maijā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā norisinājās Starptautiskās tiesas tiesneša Antoniu Augūštu Kansādu-Trindādes (Antônio Augusto Cançado Trindade) vieslekcija "Starptautiskās tiesas: to kopīgā misija nodrošināt ...
Ainārs Bambals
Skaidrojumi. Viedokļi
Latvijas PSR VDK dokumentu pārņemšanas process Latvijā
Rakstā aplūkots dokumentu pārņemšanas process 20. gs. 90. gadu sākumā, dokumentu sadale starp institūcijām, šī procesa sekas un īpatnības, reabilitācijas process, lustrācijas likuma nepieņemšanas sekas, čekas maisu jautājums, ...
AUTORU KATALOGS