ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

21. Maijs 2019 /Nr.20 (1078)

Taisnīguma gūstā
VDK dokumenti: morāles un demokrātisko vērtību miglā
Mg. iur.
Mārtiņš Drēģeris
Latvijas Republikas ārlietu ministra padomnieks 

Pēc 2018. gada 20. decembra, kad tika daļēji publiskots bijušās Latvijas PSR Valsts drošības komitejas (turpmāk – VDK) dokumentu arhīvs jeb tā dēvētie čekas maisi, sabiedrības viedokli par šo jautājumu var iedalīt trīs kategorijās: 1) VDK "maisi" bija jāatver drīz pēc 1991. gada 21. augusta, kad notika faktiskā Latvijas valstiskuma atjaunošana; 2) šī visa informācijas kopa uzreiz bija jāiznīcina jau 1991. gadā, kad Latvijā palikušie operatīvie arhīvi tika nobloķēti un vēlāk pārvietoti uz Latvijas Republikas institūciju glabātuvēm, vai 3) ir vienalga.

Taču šie maisi netika ne atvērti, ne iznīcināti uzreiz pēc 1991. gada, bet gluži kā dāvana izbērta zem 2018. gada Ziemassvētku egles. Turklāt šo "dāvanu" Latvijas simtgadē mums sarūpēja likumdevējs – Latvijas Republikas 12. Saeima.1 Ar šo "dāvanu" Latvijas sabiedrībai būs jādzīvo arī turpmāk. Tā ir neparasta "dāvana". Vai un ko ar šo "dāvanu" darīt turpmāk, kuru jau no 2014. gada "saiņoja" tam speciāli izveidota LPSR Valsts drošības komitejas zinātniskās izpētes komisija?2

Nav šaubu, ka kādam šis temats turpmāk būs iedvesmas avots jauniem radošiem izaicinājumiem literatūrā, teātra vai kino mākslā. Vienlaikus šo tematu nevar banalizēt, vispārināt vai padarīt par farsu, bet jāuzlūko cieņpilni, pirmkārt, pret padomju totalitārā režīma upuriem un viņu piemiņu, jo ar aktīvu čekas darbinieku līdzdalību tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju ir gājuši bojā masu deportācijās 1941. un 1949. gadā. Ar šī represīvā orgāna darbinieku un viņu aģentu dalību tika vajāti, apkaroti, spīdzināti, morāli un fiziski iznīcināti daudzi nacionālās pretošanās kustības dalībnieki un disidenti. Lai gan Latvijas PSR VDK darbības metodes 20. gs. 80. gadu beigās atšķīrās no Semjona Šustina, Alfonsa Novika vai Borisa Pugo vadītās LPSR čekas, tomēr tā palika politiski represīva PSRS okupācijas institūcija ar militāru struktūru. Pēdējo politieslodzīto no Latvijas PSR VDK cietuma Stabu ielā atbrīvoja tikai 1990. gada 16. maijā.3

Mana un jaunākā paaudze var būt pamatoti laimīga, jo esam uzauguši un dzīvojam brīvā un demokrātiskā parlamentārā republikā, mums dotais laikmets un totalitārs valsts režīms neuzliek izdarīt uzspiestas izvēles. Tādēļ uz šo sarežģīto Latvijas vēstures posmu varam raudzīties bez pārestības vai soģa acīm.

Par likuma "Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu",4 kas tostarp noteic sadarbības fakta ar VDK konstatēšanas sevišķo kārtību un lietu par sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu izskatīšanu tiesā, piemērošanas juridiskajām un praktiskajām nepilnībām ir izteikušies vairāki tiesību eksperti. Tādēļ rakstā no vēsturiskās un tiesību filozofijas perspektīvas centīšos rast atbildi uz jautājumu – vai, publicējot šos VDK dokumentus, kas ir valsts rīcībā, taisnīgums pret padomju totalitārā režīma upuriem ir sasniegts?

 

Vēstures gūstā

Jau pašlaik ir pieejami starpdisciplināri pētījumi par VDK lomu un ietekmi dažādās dzīves sfērās Latvijas okupācijas laikā, taču būs nepieciešams ilgs laiks, lai vēsturnieki, politologi, sociologi un tiesību zinātnieki pilnībā izvērtētu bijušo VDK darbinieku lomu un ietekmi uz tiem sociālekonomiskajiem, politiskajiem un tiesiskajiem procesiem, kas notika pēc Latvijas valstiskuma atjaunošanas.5

Uzdrošinos apgalvot, ka Latvijas sabiedrība ir savas vēstures ķīlniece, kas saistās ar pagājušā gadsimtā pieredzēto un pieredzē pamatotām bailēm par vēstures atkārtošanos. Savā veidā mēs visi joprojām esam šī padomju totalitārā režīma vēstures gūstā. Šī tēze uzskatāmi izpaužas arī likumdevēja darbos un lēmumos, kas nereti tiek pamatoti vēsturiskā taisnīguma vārdā, piemēram, jautājumā par restitūciju, zemes reformu vai Satversmes preambulu.

Ir jāpiekrīt vēsturniekiem, ka šis VDK dokumentu arhīvs ir obligāti jāskata kopsakarā ar vēsturisko kontekstu, citādi tās ir tikai fragmentētas lauskas no daudz lielākas un nozīmīgākas kopainas, kas joprojām ir mums līdzās, runājot Česlava Miloša vārdiem – vieta, kurā piedzimstam, sagūsta mūsu prātu, attiecīgi arī tās tēmas un jautājumi, kas ierakstīti šīs vietas vēsturē.6 Joprojām šie VDK dokumenti spilgti iezīmē totalitāras varas attiecības ar Latvijas vēsturi, cilvēku un visas sabiedrības likteņiem, kas izpaužas šodienas diskusijās.

Pēdējais Latvijas PSR VDK priekšsēdētājs Edmunds Johansons savās atmiņās jau 2006. gadā ļoti skaidri raksturoja situāciju un iezīmēja to haosu un daudzos neatbildētos jautājumus, kas apvij šo kartotēku, kad Latvijas PSR VDK likvidēja: "Maisus komitejā pat neaizblombēja.

VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Numura tēma
Viņpus labā un ļaunā: juristu skatījums uz čekas maisiem
"Jurista Vārds" uzrunāja vairākus tiesību ekspertus, kuri savā akadēmiskajā vai profesionālajā darbībā ir pievērsušies un pētījuši t.s. vērtību jautājumus no tiesību filozofijas, tiesību vēstures vai konstitucionālo tiesību ...
1 komentāri
Juris Stukāns
Viedoklis
Sadarbības fakta ar VDK konstatēšana: tiesiskie aspekti un tiesvedības procesa būtība
Kopš likuma "Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu" spēkā stāšanas dienas, tas ir, 1994. gada 3. jūnija, pagājuši 25 gadi, un Latvijas Republikas ...
Jānis Maizītis
Viedoklis
Pārdomas par likumu "Par sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu" un atklātību
Dažbrīd noderīgi ir pārlasīt pirms gadu desmitiem pieņemtus likumus un tos samērot ar aktuālo šā brīža situāciju. 1994. gada 19. maijā Saeima pieņēma likumu "Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, ...
Vija Kalniņa
Akadēmiskā dzīve
Noritējusi starptautiskās tiesas tiesneša Kansādu-Trindādes vieslekcija
14. maijā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā norisinājās Starptautiskās tiesas tiesneša Antoniu Augūštu Kansādu-Trindādes (Antônio Augusto Cançado Trindade) vieslekcija "Starptautiskās tiesas: to kopīgā misija nodrošināt ...
Ainārs Bambals
Skaidrojumi. Viedokļi
Latvijas PSR VDK dokumentu pārņemšanas process Latvijā
Rakstā aplūkots dokumentu pārņemšanas process 20. gs. 90. gadu sākumā, dokumentu sadale starp institūcijām, šī procesa sekas un īpatnības, reabilitācijas process, lustrācijas likuma nepieņemšanas sekas, čekas maisu jautājums, ...
AUTORU KATALOGS