ŽURNĀLS Tiesību prakse

4. Jūnijs 2019 /Nr.22 (1080)

Normas, kas paredz pakāpenisku pāreju uz mācībām valsts valodā, atbilst Satversmei

2019. gada 23. aprīlī Satversmes tiesa pasludināja spriedumu lietā Nr. 2018-12-01 "Par 2018. gada 22. marta likuma "Grozījumi Izglītības likumā" 1. panta pirmās daļas, otrās daļas vārdu "pirmsskolas izglītības un pamatizglītības pakāpē, ievērojot šā likuma 41. panta noteikumus", 3. panta pirmās daļas vārda "pamatizglītības" un 2018. gada 22. marta likuma "Grozījumi Vispārējās izglītības likumā" 2. panta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. panta otrajam teikumam, 112. pantam un 114. pantam". Ar šo spriedumu Satversmes tiesa izbeidza lietu daļā par 2018. gada 22. marta likuma "Grozījumi Izglītības likumā" (turpmāk – Grozījumi Izglītības likumā) 1. panta otrās daļas, 3. panta pirmās un otrās daļas un 2018. gada 22. marta likuma "Grozījumi Vispārējās izglītības likumā" 2. panta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 112. pantam, kā arī atzina Grozījumu Izglītības likumā 1. panta otro daļu, 3. panta pirmo un otro daļu un 2018. gada 22. marta likuma "Grozījumi Vispārējās izglītības likumā" (turpmāk – Grozījumi Vispārējās izglītības likumā) 2. pantu par atbilstošu Satversmes 91. panta otrajam teikumam.

Pieteikuma iesniedzēji apstrīdēja 2018. gada 22. marta likuma "Grozījumi Izglītības likumā" 1. panta pirmās daļas, otrās daļas, 3. panta pirmās un otrās daļas, kā arī 2018. gada 22. marta likuma "Grozījumi Vispārējās izglītības likumā" 2. panta atbilstību Satversmes 91. panta otrajam teikumam, 112. pantam un 114.

VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Oskars Kulmanis
Skaidrojumi. Viedokļi
Pierādījumu pieļaujamības teorētiskie un praktiskie aspekti
Arī ar pierādīšanas starpniecību kriminālprocesā tiek sasniegts Kriminālprocesa likuma1 (turpmāk – KPL) mērķis. Ar pierādīšanas starpniecību, izmantojot pierādījumus, tiek pamatota pierādīšanas priekšmetā ...
Dina Gailīte
Notikums
Egils Levits – ceturtais jurists Valsts prezidenta amatā
Trešdien, 29. maijā, Saeima par devīto1 Latvijas Valsts prezidentu ievēlēja Eiropas Savienības Tiesas tiesnesi Dr.h.c. Egilu Levitu. Pēc pirmajiem trim Latvijas prezidentiem – Jāņa Čakstes, Gustava Zemgala un Alberta ...
Katrīna Salmgrieze
Skaidrojumi. Viedokļi
Šķīrējtiesnešu skaita noteikšana maza apmēra strīdos starptautiskajā komercšķīrējtiesas procesā
Jau ilgstoši kā viens no lielākajiem starptautiskā komerciālā šķīrējtiesas procesa trūkumiem tiek norādītas augstās procesa izmaksas un procesa ilgums.1 Pēdējo gadu laikā šķīrējtiesu institūcijas ir pievērsušas īpašu ...
Viesturs Razumovskis, Inese Bursevica
Tiesību prakses komentāri
Valsts valodas centra komentārs par Satversmes tiesas spriedumu lietā par pāreju uz mācībām valsts valodā
Aleksejs Dimitrovs
Tiesību prakses komentāri
Satversmes tiesas spriedums mazākumtautību skolu lietā: kautrīgā judikatūras maiņa
AUTORU KATALOGS