[1] 2019. gada 23. aprīlī Satversmes tiesa pieņēma spriedumu lietā "Par 2018. gada 22. marta likuma "Grozījumi Izglītības likumā" 1. panta pirmās daļas, otrās daļas vārdu "pirmsskolas izglītības un pamatizglītības pakāpē, ievērojot šā likuma 41. panta noteikumus", 3. panta pirmās daļas vārda "pamatizglītības" un 2018. gada 22. marta likuma "Grozījumi Vispārējās izglītības likumā" 2. panta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 91. panta otrajam teikumam, 112. pantam un 114. pantam" (lietas Nr. 2018-12-01) (turpmāk – spriedums).
2018. gada 22. martā Saeima pieņēma divus jaunus likumus – "Grozījumi Izglītības likumā" un "Grozījumi Vispārējās izglītības likumā", kas paredz valsts un pašvaldību izglītības iestādēs, kas īsteno mazākumtautību izglītības programmas, kā izglītības ieguves valodu noteikt valsts valodu, tādējādi noslēdzot divdesmit gadus ilgušo izglītības reformu, kuras mērķis ir valsts valodas pozīciju nostiprināšana izglītības sistēmā un pakāpeniska izglītības iestāžu, kurās tiek realizēta mazākumtautību izglītības programma, pāreja uz mācībām valsts valodā.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
- Pieeja jaunākajam izdevumam
- Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
- Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes