Valsts kontroles šī gada sākuma revīzijas ziņojums par daudzdzīvokļu dzīvojamo māju atbilstību drošuma prasībām1 ir ar jaunu sparu aktualizējis diskusijas, kā veidot tādu tiesisko vidi, kas vienlaikus stiprinātu Dzīvokļa īpašuma likumā ietverto proporcionalitātes principu dzīvokļa īpašnieka atbildībā2 un nodrošinātu, ka daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas tiek uzturētas un uzlabotas visā to ekspluatācijas laikā. Viens no risinājumiem šī mērķa sasniegšanā ir Saeimas Juridiskajai komisijai iesniegtais Tieslietu ministrijas darba grupā tapušais priekšlikums veikt grozījumus Civilprocesa likumā.3 Publikācija sagatavota, līdzdarbojoties Tieslietu ministrijas Civiltiesību departamenta kolēģiem Tomam Dreikam, Dacei Vārnai, Lindai Vaļtei un Ivetai Gedus.
Priekšlikums paredz, ka no ienākumiem, pārdodot ar ķīlu apgrūtināto nekustamo īpašumu, prioritāri pirms hipotekārā kreditora prasījuma apmierināšanas noteiktā daļā (5 % no ienākumiem) ir jāapmierina prasījumi par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un uzturēšanu.4 istrijā tapušais priekšlikums likumprojektam ir pilnveidots risinājums atsevišķu deputātu rosinātajām izmaiņām Civilprocesa likumā, kuras Saeimā nonākušas ne pirmo reizi.5
Priekšlikuma būtība nav nedz unikāla, nedz jauna, bet līdz šim neviena iniciatīva nav guvusi atbalstu, lai panāktu izmaiņas regulējumā. Līdz šim dominējošais viedoklis, tajā skaitā no Tieslietu ministrijas puses,6 šķietami bija nosliecies hipotekārā kreditora un ķīlas institūta stabilitātes pusē. Tāpēc šīs publikācijas mērķis ir argumentēt, ka Tieslietu ministrijas pozīcijas maiņa un priekšlikums par mājas pārvaldīšanas un uzturēšanas izdevumu prioritāti noteiktā daļā pār hipotekārā kreditora prasījuma apmierināšanu atbilst gan hipotekārā kreditora tiesību aizsardzībai, gan arī dzīvojamo māju uzturēšanai ilgtermiņā.
1. Vai ķīlas vērtības uzturēšana atbilst hipotekārā kreditora interesēm
Nav šaubu, ka piedāvātais regulējums aizskar visu to hipotekāro kreditoru tiesības uz īpašumu, kuriem par labu ir nodibinātas hipotēkas uz dzīvokļa īpašumu. Tas izriet no tā, ka priekšlikums piedāvā regulējumu, kas noteiktā apmērā samazina summu, ko hipotekārais kreditors var iegūt sava prasījuma segšanai, ja dzīvokļa īpašums tiek atsavināts piespiedu izsolē. Līdz ar to šādu regulējumu var ieviest, tikai ja tas ir attaisnojams.
Satversmes tiesa ir atzinusi, ka īpašuma tiesības var ierobežot, pārbaudot, vai ierobežojums ir attaisnojams, proti, vai:
1) tas ir noteikts ar likumu;
2) tam ir leģitīms mērķis;
3) tas ir samērīgs (proporcionāls).
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!
Abonentu ieguvumi:
- Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
- Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes