ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

21. Aprīlis 2020 /Nr.16 (1126)

Kādas izmaiņas paredz jaunais Preču zīmju likums

2020. gada 6. martā stājās spēkā Preču zīmju likums, un līdz ar to spēku zaudēja likums "Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm". Ar Preču zīmju likumu tiek īstenotas Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 16. decembra Direktīvas (ES) 2015/2436, ar ko tuvina dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz preču zīmēm1 (turpmāk – Preču zīmju direktīva), prasības un arī aktualizēts līdzšinējā likumā "Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm" ietvertais regulējums. Šī raksta mērķis ir sniegt ieskatu, kas ir mainījies tiesiskajā regulējumā.

Vispirms, pievēršoties vispārīgajiem jautājumiem, ir jānorāda likuma tvērums – Preču zīmju likums, tāpat kā līdzšinējais likums "Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm", regulē tiesiskās attiecības preču zīmju un kolektīvo zīmju reģistrācijas un aizsardzības, kā arī ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzības jomā. Taču papildus tiek regulētas arī tiesiskās attiecības sertifikācijas zīmju reģistrācijas aizsardzības jomā.

Preču zīmju likumā ir ietverti arī preču zīmju aizsardzības pamatprincipi – teritorialitātes princips un prioritātes princips. Teritorialitātes princips nozīmē, ka ar preču zīmes reģistrāciju preču zīmes īpašnieks iegūst izņēmuma tiesības uz reģistrācijai pieteikto preču zīmi tajā jurisdikcijā, kurā vai attiecībā uz kuru tiek veikta preču zīmes reģistrācija. Tas nozīmē, ka ar preču zīmes reģistrāciju Latvijā tās īpašnieks iegūst izņēmuma tiesības Latvijas teritorijā, bet, piemēram, ar Eiropas Savienības preču zīmes reģistrāciju – visā Eiropas Savienības teritorijā. Savukārt prioritātes princips nozīmē, ka, salīdzinot tiesības uz preču zīmi savstarpēji vai ar citām tiesībām, kuras var pretstatīt preču zīmes reģistrācijai, ņem vērā to, kuras no šīm tiesībām ir agrākas.

 

Apzīmējumi, kas var veidot preču zīmi

Līdz Preču zīmju likuma spēkā stāšanās dienai preču zīmi varēja veidot jebkurš apzīmējums, kurš ir atšķirtspējīgs, proti, kas ļāva atšķirt viena uzņēmuma preces vai pakalpojumus no citu uzņēmumu precēm vai pakalpojumiem un ko varēja grafiski attēlot. Viena no būtiskajām izmaiņām ir tāda, ka apzīmējumam vairs nav jābūt grafiski attēlojamam. Tā vietā ir noteikts, ka apzīmējumam jābūt tādam, ko preču zīmju reģistrā var atveidot tā, ka var skaidri un nepārprotami noteikt, kas ir preču zīmes īpašniekam piešķirtās aizsardzības priekšmets.

Grafiskās attēlojamības prasības atcelšana paver plašākas iespējas preču zīmju pieteicējiem pieteikt netradicionālas preču zīmes, īpaši skaņu, kustību, hologrāfiskas vai multivides zīmes. Tagad kā preču zīmes ir iespējams pieteikt ne tikai melodijas, bet arī citas skaņas, kā, piemēram, pērkona skaņu, suņu rejas vai citas skaņas, ko nav iespējams grafiski attēlot. Arī kustību vai hologrāfiskā zīme, kas attēlota grafiski, nav tik viegli uztverama kā tad, ja tā atveidota videoformātā.

Lai arī preču zīmēm vairs nav jābūt grafiski attēlojamām, tas nenozīmē, ka tiks pieņemti jebkāda veida apzīmējumi. Arī Preču zīmes direktīvas sākuma apsvērumos atbilstoši jau pastāvošai Eiropas Savienības Tiesu praksei2 ir noteikts, ka apzīmējumam jābūt atveidotam tādā veidā, kas ir skaidrs, precīzs, pašpietiekams, viegli pieejams, saprotams, noturīgs un objektīvs. Ņemot vērā, ka šī jaunā prasība ir diezgan plaši interpretējama, Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs un Eiropas Savienības dalībvalstu intelektuālā īpašuma biroji vienojās par vienotu pieeju attiecībā uz preču zīmju veidiem un to atveidošanu. Tika izstrādāts Kopīgs paziņojums par jauno preču zīmju veidu atveidošanu,3 un arī Preču zīmju likuma 4. pantā ir ietverts preču zīmju veidu uzskaitījums un preču zīmju veidu definīcijas, kas atbilst šim paziņojumam.

Preču zīmju veidu uzskaitījums ir plašāks nekā iepriekš spēkā esošajā regulējumā, un varētu šķist, ka klāt būtu nākuši vairāki jauni preču zīmju veidi.

VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Andris Tauriņš, Linda Reneslāce
Skaidrojumi. Viedokļi
Kā bez atļaujas likumīgi izmantot citai personai piederošu preču zīmi jeb tiesību izsmelšana un tās izņēmumi
Šajā rakstā aplūkots tiesību izsmelšanas principa preču zīmju tiesībās saturs un izņēmumi. Tostarp raksts ieskicē vērtējumu, vai arī negodīgas komercprakses aizliegums un negodīgas konkurences aizliegums ir papildu rīki, ar ko ...
Intervija
Lai Eiropas Savienības tiesību piemērošana un izpratne būtu vienveidīga visās dalībvalstīs
Ministru kabinets 24. martā Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietnieci stratēģijas jautājumos Kristīni Pommeri apstiprināja par Latvijas Republikas pārstāvi Eiropas Savienības Tiesā un Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas ...
Dina Gailīte
Informācija
Likumdošanas darbs Saeimā ārkārtas apstākļos
Anna Krasanova
Skaidrojumi. Viedokļi
Coo Culte lietas stāsts: vai preču noma patiesi ir absolūti atļauta darbība
Pagājušā gada izskaņā Latvijas publiskajā telpā plašu rezonansi raisīja tā dēvētā Coo Culte kleitu nomas lieta. Lai gan šobrīd tajā gala nolēmums jau ir stājies spēkā, aizvien ir neatbildēti jautājumi par atsevišķu normu ...
6 komentāri
Andra Voiciša
Juridiskā darba tirgus
Andra Voiciša
AUTORU KATALOGS