ŽURNĀLS Tiesību prakses komentāri

8. Decembris 2020 /Nr.49 (1159)

Cik Satversmju ir Latvijā?
44 komentāri
Aldis Alliks
Zvērināts advokāts 

Teju vispārzināms ir fakts, ka LGTB ideoloģijas propagandistiem savējo un draugu netrūkst, ka viņi lielā mērā ir okupējuši soctīklus, portālus un arī daudzus plašsaziņas līdzekļus un ka naudas viņiem netrūkst. Viņu mērķis ir skaidrs – Satversmes un Civillikuma "pārrakstīšana", sadragājot un aizslaukot mēslainē latviešu sabiedrības pamatvērtības – laulību, ģimeni, vecākus. Man tas nav nekas jauns un neparasts. Kaut kas jauns (līdz šim nebijis) un kaut kas neparasts (no tā teju oksimoroniskā aspekta, ka Satversmes tiesā (turpmāk – ST) ir izskatīta pēc savas dziļākās būtības antikonstitucionāla sūdzība) ir hronoloģiski pirmā viņu vēsts nonākšana ST un secīgi šīs vēsts tālākdošanās sabiedrībā un, protams, uz Saeimu.

ST 2020. gada 12. novembra spriedums lietā Nr. 2020-13-01 (turpmāk – Spriedums), kurš taisīts, izskatot konstitucionālo sūdzību "Par Darba likuma 155. panta pirmās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 110. panta pirmajam teikumam" (turpmāk – Sūdzība), ir parādījis ST pavisam jaunā, neierastā gaismā. Līdz tam ST uztvēru kā sargsuni, kurš sargā Latvijas tautu no aplamas likumdevēja un izpildvaras rīcības, tostarp tādos gadījumos, kad vispārējās jurisdikcijas tiesas nav novērsušas indivīda pamattiesību aizskārumu1 un ar kura rējieniem Latvijas likumi tiek atzīti par neatbilstošiem Satversmei. Pamattiesības ir nepieciešamas cilvēka pamatvajadzību nodrošināšanai, cienīgai eksistencei un sabiedrības pastāvēšanai. Bez pamattiesībām, kuras aptver, piemēram, tiesības uz nodarbošanos, īpašumu, taisnīgu tiesu u.c., indivīda eksistence būtu apdraudēta.

83
VĒL PAR ŠO TĒMU
Likumdevējam ir jānodrošina ikvienas ģimenes juridiskā aizsardzība un sociālās un ekonomiskās aizsardzības un atbalsta pasākumi | 8. Decembris 2020 | Tiesību prakse  
komentāri (44)
44 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Skolnieciņš no svētbirzs
2. Augusts 2021 / 16:29
0
ATBILDĒT
Šodien, 2. augustā, ir iesācies ‘’Baltijas Praids 2021’’ (angļu val. Baltic Pride 2021). Šogad šīs pasākums norisinās Rīgā. Tas ir liels gods, jo šī festivāla pamatmērķis ir sludināt mīlestību, iecietību un līdztiesību mūsu sabiedrībā. ‘’Baltijas Praids’’ šogad norisinās no 2. augusta līdz 7. augustam. Šajā laikā norisināsies dažādi pasākumi: dažādas diskusijas, darbnīcas, filmu izrādes un konferences. ‘’Baltijas Praids 2021’’ ir svētīgs pasākums. Mūsu sabiedrībā trūkst iecietības un sapratnes vienam pret otru. Tāpēc aicinu ikvienu no mums noskatīties TV seriāla ‘’Amerikāņu Dievi’’ 3. sezonas 8. sēriju ‘’Degsmes uguns’’. Šo seriālu var noskatīties angļu valodā oficiālajā TV kanāla STARZ mājaslapā: starz.com/us/en/series/american-gods/season-3/episode-8/61896 [Watch American Gods: Ep 308 - The Rapture of Burning on STARZ - Free Trial]. Šo sēriju krievu valodā var noskatīties: lostfilmhd.com/78-amerikanskie-bogi-smotret-onlayn-na-lostfilm-v-hd-720.html [Seriāls ‘’Amerikāņu Dievi’’ 3 sezona tiešsaistē HD kvalitātē (lostfilmhd.com)]. Kā arī aicinu ikvienam iepazīties ar Japānā notiekošo ‘’Kanamara Matsuri’’ festivālu: youtu.be/Q4LW3pDQq3A [video no GO2travel YouTube konta ‘’Japan 2021| kanamara matsuri festival かなまら まつり’’]. Šis festivāls Japānā notiek gadu no gada, tas vairo iecietību un saticību Japānas sabiedrībā.
Nedzīvosim naidā. Dzīvosim draudzīgi! Būsim saticīgi un pretimnākoši!
Ar Dievietes Frejas svētību, Skolnieciņš no svētbirzs
©Skolnieciņš 1999-bezgalība :-)
Skolnieciņš® ™Skolnieciņš
#mīlestība #kaisle #DievieteFreja #saticība #draudzība #iecietība #sapratne #LGBT #LGBTI # LGBT+ #BalticPride #BaltijasPraids #AmericanGods #AmerikāņuDievi #STARZ #MīlestībasFestivāls #KanamaraMatsuri #Skolnieciņš #svētbirzs
razbass kalbasovs
22. Decembris 2020 / 13:35
8
ATBILDĒT
Sākumā man radās jautājums par to vai vispār šādam rakstam Jurista Vārdā būtu vieta. Protams, ja redakcija izvēlētos rakstu dzēst, tad mēs piedzīvotu baisu kliegšanu par cenzūru un "normālo" vērtību opresiju vai ko tamlīdzīgu, bet es ne par to. Nevēlos virzīt domu uz autora uzskatu "klusināšanu" vai "bīstamas retorikas slāpēšanu", bet gan vairāk uz to, ka attaisot Jurista Vārda žurnālu es - normālos apstākļos - sagaidu redzēt augstas kvalitātes juridiska rakstura diskursu, nevis kaut kādu tīri personīgo uzskatu vāvuļojumu samērā vulgārā valodā, bez jebkāda juridiska seguma, kuram drīzāk īstā vieta pēc būtības būtu pietiek vietnē.

Aicinu kādu koriģēt mani, ja kļūdos, bet pats neatradu autora rakstā kaut vienu juridiska rakstura argumentu, ko būtu vispār iespējams komentēt; tas, ko es no raksta, šķiet, sapratu, ir, ka autors uzskata, ka "Satversmes tiesa lēma pretlikumīgi, jo tā lēma pretēji maniem uzskatiem".

Tās bija manas sākotnējās domas. "Ko "šis" dara Jurista Vārdā??"
Taču pavērtējot vairāk, sapratu, ka nav jau nemaz tik slikti, jo autors ir izcili iemūžinājis neizdzēšamā formātā šo - kaut ko - savas būtības būtību, kas izcili parāda jaunajiem juristiem (un pārējai pasaulei) - kāds tieši cilvēks viņš ir un ko reāli no viņa var sagaidīt.
Lauris > razbass kalbasovs
27. Decembris 2020 / 06:46
11
ATBILDĒT
"Neatradu autora rakstā kaut vienu juridiska rakstura argumentu" - acīmredzot, vai nu neesi jurists, vai arī esi ar izteikti varavīkšņainu varavīksneni acīs :)
Magone
21. Decembris 2020 / 19:30
15
ATBILDĒT
Tik daudz jau šeit pateikts, tādēļ izteikšos īsi. Es ļoti cienu Satversmes tiesu par šo spriedumu. Ļoti! Paldies!
Man ģimene ir ļoti liela vērtība. Esmu jau nosvinējusi sudrabkāzas. Ar to gribu teikt, ka man šajos jautājumos nav nekādas personīgas intereses.
Taču esmu pārliecināta, ka arī viendzimuma pāriem ģimene un attiecības ir ļoti liela vērtība. Tie arī ir cilvēki, tikai dabas veidoti tā, ka tiem patīk savs dzimums.
Laiki jau sen ir mainījušies. Man ir žēl tādu cilvēku kā šī raksta autors, kā arī ir nepatīkami lasīt šo rakstu, šāds stils man nav pieņemams.
Es pilnībā atbalstu viendzimuma pāru laulības, esmu pārliecināta, ka mēs Latvijā līdz tam nonāksim, jo tas notiks ātrāk, jo labāk.
Lauris > Magone
27. Decembris 2020 / 06:41
10
ATBILDĒT
Viendzimuma nevar būt ne ģimene, ne laulības. Tas ir tikpat pretdabiski kā ir zoofīlija un nekrofīlija.
rob
15. Decembris 2020 / 21:29
14
ATBILDĒT
Satversmes tiesas tiesneši ir taisījuši nelikumīgu spriedumu, ST nav likumdevējs, ST nav 7 cilvēku tautas referendums.
"Valsts aizsargā un atbalsta laulību — savienību starp vīrieti un sievieti, ģimeni [..].
Cik vēl skaidri būtu jāieraksta Satversmē, lai Satversmes tiesas tiesneši piemērotu to, kas Satversmē ir rakstīts?!

"Valsts valoda Latvijas Republikā ir latviešu valoda", šeit tad analoģiski var nonākt pie secinājumiem, ka "iztulkojot" šo pantu Latvijā ir jāizsargā arī vācu valoda, kas te ir tikusi lietota pirms latviešu valodas, kura radās vēlāk, kā arī krievu valoda, kas ir Latvijas teritorijas kultūras būtiska sastāvdaļa, un abas šīs valodas šeit ir bijušas valsts valodas un nav pamata šīs valodas tagad diskriminēt.
Līdz ar to 4.pantā var "ielasīt", ka tur ir rakstīts, ka "Valsts valoda Latvijas Republikā ir latviešu valoda, kā arī vācu valoda un krievu valoda".
Augstas klases jurisprudence.
Āmen.
BOB > rob
21. Decembris 2020 / 18:47
4
ATBILDĒT
Ja nemaldos, tad Jūsu minētais piemērs par laulību starp vīrieti un sievieti Satversmē tika ierakstīts laikā, kad Rīgā tika organizēts praida gājiens. Tas noteikti tika darīts, lai politiskās partijas varētu audzēt savu politisko kapitālu un lai labi izskatītos savu vēlētāju acīs, piem., tādam kā Jūs. Ja tas nebūtu noticis, es esmu pārliecināts, ka mūsdienās neizdotos pieņemt šādu Satversmes grozījumu. Laiki mainās un Jūms nepatīk, ka Latvijas iedzīvotāji paliek ar vien progresīvāki. Varat raudāt un plēst matus, jo ilgtermiņā Jums būs jāsadzīvo ar faktu, ka seksuāli citādi orientētiem cilvēkiem būs vienādas tiesības ar tradicionālo vērtību piekritējiem.
rob>bob > BOB
22. Decembris 2020 / 00:49
1
ATBILDĒT
Nu lūk, izlīda āža kāja - vairs neizdotos pieņemt šādus Satversmes grozījumus, bet ST izdevās tos (t.i. Satversmi) nepiemērot gan.
Starp citu, mēs šeit par jurisprudenci vai ideoloģiju runājam?
ST "spriedums" ir juridisks, jeb tā ir tiesnešu ideoloģiskā nostāja, neskatoties uz Satversmes saturu?
Normunds Šlitke > rob
16. Decembris 2020 / 00:08
29
ATBILDĒT
Iespējāms Jūs, “rob”, vienkārši sajaucāt informatīvās platformas. JV portāla lietotājiem Jūsu anonīmie ad hominem apsvērumi visticamāk neinteresē. Vismaz nebūtu jāinteresē. Arī portāla komentēšanas noteikumi to neparedz.
mjā... > Normunds Šlitke
28. Decembris 2020 / 10:19
2
ATBILDĒT
Patiesībā mani nemaz, nemaz neinteresē Šlitkes viedoklis jebkurā jautājumā. Es esmu JV lietotājs jau sen.
Jurčiks > Normunds Šlitke
16. Decembris 2020 / 23:26
4
ATBILDĒT
Šlitke, varbūt vispirms uzrādīsi pilnvaru runāt portāla lietotāju vārdā?
jā, ar kādām tiesībām šis tips ir sācis spriedelēt > Jurčiks
18. Decembris 2020 / 11:15
0
ATBILDĒT
par ko citiem būtu vai nebūtu jāinteresējas?
Seskis
10. Decembris 2020 / 18:12
19
ATBILDĒT
Apkopojot komentāros teikto var secināt, ka godātais autors nav cienīgs sava amata, iegūtā grāda, autora naida runai nav vietas cienījamos izdevumos, jo tajā iztrūkst minimālas cieņas pret sabiedrību. Saprotams, ka autors ir jāsoda. Seskaprāt, piemērotākais sods būtu piespiedu dzimumu maiņas operācija, lai paliek mierīgāks, inficēšana ar Covid-19 un izsūtīšana uz 101. kilometru.
102. kilometrs > Seskis
10. Decembris 2020 / 18:31
4
ATBILDĒT
Būtu smieklīgi, ja nebūtu bēdīgi (traģiski). Esam atpakaļ laikos, kad par viedokli un citādām domām soda. ZAB Šķiņķis Pētersons juristīte ir sagatavojusi sūdzību LZAP par autoru. Līdzīgi A/Par rīkojas ar citādi domājošiem (sūdzīt Saeimas Ētikas komisijā, Twitter bani).
Toms Dreika
10. Decembris 2020 / 12:36
52
ATBILDĒT
Es izlasīju pirmo rindkopu un manā skatījumā autors nav nedz sava amata, nedz jurista grāda cienīgs.

Tad es palasīju vēl mazliet un neatradu nevienu argumentu vai jebkādu citu iemeslu, kādēļ tīrai ideoloģijas un naida pilnai runai būtu jāatrodas juridiskā izdevumā. Un pārliecība nav mainījusies - ja šādi jurists arī strādā, tas nav nedz sava amata, nedz grāda cienīgs.
Jurčiks > Toms Dreika
10. Decembris 2020 / 18:34
6
ATBILDĒT
Es izlasīju jūsu komentāra pirmo rindkopu, un manā skatījumā autors nav nedz sava amata, nedz jurista grāda cienīgs.

Ad hominem nav vietas civilizētā diskusijā. Neatradu nevienu argumentu pēc būtības.
Roberts B. > Toms Dreika
10. Decembris 2020 / 13:24
1
ATBILDĒT
Absolūti nepiekrītu autoram un man arī nav pieņemams tāds izteiksmes stils, taču uzskatu, ka diskusijas nol;ukam šāds viedoklis var tikt publicēts sekojoši apsvērumu dēļ. Minēšu dažus. 1. Zinu vēl vairākus juristus, tostarp Dr. iur., kuri faktiski uzskata tieši tāpat, taču publiski to neatļaujas pateikt. Tātad šāds viedoklis dabā pastāv, tad arī tam ir tiesības tikt paustam. 2. Ir labi zināt, kāda pārliecība un kādi motīvi vada cilvēkus, bet tēmas ietvarā - juristus. Proti, "pazīsti savu kolēģi", pārfrāzējot teicienu par "pazīsti savu klientu". 3. Las''itājam te ir piedāvāti dažādi viedokļi; katrs pats liek visus kopā un nonāk pie sava redzējuma. Vismaz pie tā, ka spēj secināt, kura versija pilnīgi noteikti neatbilst viņa pasaules uzskatam. Tā jau arī ir vārda brīvības būtība - iespēja saņemt dažādu informāciju, uz kuru balstoties var pieņemt izsvērtu lēmumu.
Toms Dreika > Roberts B.
10. Decembris 2020 / 17:33
15
ATBILDĒT
Varbūt jums taisnība.
Ar savu komentāru gan tikai paudu, kāds man priekšstats veidojas par šādu domu vārstījumu.

Jā, viedokļi, pozīcijas un filozofijas ir dažādas un pretmeti ir jāliek diskusijā. Mana pārliecība gan ir, ja tu publicējies kā doktors vai noteiktas nozares vai jomas profesionālis, tad tu to dari kaut kādā mērā atbilstoši attiecīgā statusa standartiem.

Jurists tad savu viedokli varētu paust saturiski, ar argumentiem un zināmu cieņu pret citiem cilvēkiem, citiem uzskatiem un sabiedrību kopumā. Nevis visus, kas domā citādi, saukt par marginalizētām bazūnētāju aprindām. Juristam ir arī jāspēj šādi paust viedokļus, jo tas ir jurista darba un profesijas pamatā.

Šajā tematā ir visas iespējas paust visdažādākos viedokļus ar pietiekami saprātīgiem argumentiem visos virzienos, bet šajā publikācijā ir tikai naids.
Roberts B. > Toms Dreika
11. Decembris 2020 / 09:32
1
ATBILDĒT
Tagad man jāsaka: piekrītu, Jums ir taisnība, ka juristam vajadzētu spēt savu domu pabalstīt ar juridiskiem argumentiem, jo īpaši, ja uzrunā kolēģus. Taču, no otras puses, : 1. jurists arī ir tikai cilvēks, un acīmredzot ir tādi "sāpīgie punkti: , kuros cilvēciskais (konkrētā gadījumā - no cilvēka, nevis cilvēcības izrietošs:D) dominē pār profesionālo; 2. kā jau teicu iepriekš - jurists no jurista atšķiras, un šādas situācijas mums ļauj pazīt savus kolēģus tuvplānā. Nevajag no tā taisīt traģēdiju, vienkārši jāizdara secinājumi, un viss. Padomā - satiksieties ar kolēģi tiesas zālē sensitīvā jautājumā un būsiet gatavs tam, ka jūsu profesionālā sacīkste, visdrīzāk, nebūs tikai profesionāla.. 3. Patiesībā ir labi, ka kolēģis Alliks vismaz godīgi parāda savas kārtis - nevis domā un dara vienu, bet publiski runā ko citu. Mēs redzam, kas ir noticis ar dažu labu bijušo kolēģi - advokātu, kura tiesiskuma pamatbūtība, kā izskatās, ir pilnīgi sveša, un nevar saprast - vai tāds bija vienmēr un maskējās, vai uz cilvēku iedarbojās kaitīgie vides faktori..
Izlasīja otro rindkopu > Toms Dreika
10. Decembris 2020 / 13:06
9
ATBILDĒT
Tieši tā! Ja viedoklis biedram Allikam nesakrīt ar vadošo domu valstī, tad ir jāatņem amati, tituli un grādi.
RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 24
visi numura raksti
Vija Kalniņa
Tiesību prakse
Likumdevējam ir jānodrošina ikvienas ģimenes juridiskā aizsardzība un sociālās un ekonomiskās aizsardzības un atbalsta pasākumi
2020. gada 12. novembrī Satversmes tiesa pasludināja spriedumu lietā Nr. 2019-33-01 "Par Darba likuma 155. panta pirmās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 110. panta pirmajam teikumam", ar kuru Darba likuma 155. panta pirmā ...
2 komentāri
Intervija
Eiropas Cilvēktiesību konvencija – dzīva, mainīga un joprojām aktuāla
1950. gada 4. novembrī Romā tika parakstīta Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija (turpmāk – Konvencija). Atzīmējot Konvencijas 70 gadu jubileju, "Jurista Vārds" piedāvā sarunu ar Rīgas Juridiskās ...
Vija Kalniņa
Akadēmiskā dzīve
Jauni doktori tiesību zinātnē
2020. gada novembrī aizstāvēti divi promocijas darbi tiesību zinātnē. 16. novembrī Latvijas Universitātes Tiesību zinātnes promocijas padomes sēdē aizstāvēts Evijas Novicānes promocijas darbs "Valdes locekļa atbildība par ...
Matīss Šķiņķis
Tiesību prakses komentāri
Komentārs par Satversmes tiesas spriedumu lietā Nr. 2019-33-01
12 komentāri
Inga Bite
Tiesību prakses komentāri
Satversmes tiesa kā pozitīvais likumdevējs
7 komentāri
AUTORU KATALOGS
aābcčdeēfgģhijkķlļmnņoprsštuūvzž
MOBILĀ VERSIJA  /  PILNĀ VERSIJA
© Oficiālais izdevējs Latvijas Vēstnesis