2003. gadā Satversmes tiesa atzina Krimināllikuma (turpmāk – KL)271. pantu, kas paredzēja atbildību par varas pārstāvja un citas valsts amatpersonas goda un cieņas aizskaršanu, par Latvijas Republikas Satversmei neatbilstošu, vienlaikus norādot uz iespēju šo tiesību normu saglabāt, konkretizējot to amatpersonu loku, kurām nepieciešama krimināltiesiska aizsardzība sakarā ar tām uzlikto pienākumu pildīšanu.1 2004. gadā Saeima izslēdza no KL 271. pantu, pamatojot to ar KL 156.–158. pantā paredzēto kriminālatbildību par goda aizskaršanu un neslavas celšanu, kas aizsargā ikviena cilvēka godu un cieņu, un tos var piemērot arī varas pārstāvja goda aizskaršanas gadījumos.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!
Abonentu ieguvumi:
- Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
- Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes