Saeima 18. februārī galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Latvijas Republikas Advokatūras likumā. Grozījumi pieņemti, lai noteiktu zvērinātu advokātu biroja tiesisko statusu un precizētu advokātu kvalifikācijas prasības.
Līdz šim advokātu biroja tiesiskais statuss bija regulēts vispārīgi un pastāvēja atšķirīga likuma interpretācija par advokātu biroju pielīdzināšanu juridiskai personai, kā arī atzīšanu par tiesību subjektu. Grozījumi paredz, ka advokātu biroju varēs veidot kā personālsabiedrību vai sabiedrību ar ierobežotu atbildību, to reģistrējot komercreģistrā.
Ar grozījumiem noteikts, ka par advokātiem var kļūt personas, kuras pēc akreditētas studiju programmas apguves augstskolā ieguvušas otrā līmeņa profesionālo augstāko izglītību tiesību zinātnē un jurista profesionālo kvalifikāciju, kā arī ieguvušas maģistra grādu tiesību zinātnē, kas līdz šim likumā nebija noteikts.
Saistībā ar grozījumiem likumā "Jurista Vārds" lūdza vairākiem advokātu birojiem sniegt atbildes uz šādiem jautājumiem:
1. Kāds šobrīd ir jūsu zvērināta advokāta biroja juridiskais statuss? Vai tas jūs apmierina, vai arī esat saskārušies ar kādām problēmām biroja juridiskā statusa dēļ?
2. Vai atbalstāt grozījumus Advokatūras likumā, kas paredz, ka zvērinātu advokātu biroji jāreģistrē komercreģistrā kā sabiedrība ar ierobežotu atbildību vai personālsabiedrība?
3. Vai šie grozījumi atrisinās problēmas, ar ko līdz šim esat saskārušies? Vai grozījumi ir skaidri un saprotami? Varbūt jūsu ieskatā šie grozījumi radīs kādas jaunas problēmas?
4.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!
Abonentu ieguvumi:
- Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
- Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes