ŽURNĀLS Diskusija

8. Jūnijs 2021 /Nr.23 (1185)

Bāriņtiesu reforma un atbildības sadrumstalotība: kā pilnveidot sistēmu

Speciālistu vidū pastāv viedoklis, ka bērnu tiesību aizsardzības sistēma Latvijā ir sadrumstalota, tai pietrūkst starpnozaru sadarbības, jo nav arī vienas centrālās iestādes, kas nodrošinātu savstarpējo koordināciju un visaptverošu bērnu tiesību aizsardzību. Līdztekus tam atzīts, ka ir nepieciešama arī Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas un bāriņtiesu funkcionālā reforma, kā arī apspriešanai tiek izvirzīta ideja par specializācijas ieviešanu ģimenes tiesībās, veidojot speciālas ģimenes tiesas vai stiprinot tiesnešu specializāciju ģimenes tiesībās. Tādēļ saistībā ar šiem jautājumiem Labklājības ministrija aicināja uz diskusiju vairākus ekspertus, jautājot viņu viedokli, un šajā domapmaiņā piedalās: Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece Mg. iur. Laila Medina, Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietniece Dr. oec., Mg. iur. Līga Āboliņa, Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas priekšnieks Jānis Ābele un ģenerālprokurors Dr. iur. Juris Stukāns.

Sabiedrībā un speciālistu vidū vairākkārt ir izskanējis viedoklis, ka esošo bāriņtiesu nosaukums neatbilst ie­stādes patiesajai funkcionalitātei. Kāds būtu piemērotākais un šādas iestādes funkcionalitātei atbilstošākais nosaukums?

Laila Medina: Iestādes nosaukumu parasti izvēlas, lai dotu sabiedrībai skaidru un nepārprotamu priekšstatu par iestādes piederību noteiktam varas atzaram, sniegtu informāciju par tās svarīgākajām funkcijām, kā arī iezīmētu nozīmīgākās personu grupas, kas ir iestādes darbības tiešie adresāti. Vēsturiski saglabātais nosaukums "bāriņtiesa" nesasniedz savu mērķi attiecībā ne uz vienu no šiem kritērijiem.

Pretēji nosaukumā ietvertajam jēdzienam "tiesa" bāriņtiesa nav tiesa un nav arī tiesu varas institūcija, kā tas ir, piemēram, prokuratūras gadījumā (skat. Prokuratūras likuma 1. pantu). Likums "Par tiesu varu" viennozīmīgi definē, ka "tiesu vara Latvijas Republikā pieder rajonu (pilsētu) tiesām, apgabaltiesām, Augstākajai tiesai un Satversmes tiesai, bet izņēmuma stāvokļa vai kara laikā – arī karatiesām". Bāriņtiesu likums, kas izveido bāriņtiesu sistēmu, tā 2. pantā noteic, ka bāriņtiesa ir pašvaldības iestāde. Tādējādi secināms, ka nākotnē būtu lietderīgi atteikties no jēdziena "tiesa" lietošanas, lai neradītu maldinošu priekšstatu par iestādes piederību tiesu varas atzaram. Bāriņtiesa ir izpildvarai piederīga iestāde ar tai atbilstošu institucionālo piederību un pakļautību izpildvaru regulējošām tiesību normām.

Iestādes nosaukumā faktiski neparādās tās galvenie uzdevumi, piemēram, rūpes par aizbildnības un aizgādnības institūtu darbību Latvijā, bērna vai aizgādnībā esošās personas personisko un mantisko interešu aizstāvība, bērna un ģimenes aizsardzība, pieņemot bērnam un viņa vecākiem nozīmīgus juridiskus lēmumus, kas būtiski ietekmē bērna tiesisko stāvokli, kā arī vairāki citi uzdevumi.

VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Jānis Kārkliņš
Skaidrojumi. Viedokļi
Vekseļtiesības 21. gadsimtā (I)
2021. gada 29. aprīlī Valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Tieslietu ministrijas iesniegtais likumprojekts "Grozījumi Vekseļu likumā"1 (turpmāk – Grozījumi), ar kuru ir paredzēts veikt būtiskas izmaiņas Vekseļu likuma2 ...
Jurista Vārds
Numura tēma
Gatavojas būtiskām pārmaiņām bērnu tiesību aizsardzības sistēmā
Pagājušo otrdien, 1. jūnijā, norisinājās Starptautiskajai bērnu aizsardzības dienai veltīta stratēģiskā diskusija "Bērni 2025", kuru organizēja Tieslietu un Labklājības ministrijas. Šajā diskusijā skartās, bērnu tiesību ...
Jānis Bordāns
Tiesību politika
Bērnu tiesību aizsardzība – no Tieslietu ministrijas skatupunkta
Dace Daugule
Skaidrojumi. Viedokļi
Bērna labākās intereses
Bērna labāko interešu ievērošanas princips ir nostiprināts gan starptautiskajos,1 gan nacionālajos tiesību aktos.2 No vienas puses, tā piemērošana ar bērnu tiesību aizsardzību saistītās lietās profesionāļiem šķiet pašsaprotama, ...
1 komentāri
Sintija Peņkovska
Skaidrojumi. Viedokļi
Bērna administratīvā atbildība
AUTORU KATALOGS