ŽURNĀLS Tiesību politika

2. Novembris 2021 /Nr.44 (1206)

Nosaka notāru un tiesu izpildītāju biroja juridisko statusu

14. oktobrī Saeima trešajā, galīgajā, lasījumā atbalstīja Tieslietu ministrijas izstrādātos grozījumus Notariāta likumā un Tiesu izpildītāju likumā,1 lai noteiktu zvērinātu notāru un zvērinātu tiesu izpildītāju biroju tiesisko statusu atbilstoši to faktiskajai saimnieciskajai darbībai. Piedāvājam iesaistīto pušu skaidrojumus un komentārus par paredzēto biroju jauno statusu.

Tieslietu ministrijas skaidrojums

Grozījumi Notariāta likumā paredz, ka zvērinātam notāram būs tiesības savu praksi organizēt kā pašnodarbinātai personai vai arī izveidot zvērināta notāra biroju, kurā uz nenoteiktu laiku var praktizēt viens vai vairāki zvērināti notāri. Jaunās izmaiņas zvērināta notāra birojam paredz noteikt sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA) formu, kas reģistrēts Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra vestajā komercreģistrā. Izmaiņas likumā nosaka, ka zvērināta notāra biroju kā SIA varēs reģistrēt tikai profesionālās darbības veikšanai, pirms tam biroja dibinātājam saņemot Latvijas Zvērinātu notāru padomes piekrišanu darbības veikšanai. Tieslietu ministrija uzsver, ka zvērināts notārs amata darbību veic savā vārdā un personīgi atbild par savu profesionālo darbību.

Tāpat izmaiņas Tiesu izpildītāju likumā nosaka zvērināta tiesu izpildītāja birojam viena dalībnieka SIA formu. Lai reģistrētu zvērinātu tiesu izpildītāja biroju, tā dibinātājam būs jāsaņem Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes piekrišana biroja reģistrēšanai komercreģistrā. Līdzīgi kā tas ir arī attiecībā uz zvērinātiem notāriem, arī zvērināts tiesu izpildītājs savu praksi turpmāk varēs organizēt kā pašnodarbināta persona.

Tāpat veikti grozījumi, kas vērsti uz to, lai maksimāli samazinātu riskus, ka zvērināta tiesu izpildītāja veiktās amata darbības un sniegtie pakalpojumi var tikt izmantoti noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai un terorisma un proliferācijas finansēšanai, kā arī starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju apiešanai. Izslēgta iespēja zvērinātam tiesu izpildītājam amata pienākumu izpildē izmantot skaidras naudas norēķinus.

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Viktorija Soņeca
Intervija
Tiesneša amata kandidātu atlases process: būtiskais, kas nepieciešams pretendentiem un kandidātiem
Šobrīd ir izsludināts konkurss uz rajona (pilsētas) tiesas tiesneša amata vietām vispārējās jurisdikcijas tiesās, kā arī pavisam nesen – pirms divām dienām – noslēdzās konkurss uz rajona (pilsētas) tiesas tiesneša amata vietu ...
Notikums
Apbalvoti tieslietu nozares labākie darbinieki
Tieslietu nozare, sagaidot valsts svētkus novembrī, katru gadu apbalvo labākos nozares darbiniekus, un šī tradīcija turpinās arī ārkārtas apstākļos, tāpat kā nozare turpina darbu, nodrošinot, ka Latvija ir tiesiska valsts un tās ...
Jānis Pleps, Kristīne Līce, Dina Meistere
Diskusija
Vai Saeimas deputātiem un citu valsts konstitucionālo orgānu amatpersonām ir pienākums vakcinēties
Atsaucoties Saeimas Prezidija lūgumam, vairāki tiesību eksperti – LU Juridiskās fakultātes docents Dr. iur. Jānis Pleps, Latvijas pārstāve starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās Kristīne Līce un Saeimas Juridiskā biroja ...
32 komentāri
Kitija Bite, Nikolajs Ozoliņš, Anda Fokrota, Agrita Vindača, Ilze Jankeviča, Andis Ozoliņš, Ivo Krievs, Māra Bērtaite
Diskusija
Rīkojums par ārkārtējās situācijas izsludināšanu: ietekme uz darba tiesiskajām attiecībām
Ministru kabinets 2021. gada 9. oktobrī pieņēma rīkojumu Nr. 720 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu" (turpmāk – Rīkojums Nr. 720), izsludinot visā valsts teritorijā ārkārtējo situāciju no 2021. gada 11. oktobra līdz 2022. ...
Patrīcija Bodniece
Skaidrojumi. Viedokļi
Selektīvās izplatīšanas ierobežojumi e-komercijas vidē
AUTORU KATALOGS