Pirms dažām nedēļām lielu interesi arī juridiskajā sabiedrībā raisīja ziņas par gaidāmajām reformām Latvijas Universitātē, kur iecerēts veidot tikai četras fakultātes. Līdz ar to ilggadējo patstāvību varētu zaudēt arī Juridiskā fakultāte.
"Jurista Vārds" aicināja uz sarunu dekāni prof. Dr. iur. Kristīni Stradu-Rozenbergu, kas Juridiskās fakultātes vadībā pēc pārtraukuma nonākusi jau trešo reizi, līdz ar to var lepoties ne vien ar plašu pieredzi tiesību zinātniskajā un mācībspēka darbā, bet arī juridiskās izglītības organizēšanas un vadības jomā.
Saruna izvērtās plašāk – ne tikai par gaidāmajām reformām un to ietekmi uz juridiskās izglītības kvalitāti, bet arī par vienoto valsts juridisko eksāmenu, jaunām mācību programmām, mācībspēku paaudžu nomaiņu, pandēmijas un mākslīgā intelekta ietekmi u.c. jautājumiem.
Vienojāmies par šo sarunu, kad plaši izskanēja ziņa par Latvijas Universitātē gaidāmajām reformām – fakultāšu apvienošanu. Ko jūs par to zināt šobrīd? Kā tas skars Juridisko fakultāti?
Šobrīd droši varam pateikt vienīgi to, ka droši nezinām neko. Ja runājam no labas pārvaldības viedokļa, šis noteikti nav labākais reformu procesa piemērs. Valda ļoti liela neskaidrība, tai skaitā par reformas mērķiem. Līdz pat šim laikam (saruna notika 4. aprīlī – red.) nebija arī notikušas nekādas konsultācijas, komunikācija un reformu procesa plānošana kopā ar fakultātēm vai fakultāšu administrāciju, kam šīs reformas nāksies īstenot.
Pašlaik ir skaidrs, ka Latvijas Universitātes rektors Indriķis Muižnieks ir paziņojis par pārmaiņu nepieciešamību – par universitātes iekšējo konsolidāciju, kas nozīmē gan fakultāšu, gan pastāvīgo institūtu apvienošanu atbilstoši būtiskākajiem darbības virzieniem. Tomēr modeļi, kā tas varētu notikt, ir visai neskaidri: dažādos laikos dažādās sapulcēs ir izskanējuši dažādi varianti. Pavisam nesen, atsaucoties uz mūsu aicinājumu, rektors atnāca uz paplašināto Juridiskās fakultātes domes sēdi un prezentēja savu pašreizējo redzējumu.
Institucionālā sistēma šobrīd ir tāda, ka rektors iecerēto reformu virza universitātes padomei,1 kas to apstiprina. Mums tika teikts, ka pašlaik padome atbalsta četru fakultāšu modeli, tomēr tas neesot akmenī cirsts un skaits varētu būt arī lielāks – piecas vai sešas. Šīs četras fakultātes varētu būt – Dabaszinātņu, Veselības zinātņu, Sociālā un Humanitārā. Juridiskā fakultāte varētu tikt iekļauta Sociālajā fakultātē kopā ar pašreizējo Biznesa, vadības un ekonomikas, kā arī Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultāti. Prezentācijā, ko mums rādīja rektors, iekavās aiz jaunās Sociālo zinātņu fakultātes bija ielikta piezīme – bet ne pašreizējā Sociālo zinātņu fakultāte. Tātad politikas zinātne un komunikācijas zinātne nākotnē aizietu pie Humanitārajām zinātnēm. Grūti pateikt, kāpēc tā. Iespējams, iemesli jāmeklē pagātnē, iespējams, fakultāšu izmēros. Juristi, ekonomisti un pedagogi ir lielas fakultātes, un, iespējams, pašreizējā Sociālo zinātņu fakultāte tiek pievienota Humanitārajai, kur būs filologi, filozofi, vēsturnieki un teologi, lai attiecīgi līdzsvarotu studentu skaitu.
Mums Juridiskajā fakultātē joprojām, arī pēc tikšanās ar rektoru, ir dziļa neizpratne par šīs reformas mērķi.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!
Abonentu ieguvumi:
- Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
- Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes