ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

[1] Šajā sadaļā iecerēts pakavēties pie tiem grozījumiem Krimināllikumā, kas izdarīti 2009. gadā, jo kārtējo reizi apstiprinās I. Nikuļcevas trāpīgi teiktais likuma grozījumu sakarībā, ka "Latvijas tiesību zinātne "netiek līdzi likumdevējam"."¹ Lai arī Krimināltiesību Vispārīgās daļas skaidrojums² izdots 2008. gada nogalē un Sevišķās daļas apskats³ – 2009. gada sākumā, daudzi jauninājumi, turklāt daži ļoti būtiski, atkal nav izskaidroti.

[2] Ar 2009. gada 21. maija likumu "Grozījumi Krimināllikumā",⁴ kas stājās spēkā 2009. gada 1. jūlijā, izmaiņas ieviestas 43 pantos, ietverti pieci jauni panti un izslēgti trīs panti. Kā jau tika minēts, ar šo likumu vairākos Krimināllikuma pantos izdarītie grozījumi vērtējami kā izdarīti redakcionālu iemeslu dēļ, tādēļ, lai neatkārtotos, vispirms aplūkošu šīs normas, izceļot izdarītos grozījumus.

[3] KL 36. panta "Sodu veidi" otrās daļas, kurā uzskaitīti papildsodi, 6. punktā noteiktais aizliegums kandidēt Saeimas, Eiropas Parlamenta, pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanās daļā par pašvaldību vēlēšanām izteikts kā aizliegums kandidēt republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanās, ņemot vērā 2008. gada 2. oktobra grozījumus Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā,⁵ kas tagad saucas "Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likums."

Vārdi "pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes" aizstāti ar vārdiem "republikas pilsētas domes un novada domes" arī KL 44.¹ pantā, kurā skaidrota šā papildsoda būtība un piemērošanas kārtība.

[4] KL 125. panta otrās daļas 7. punktā, 126. panta otrās daļas 5. punktā, 309. panta nosaukumā un visās četrās tā daļās norāde uz "aizturēto turēšanas un iepriekšējā apcietinājuma vietu" aizstāta ar norādi uz "īslaicīgas aizturēšanas vietu," tādējādi šajos pantos norādītās noziedzīga nodarījuma izdarīšanas vietas nosaukumu saskaņojot ar patlaban lietoto terminoloģiju.

[5] Redakcionālu iemeslu dēļ, saskaņojot KL un KPL lietoto terminoloģiju, grozījumi izdarīti vēl šādos KL pantos:

• 289. un 291. panta pirmās daļas dispozīcijā vārdi "izdarījis tiesnesis vai pirmstiesas izmeklēšanas izdarītājs" aizstāti ar vārdiem "izdarījis tiesnesis, prokurors vai izmeklētājs";

• 290. panta pirmās daļas dispozīcijā vārdi "pirmstiesas izmeklēšanas izdarītājs" aizstāti ar vārdu "prokurors";

• 293. panta dispozīcijā vārdi "tiesnesis vai pirmstiesas izmeklēšanas izdarītājs" aizstāti ar vārdiem "tiesnesis, prokurors vai pirmstiesas izmeklēšanas iestādes darbinieks";

• 294. panta dispozīcijā vārdi "izdarījis pirmstiesas izmeklēšanas izdarītājs" aizstāti ar vārdiem "izdarījusi amatpersona, kura veic pirmstiesas kriminālprocesu";

• 295. panta pirmās daļas dispozīcijā vārdi "vispusīgai, pilnīgai un objektīvai" aizstāti ar vārdu "likumīgai";

• 297. panta nosaukumā un dispozīcijā izslēgts vārds "tiesājamais", savukārt dispozīcijā vārds "izmeklēšanā" aizstāts ar vārdu "kriminālprocesā";

• 300. panta pirmās daļas dispozīcijā vārds "izmeklēšanā" aizstāts ar vārdu "kriminālprocesā", bet otrās daļas dispozīcijā vārds "izmeklējot" – ar vārdiem "veicot pirms­tiesas kriminālprocesu";

• 301. panta pirmās daļas dispozīcijā vārdi "aizdomās turētā, apsūdzētā, tiesājamā" aizstāti ar vārdiem "personas, pret kuru uzsākts kriminālprocess, aizturētā, aizdomās turētā, apsūdzētā";

• 302. panta pirmās un otrās daļas dispozīcija pēc vārdiem "izmeklēšanas iestādē" papildināta ar vārdu "prokuratūrā";

• 44. panta pirmajā un otrajā daļā vārdi "noteiktu nodarbošanos" aizstāti ar vārdiem "noteiktu profesionālu vai cita veida nodarbošanos";

• 134. pantā vārdi "venerisku slimību" aizstāti ar vārdiem "seksuāli transmisīvas slimības izraisītāju".

[6] Kā grozījumi redakcionālu iemeslu dēļ vērtējamas arī izmaiņas KL 306. panta "Pierādījumu neizdošana" dispozīcijā, tekstu: "Par priekšmetu, dokumentu vai citu materiālu, kam var būt pierādījumu nozīme krimināllietā, tīšu neizdošanu, ja tos personai, kas nav aizdomās turētais, apsūdzētais vai tiesājamais, pieprasījusi izdot pirmstiesas izmeklēšanas iestāde vai tiesa" aizstājot ar "par priekšmetu, dokumentu vai citu materiālu, kam var būt nozīme krimināllietā, tīšu neizdošanu, ja tos personai, kas nav aizturētais, persona, pret kuru uzsākts kriminālprocess, aizdomās turētais, apsūdzētais, pieprasījusi izdot pirmstiesas izmeklēšanas iestāde, prokurors vai tiesa".

[7] Tālāk norādīšu tās KL normas, kurās izdarīti gan redakcionāli grozījumi, gan arī precizējumi vai izmaiņas pēc būtības.

[8] KL 4. panta "Krimināllikuma spēks ārpus Latvijas teritorijas" pirmā daļa iepriekšējā teksta "Latvijas pilsoņi, nepilsoņi vai ārvalstnieki un bezvalstnieki, kuriem ir pastāvīgās uzturēšanās atļauja Latvijas Republikā, par citas valsts teritorijā izdarītu noziedzīgu nodarījumu Latvijas teritorijā saucami pie atbildības saskaņā ar šo likumu" vietā izteikta šādā redakcijā: "Latvijas pilsoņi, nepilsoņi vai ārzemnieki, kuriem ir pastāvīgā uzturēšanās atļauja Latvijas Republikā, par citas valsts teritorijā vai ārpus jebkuras valsts teritorijas izdarītu noziedzīgu nodarījumu Latvijas teritorijā saucami pie atbildības saskaņā ar šo likumu."

Definējot Krimināllikuma piemērošanas telpā pilsonības principu, pirmkārt, jēdzieni "ārvalstnieks" – ārvalsts pilsonis (pavalstnieks) – un "bezvalstnieks" – persona, kas netiek uzskatīta par pilsoni (pavalstnieku) saskaņā ar kādas valsts likumiem, kā šo personu statusu skaidro 1994. gada 22. jūnija Pilsonības likums,⁶ tika aizstāti ar jēdzienu "ārzemnieks" – persona, kura nav Latvijas pilsonis vai nepilsonis, ņemot par pamatu 2002. gada 31. oktobra Imi­grācijas likumu.⁷ Otrkārt, normas teksts papildināts ar norādi uz noziedzīga nodarījuma izdarīšanu ārpus jebkuras valsts teritorijas, piemēram, atklātā jūrā, kas, kā teikts likumprojekta anotācijā, nepieciešams, lai skaidri norādītu KL spēku ārpus Latvijas teritorijas.