ŽURNĀLS Numura tēma

24. Jūlijs 2012 /Nr.30 (729)

Abortu tiesiskais regulējums

Pēdējā laikā Latvijā ir aktualizēts abortu jautājums, un, kā liecina autores novērojumi, lielākoties sabiedrībai tiek sniegts diezgan negatīvs viedoklis. Lai gan pilnībā jāpiekrīt, ka aborts nav pozitīvs risinājums, tomēr, ilglaicīgi strādājot arī sieviešu krīzes centrā, autore savā praksē ir redzējusi sievietes neapskaužamās bezizejas situācijās, kas arī ir mudinājis tapt šim rakstam, lai neitralizētu negatīvos stereotipus un sniegtu skaidrojumu, kāpēc tomēr lielākā daļa demokrātisko valstu ir akceptējušas abortus. Autore pievērsīsies arī šī jautājuma filozofiskajiem aspektiem, jo apskatāmā priekšmeta sakarā no tā nav iespējams abstrahēties.

Mātes stāvoklis var būt sievietes dzimuma augstākais līmenis, tajā pašā laikā ir situācijas, ka maternitāte ir smaga nasta sievietei. Bioloģisku un sociālu iemeslu dēļ tieši sievietēm atbildība šajā jomā joprojām saglabājas īpaši liela. Grūtniecība ievērojami izmaina sievietes esošo un ietekmē visu turpmāko dzīvi, tāpēc sievietes reproduktīvās tiesības un grūtniecība ir saistītas ar tiesībām uz sievietes dzīvību, brīvību, drošību, veselību (fizisko un psiholoģisko), privāto un ģimenes dzīvi, godu un cieņu. Papildus minamas arī tādas sievietes intereses kā tiesības uz laimi, realizēt savu individuālo dzīves plānu, izmantot savu potenciālu citās dzīves jomās (karjerā, izglītībā).

Mūsdienās sievietes autonomija reproduktīvajās tiesībās, tai skaitā brīva pieeja ģimenes plānošanas pakalpojumiem, ir vispārēji saistīta ar sievietes vērtību un lomu sabiedrībā (un radikālākie uzskati ir tādi, ka abortu ierobežojums ietekmē (kontrolē) sieviešu seksualitāti).1 Tiek norādīts, ka katram indivīdam ir absolūtas pašnoteikšanās tiesības, tai skaitā plānot bērnu radīšanu, noteikt starplaikus starp bērniem atkarībā no savām vēlmēm un dzīvesveida, kā arī pārvarēt neplānotu grūtniecību. Aizliegumi šajā jomā ir uzskatāmi par diskrimināciju uz dzimuma pamata, jo rada neproporcionāli smagas sekas tieši sievietēm. Kanādas Augstākā tiesa lēma, ka valsts, piespiežot sievieti iznēsāt bērnu (draudot ar kriminālām sankcijām), veic absolūtu interferenci sievietes ķermenī, jo sievietei ir tiesības kontrolēt, brīvi un atbildīgi lemt par savām reproduktīvajām funkcijām.2

 

Bērna tiesības uz dzīvību

Svarīgākais abortu pretinieku (t.s. pro-life groups) arguments ir nedzimušā bērna tiesības uz dzīvību (dažkārt manifestētas kā absolūta rakstura, nedzimušo pilnībā pielīdzinot dzīvam cilvēkam). Taču šim striktajam viedoklim pretrunā ir tas, ka vēl joprojām kaut aptuveni zinātniski nav pierādīts, kurā brīdī kopš ieņemšanas sākas cilvēks, un šajā aspektā dominē tikai reliģiskas, filozofiskas, kultūras vai medicīniskas hipotēzes.

Sieviete un tās gaidāmais bērns ir savstarpēji vienoti un nedalāmi, nevis pretēji, tāpēc nedrīkst pretstatīt potenciālā bērna intereses sievietes interesēm vai pat embriju izvirzīt kā prioritāru pār sievieti.3 Embrijs vēl nav uzskatāms par mazuli, bet tikai tā potenciālu, jo embrijam vēl nepiemīt cilvēciskas pazīmes un īpašības, un embrijs nav dzīvotspējīgs bez mātes, kas jau ir cilvēks ar piemītošām cilvēktiesībām. Sieviete ir jāuzlūko kā persona, nevis tikai kā "embriju iznēsājošs konteiners", tāpēc sievietes vajadzībām ir veltāmas lielākas rūpes, salīdzinot ar nedzimušo, un embrija tiesības nevar prevalēt pār sievietes tiesībām.

Tradicionāli aborta veikšanai pēc sievietes vēlmes ir noteikts laika limits – apmēram grūtniecības pirmais trimestris, kad auglis vēl nav attīstījies. Turpmāk, pārsvarā grūtniecības otrajā trimestrī, ir pieļaujams veikt abortu medicīnisku iemeslu dēļ, un pastāv stingra, uz medicīniskiem datiem balstīta kontrole (ja ir apdraudēta sievietes vai gaidāmā bērna dzīvība vai veselība, nepieciešams medicīniskās komisijas atzinums utt.). Savukārt pēdējā grūtniecības trimestrī, kad bērnam jau jāizrāda dzīvības pazīmes (kustības), abortu neveic. Tādējādi tieši aborta ierobežojošais termiņš kalpo kā bērna dzīvības aizsardzības mehānisms (izvērtējot, vai tiešām embrijs ir noformējies par potenciāli dzīvotspējīgu cilvēku).

VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Kristīne Dupate, Solvita Olsena, Aivita Putniņa, Natālija Magazeina, Iveta Ķelle
Numura tēma
Aborts – starp sievietes un nedzimuša bērna tiesībām

Saeimā un sabiedrībā nerimstas diskusija par mākslīgo abortu veikšanas noteikumu pārskatīšanu, un šim jautājumam veltīta arī šīs nedēļas "Jurista Vārda" numura tēma, atspoguļojot dažādus viedokļus.

25 komentāri
Inga Bite
Numura tēma
Par nedzimuša bērna tiesību aizsardzību
Jebkurai diskusijai, lai tā būtu auglīga un nestu izmantojamus rezultātus, nepieciešama vienota izpratne par šīs diskusijas būtību. Pašreiz ekspertiem uzdotais jautājums tās diskusijas būtību, kas šobrīd norisinās Saeimā, neatklāj.
4 komentāri
Madara Smalkā
Skaidrojumi. Viedokļi
Piezīmes par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu elektroenerģijas diferencēto tarifu lietā
Elektroenerģijas diferencēto tarifu lieta pašlaik neapšaubāmi ir viena no aktuālākajām tiesvedībām, par kuru interese ir plašam sabiedrības lokam. Raksta autore vēlas sniegt savu viedokli par Administratīvās apgabaltiesas 2012. gada ...
7 komentāri
Juris Jansons
Tiesību prakse
Par nedzimuša bērna tiesībām
Latvijas Republikas Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Demogrāfijas lietu apakškomisija 2012. gada 12. jūnija sēdē aicināja Latvijas Republikas tiesībsargu Juri Jansonu izteikt viedokli par nedzimuša bērna tiesībām uz ...
Īsziņas
Tiesneša Laukrozes piemiņai Rīgas apgabaltiesā atklāts bareljefs
4 komentāri
AUTORU KATALOGS