ŽURNĀLS Diskusija

27. Janvāris 2015 /Nr.04 (856)

Krimināllietu tiesu palāta likvidēta, trīs tiesneši palikuši
11 komentāri

Daudzu gadu garumā ilgušās diskusijas par nepieciešamību Latvijas tiesu sistēmā ieviest tīro trīspakāpju tiesu instanču modeli (visas lietas pirmajā instancē skata pilsētu tiesas, apelācijas instancē – apgabaltiesas, kasācijas instancē – Augstākā tiesa) nepieciešamo politisko atbalstu guva vien 21.

komentāri (11)
11 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Jurčiks
28. Janvāris 2015 / 13:27
3
ATBILDĒT
Starp citu, vai kāds (šos tiesnešus ieskaitot) ir padomājis par to, kā šie trīs tiesneši jutisies kolektīvā, kurš viņus ir totāli izbrāķējis? Vai arī tagad širmis ir aizvēries, un par katru cenu jāreanimē aizkartais pašlepnums?
Skats no malas > Jurčiks
28. Janvāris 2015 / 15:27
3
ATBILDĒT
Jurčik, tas būtu patiesi brīnums, ja Jūs atkal nebūtu izteicies/izteikusies:) domāju, ka šiem trīs tiesnešiem nevajag uztraukties par dažu cilvēku ambīcijām un jāstāv pāri pazemojumam, turpinot strādāt...
Jurčiks > Skats no malas
28. Janvāris 2015 / 16:57
4
ATBILDĒT
Lūdzu, neuzrunā mani ar „Jūs”. Neesmu ne Dievs, ne kāds no dieviem, ne karalisku asiņu, un manis nav arī daudz. Šāda uzruna komplektā ar nicīgo piezīmi par manis sarakstīto komentāru it kā lielo skaitu norāda nevis uz cieņu un pieklājību, bet – gluži pretēji – uz snobisku augstprātību un necieņu.

Runājot par tēmu – vai man būtu kādam jālūdz atļauja komentēt? Vai jāiegūst komentēšanas kvota? Manuprāt pāris komentāri nedēļā nedod pamatu saskatīt uzmācīgu komentēšanas māniju. Atšķirībā no viena otra ad hominem uzbrauciena par it kā lielo komentāru skaitu :)))
Sauļuks
27. Janvāris 2015 / 13:10
5
ATBILDĒT
Vienotības tiesiskuma paraugs praksē, ne daudz, ne maz.
Tiesneši šajā situācijā ir tikai ķīlnieki, kuri nu kuļas kā nu katrs māk un kā kuram sanāk.
Neapskaužu iesaistītās personas
Jurčiks
27. Janvāris 2015 / 12:59
6
ATBILDĒT
Punkts viens: šie trīs tiesneši ir APELĀCIJAS instances tiesneši, nevis vienkārši AUGSTĀKĀS TIESAS tiesneši. Jāskatās jautājums pēc būtības - kādu lietu skatīšanai viņi tikuši apstiprināti, nevis - kurā tiesā.

Punkts divi: kasācijas instancē neder kurš katrs tiesnesis. Līdz ar to automātiska pārcelšana ir ne vien neloģiska, bet arī neiet kopā ar tiesu sistēmas pamatkonceptu. Un ir tikai loģiski, ka tiesneši paši vērtē - kurš ir piemērots (gan profesionāli, gan sociāli) un kurš nē.

Punkts trīs: šī situācija ir radusies ne jau lai IETEKMĒTU šos trīs konkrētos tiesnešus, bet gan PLĀNOTAS REFORMAS REZULTĀTĀ. Tam ir leģitīms mērķis. Līdz ar to runāt par to kā par tiesneša neatkarības pārkāpšanu ir vienkārši muļķīgi. Nezinu, kāpēc tik daudzi uz to pavelkas...

Un visbeidzot - izskatās, ka šis vairāk velk nevis uz tiesnešu neatkarības sargāšanu, bet uz kaut kādiem mēģinājumiem saglabāt sociālo statusu. NU NEBIJA ŠIE TIESNEŠI KASĀCIJAS INSTANCĒ. NE-BI-JA. Un arī, acīmredzot, nevajag viņiem tur būt. Ieteiktu šiem tiesnešiem domāt vairāk par tiesu sist;ēmas interesēm, nevis par pašlepnumu.

Jā, un vl viena lieta: pēc pāris gadiem beidz pastāvēt Civillietu palāta. Vai tad arī visus palātas tienešus sagaida darbs Senātā? Tā nedrīkst būt! Nonākšana kasācijas instancē NEVAR BŪT automātisks karjeras solis.
Baraks Osama > Jurčiks
27. Janvāris 2015 / 14:18
1
ATBILDĒT
Ir politiķi, kuru reakcija uz jebkuru publiskajā telpā nonākušu neglaimojošu informāciju vai tiesībsargājošo institūciju interesi ir viena: "Tas ir politiskais pasūtījums!". Kā redzam, ir arī tiesneši, kuri par jebkuru sev nelabvēlīgu lēmumu, vai tas būtu dižķibeles algu samazinājums, automātiska neapstiprināšana amatā augstākā instancē u.tml. saka: "Tiesneša neatkarības pārkāpums!" Es arī gribētu zināt, kādā veidā reāli jaunais amats viņus nostādītu nelabvēlīgākā situācijā. Alga paliktu tā pati. Tiesneša imunitāte un visi pārējie labumi tāpat. Lietas skatītu tādas pašas kā līdz šim. Pat darbavieta, bitīt matos, fiziski de facto atrastos turpat, kur iepriekš. Vai tiešām viņi uzskata, ka likumdevēja un Satversmes tēvu mērķis, nosakot tiesnešu neatceļamību un amatā iecelšanas kārtību, kas te tiek konsekventi piesaukta, bija sargāt tiesneša sociālo statusu, kas cietīs, kad CV un uz vizītkartes vairs nevarēs rakstīt "Augstākā tiesa"? Mēs te gudri spriežam, ka jāceļ zemāko tiesu instanču darba kvalitāte, lai būtu mazāk atceltu spriedumu un cilvēki nebūtu spiesti gadiem gaidīt uz kasācijas instanci, lai panāktu taisnību, bet te pašai tiesu varai piederīgie pārcelšanos uz tiesu, kas drusku zemāka pēc nosaukuma, publiski pasludina par netaisnību. Nesen jau bija viens Satversmes tiesas tiesnesis, kas izteicās, ka pēc tik augsta amata ieņemšanas turpināt darbu tieslietu sistēmā zemākā tiesā neesot viņa cienīgi, tāpēc "bija spiests" iet politikā.
Janka
27. Janvāris 2015 / 10:46
3
ATBILDĒT
Risinājums ir vienozīmīgs - pārcelt uz apgabaltiesu. Šāds risinājums ir sabiedrības interesēs. Departaments ir atzinis, ka visi trīs neatbilst AT tiesneša amatam. Tiesneša neatkarība nevar būt aizsegs. Būtu neloģiski, ja neskatoties uz negatīvo vērtējumu tikai dēļ "tiesneša neatkarības" visi trīs tiks ieceti AT Departamentā.
Prokurors
27. Janvāris 2015 / 09:38
0
ATBILDĒT
Ja patiešām atbilst patiesībai, ka apelācijas instances tiesas tiesnesim tiek izteikti pārmetumi, ka tiek rakstītas atsevišķās domas, tas „neizskatās visai labi”. Drīzāk Senāta Krimināllietu departamentam būtu jāņem piemērs no šādas zemāko tiesu instanču un Senāta Administratīvo un Civillietu departamentu prakses rakstīt atsevišķās domas strīdīgās lietās, kas ļautu vispusīgāk izanalizēt tiesību jautājumus.
Baraks Osama > Prokurors
27. Janvāris 2015 / 10:17
0
ATBILDĒT
Skatos, ka kriminālprocesuālistiem vispār ir visai savdabīgas attiecības ar tiesneša atsevišķo domu institūtu - atšķirībā no administratīvā un civilprocesa tiesneša atsevišķās domas paliek slēgtā aploksnē un ar tām var iepazīties tikai augstākas instances tiesa, nemaz nerunājot par publicēšanu, kā tas pa laikam notiek civilajās un administratīvajās lietās. Agrāk to nezināju.
Proficius Aliri > Baraks Osama
27. Janvāris 2015 / 22:35
0
ATBILDĒT
Patiešām, Kriminālprocesa likuma 516.pants padara tiesneša atsevišķo domu institūtu visai nelietderīgu, skatoties no tiesībzinātniskās domas attīstības viedokļa. Nezinu, kāds ir bijis likuma autoru nodoms, bet literatūrā kā nopietnākais pretarguments tiesnešu atsevišķo domu pieļaujamībai minēta tiesas un tās nolēmuma autoritāte. Vienprātīgam (vai šķietami vienprātīgam) nolēmumam sabiedrības acīs parasti ir cits “svars”. Tomēr, manuprāt, šo autoritāti pirmām kārtām vajadzētu stiprināt, pieņemot argumentētus un saprotamus nolēmumus. Diemžēl Krimināltiesību departamenta izpildījumā tādi nolēmumi vairāk ir nejaušība, nevis likumsakarīgs, sagaidāms rezultāts.
Interesants pētījums šajā jautājumā – Rosa Raffaelli “Dissenting opinions in the Supreme Courts of the Member States” (2012) http://www.europarl.europa.eu/document/activities/cont/201304/20130423ATT64963/20130423ATT64963EN.pdf
Baraks Osama > Proficius Aliri
28. Janvāris 2015 / 09:55
0
ATBILDĒT
Varu minēt, ka (ne)aizraušanās ar atsevišķo domu rakstīšanu un jo sevišķi publiskošanu ir atkarīga no tā, cik konservatīva ir izpratne par apspriežu istabas noslēpumu, jo būtībā šis princips savā tīrākajā formā tiešām nepieļauj nekādu citu spriedumu kā ārēji vienbalsīgu. Tas gan neizskaidro, kādēļ tieši KPL ir tik atšķirīga kārtība no pārējiem procesuālajiem likumiem, kas it kā nav tapuši citā juridiskajā laikmetā. Varbūt bijis vai ir uzskats, ka krimināllietu tiesnešu personisko drošību vairāk ietekmē tas, ja kļūst zināms, kā katrs no viņiem lēmis, tiesājot kādu bīstamu noziedznieku (ja ir trīs tiesneši un viens uzraksta nepiekrītošu viedokli, tad ir skaidrs, kā lēmuši abi pārējie)? Varbūt tas ir tikai viens no piemēriem, ar ko mūsu krimināltiesības atpaliek no civiltiesībām un administratīvajām gan nolēmumu satura un formas mūsdienīgumā, gan citos dzīves uztveres jautājumos? Kas to lai zina. Par autoritāti – grūti teikt. Katrā ziņā nedomāju, ka apstāklis, ka ECT nolēmumiem var uzzināt ne vien atsevišķās domas, bet arī balsojuma rezultātu (cik tiesneši bijuši par, cik - pret), būtiski iespaidotu šīs tiesas autoritāti. No šīs tiesas prakses ir interesanti piemēri, kur pēc motīvu un rezolutīvajām daļām šķietami vienveidīga judikatūra patiesībā uzrāda tendenci kādā noteiktā virzienā - ja kādreiz tiesa lēmusi vienprātīgi, tad ar laiku parādījušies atkritēji un pēdējā lietā jau lēmums pieņemts tikai ar minimālu balsu vairākumu, tātad tuvākajā laikā nav izslēgta judikatūras maiņa.
visi numura raksti
Katrīne Pļaviņa
Skaidrojumi. Viedokļi
Vai vieni aplokšņu algu maksātāji ir vienlīdzīgāki par citiem

Autores redzējums par to, kā Satversmes tiesa varētu vērtēt prasības no 2015. gada 1. augusta pretendentiem iepirkumā norādīt darbinieku vidējo stundas likmi atbilstību vienlīdzības principam.

Liene Zariņa
Skaidrojumi. Viedokļi
Personu ar ierobežotu rīcībspēju tiesību uz politisko līdzdalību attīstība
2013. gada 1. janvārī stājās spēkā grozījumi Civillikumā un Civilprocesa likumā, ieviešot jaunu ierobežotas rīcībspējas tiesisko regulējumu, kas aizstāja pilnīgās rīcībnespējas institūtu. Ierobežotās rīcībspējas institūts ...
Maksims Miņejevs
Skaidrojumi. Viedokļi
Gaisa transporta kustības drošības un ekspluatācijas noteikumu pārkāpšana
Raksta mērķis ir pievērsties gaisa transporta kustības drošības un ekspluatācijas noteikumu pārkāpšanas krimināltiesisko aspektu analīzei, veicot atsevišķu Krimināllikuma1 (turpmāk – KL) 257. pantā paredzētā noziedzīgā ...
1 komentāri
Tiesību politika
Parakstīts memorands par trauksmes cēlāju mehānisma praktisko ieviešanu
Pagājušajā nedēļā, 20. janvārī, tika parakstīts četrpusējs memorands starp valsts pārvaldi, NVO, tiesībsargājošām un pretkorupcijas iestādēm, kas paredz vienošanos līdz šī gada beigām izstrādāt tiesisko regulējumu ...
Kaspars Novicāns
Jurista vizītkarte
Kaspars Novicāns
2 komentāri
AUTORU KATALOGS