ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

Paziņojums oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” nav vienkāršs personas vēlmes darīt zināmu Latvijas iedzīvotājiem un komersantiem noteiktu informāciju izpaudums. Jāatceras, ka oficiālā publikācija ir publiski ticama un saistoša. Turklāt, tiklīdz informācija ir publicēta, sāk darboties prezumpcija – neviens nevar aizbildināties ar oficiālajā izdevumā publicēto oficiālo paziņojumu nezināšanu (OPTIL 2.panta otrā daļa). Tādējādi likums nosaka visām personām pienākumu zināt oficiālo publikāciju. Lai ierobežotu šādas informācijas apjomu, likumdevējs ir tiešā tekstā noteicis, ka privātpersonu informācija publicējama oficiālajā izdevumā tikai tad, ja “to oficiālu publicēšanu paredz ārējie normatīvie akti” (OPTIL 10.panta pirmā daļa). Tādējādi skaidri saskatāms, ka tas ir izņēmuma rakstura noteikums. Apšaubāma ir pieļaujamība publicēt citu informāciju (pat analoģijas rezultātā), jo tas ietekmē tiesisko noteiktību, citu privātpersonu tiesības zināt, ka šāda informācija tām ir jāzina. Ja likums neparedz noteiktas informācijas publicēšanu oficiālajā izdevumā, vai tad var prasīt, lai citas privātpersonas nepieciešamības gadījumā pārbaudītu, vai attiecīga informācija nav publicēta (piem., izmantojot rakstā minēto autora darbu, persona varētu neiedomāties pārbaudīt oficiālās publikācijas, jo likums šādu paziņojumu neparedz). Jau šobrīd pienākums zināt oficiālās publikācijas ir drīzāk utopija, nevis tiesiska realitāte. Padarot informācijas apjomu neierobežotu, šāda prezumpcija vēl vairāk tiktu degradēta. Tādā gadījumā, kurš gan varētu liegt publicēt informāciju par laulībām, miršanu, jebkādas kustamas mantas piederību u.tml.
Autora apgalvojums, ka to, “ka likumdevējs ir vēlējies paplašināt sniegtās informācijas apjomu oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”, norāda likuma nosaukums [..]” un “likuma virsraksts norāda uz to, ka likums ir domāts ne tikai publikācijām no valsts puses, bet arī tādai informācijai, ko sniedz tiesību subjekti un kas nav saistīta ar valsts vai pašvaldību izdotajiem tiesību aktiem”, domājams, ir pārsteidzīgs. Likuma virsraksts atspoguļo likuma satura (precizēts 3.lasījumā). Oficiāla publikācija ir visa oficiālajā izdevumā publicētā informācija (OPTIL 2.panta pirmās daļas 1.teikums); privātpersonu paziņojumi, sludinājumi un cita informācija ir viens no oficiālās publikācijas veidiem – oficiālais paziņojums (OPTIL 10.panta pirmā daļa). Savukārt tiesiska informācija (protams, arī lielākā daļa oficiālo publikāciju ir “tiesiska” informācija), kas nav oficiāla publikācija, likuma ietvaros varētu būt sistematizētie tiesību akti (OPTIL 16.pants). Likuma nosaukums nav pamats publicējamās informācijas apjoma paplašināšanai.