ŽURNĀLS Eiropas telpā

I. Ievads

[1] 2022. gada 18. septembrī Eiropas Komisija (turpmāk – Komisija) sanāca uz ārkārtas sēdi svētdien plkst. 8.36 (parasti Komisijas sēdes notiek otrdienā vai trešdienā). Dienas kārtībā bija jautājums par to, vai pirmo reizi ierosināt procedūru, kas paredzēta Regulā 2020/2092 par vispārēju nosacītības režīmu Savienības budžeta aizsardzībai (turpmāk – Tiesiskuma nosacītības regula)¹ un piedāvāt Eiropas Savienības Padomei (turpmāk – Padome) pieņemt īstenošanas lēmumu par pasākumiem Eiropas Savienības (turpmāk – Savienība) budžeta aizsardzībai pret tiesiskuma principu pārkāpumiem Ungārijā. Komisija nolēma uzsākt procedūru. 2022. gada 15. decembrī Padome piekrita Komisijai un apturēja 55 % no Savienības budžeta saistībām trijās kohēzijas politikas darbības programmās, kā arī aizliedza noslēgt saistības ar sabiedrības interešu trastiem vai šādu trastu īpašumā esošiem subjektiem.² Kopumā šie pasākumi ietekmē aptuveni 6,3 miljardus eiro, kas pienākas Ungārijai no Savienības budžeta.

[2] Šajā rakstā tiks atspoguļota Tiesiskuma nosacītības regulas pieņemšanas vēsture, tiesiskuma principu pārkāpumi, kas kļuvuši par pamatu tās piemērošanai Ungārijas gadījumā, kā arī procedūra pirms un pēc Komisijas lēmuma pieņemšanas. Tāpat tiks atspoguļoti citi pārmetumi Ungārijai par Savienības vērtību pārkāpumiem un izteiktas prognozes par Tiesiskuma nosacītības regulas piemērošanu nākotnē – gan Ungārijas, gan citu dalībvalstu gadījumā.

II. Tiesiskums kā vērtība – tā aizsardzības līdzekļi

[3] Tiesiskums kā Savienības vērtība ir jau sen nostiprināts Savienības aktos – gan politiski (piemēram, 1993. gada Kopenhāgenas pievienošanās kritērijos), gan juridiski (tagad – Līguma par Eiropas Savienību (turpmāk – LES) 2. pantā). Taču diezgan ilgi tika uzskatīts, ka vienīgais veids, kā var piemērot finanšu pasākumus vērtību pārkāpuma gadījumā, ir LES 7. panta procedūra.³ Tai pašā laikā jāatzīst, ka praktiski to piemērot ir diezgan grūti – sākumā ir nepieciešams, lai Eiropadome pēc trešdaļas dalībvalstu vai Komisijas priekšlikuma un ar Eiropas Parlamenta (turpmāk – Parlaments) piekrišanu ar vienprātīgu lēmumu konstatētu, ka kāda dalībvalsts vairākkārt nopietni pārkāpusi 2. pantā minētās vērtības (LES 7. panta 2. punkts), un tikai tad Padome ar kvalificētu balsu vairākumu var nolemt attiecīgai dalībvalstij uz laiku atņemt dažas tiesības, kas izriet no Līgumu piemērošanas konkrētai dalībvalstij (tai skaitā attiecībā uz finansējumu – LES 7. panta 3. punkts).

[4] Ņemot vērā šo augsto latiņu, tiesību doktrīnā tikuši minēti dažādi veidi, kā finansiāli aizsargāt Savienības vērtības citu procedūru ietvaros – piemēram, lietojot pārkāpuma procedūras, kuras drīkst uzsākt Komisija. Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (turpmāk – LESD) 260. panta 2. punktu, ja Eiropas Savienības Tiesa (turpmāk – EST) konstatē, ka attiecīgā dalībvalsts nav izpildījusi tās spriedumu, tā var šai valstij uzlikt sodanaudu vai kavējuma naudu. Tādējādi finanšu pasākumus varētu īstenot, ievērojot divus priekšnosacījumus: 1) sākumā EST atzīst pārkāpumu; 2) pārkāpuma nenovēršanas gadījumā EST uzliek sodanaudu vai kavējuma naudu. Atliek tikai atrast normatīvo pamatu, kā Komisijai uzsākt pārkāpuma procedūru, lai aizsargātu vērtības.

[5] Doktrīnā tikuši piedāvāti dažādi varianti šim normatīvajam pamatam. Piemēram, par pārkāpuma procedūras pamatu varētu kļūt LESD 20. pants par Savienības pilsonību.⁴ Cits variants – pārkāpuma procedūra uz LES 2. panta pamata sistēmisko pārkāpumu gadījumā.⁵ Interesanti, ka Komisija diezgan ilgi noliedza, ka LES 2. pants var būt pārkāpuma procedūras pamats. Taču šogad lietā par Ungārijas noteikumiem, kuru mērķis ir aizliegt vai ierobežot nepilngadīgo piekļuvi saturam, kas attēlo tā saukto "pašidentitāti, kura neatbilst dzimumam dzimšanas brīdī, dzimuma maiņu vai homoseksualitāti", Komisija norādījusi, ka šie noteikumi neatbilst ne vien vairākām direktīvām un Pamattiesību hartai, bet arī pārkāpj LES 2. panta vērtības.⁶ Būs interesanti vērot, vai šim viedoklim pievienosies EST.

[6] Vēl viens pamats varētu būt LES 49. pants. Šajā 49. pantā, kurā ir paredzēta iespēja ikvienai Eiropas valstij lūgt, lai to uzņem par Savienības dalībvalsti, ir precizēts, ka Savienība apvieno valstis, kas brīvi un brīvprātīgi ir pieņēmušas pašlaik LES 2. pantā minētās kopīgās vērtības, kas ievēro šīs vērtības un apņemas tās popularizēt. LES 2. pantā nostiprināto vērtību ievērošana no dalībvalsts puses ir visu šai dalībvalstij no Līgumu piemērošanas izrietošo tiesību izmantošanas nosacījums. Tātad dalībvalsts nevar grozīt savus tiesību aktus tā, ka tiek izraisīta Savienības vērtību aizsardzības līmeņa pazemināšana.⁷ No minētā izriet, ka pēc iestāšanās Savienībā vērtību aizsardzības līmeni pazemināt nedrīkst.⁸ Taču jāpiebilst, ka vismaz šobrīd EST pārsvarā atsaucas uz LES 49. pantu līdztekus citām normām, nevis atsevišķi.⁹

[7] Tiesiskuma aizsardzībai Savienības tiesību sistēmā ir arī speciāla norma – LES 19. panta 1. punkta otrā daļa: "Dalībvalstis nodrošina tiesību aizsardzības līdzekļus, kas ir pietiekami efektīvi tiesiskās aizsardzības nodrošināšanai jomās, uz kurām attiecas Savienības tiesības." Portugāles tiesnešu algu lietā 2018. gada februārī EST pirmo reizi atzina, ka LES 19. pants konkretizē LES 2.