ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

Mūsdienās apdrošināšanas līgums var tikt slēgts individuāli, apdrošinot konkrētu apdrošināto¹ saistībā ar konkrētu apdrošināmo objektu un risku, taču var tikt slēgts tā, ka vienlaicīgi aptver vairākus apdrošinātos, kuri katrs patstāvīgi apdrošināti saistībā ar konkrētu apdrošināmo objektu un risku. Tādēļ atkarībā no tā, vai līgums aptver vienu konkrētu apdrošināto vai vienlaicīgi noteiktu apdrošināto loku jeb grupu, var izšķirt individuālo un grupas apdrošināšanas līgumu. Piemēram, ceļotājs var patstāvīgi ar apdrošinātāju noslēgt ceļojumu apdrošināšanas līgumu vai darbinieks – savas veselības apdrošināšanas līgumu, kas būs vērtējami kā individuālie apdrošināšanas līgumi. Taču konkrētais ceļotājs var tikt aptverts ar grupas ceļojumu apdrošināšanas līgumu, ko noslēdz viņa banka un kas automātiski nodrošina viņa ceļojumu apdrošināšanu kā vienam no bankas klientiem. Vai arī darba devējs kā apdrošinājuma ņēmējs noslēdz apdrošināšanas līgumu, apdrošinot savu darbinieku veselību. Šāda veida līgumi uztverami par grupas apdrošināšanas līgumiem.

Individuālā un grupas apdrošināšanas līguma veidu esamība ļauj sasniegt vairākus mērķus. Šo mērķu vidū var izdalīt to, ka abu apdrošināšanas veidu pieejamība ļauj apdrošinātājam diversificēt piedāvājamos apdrošināšanas produktus (no apdrošināšanas izplatīšanas un apdrošināšanas ekonomikas terminoloģijas viedokļa); tāpat šie produkti var tikt pielāgoti noteiktu grupu specifiskām vajadzībām;² savukārt likumdevējam ir iespēja paredzēt apdrošināto un apdrošināto personu³ aizsardzību grupas apdrošināšanas regulējumā.

Grupas apdrošināšanas līguma pirmsākumi meklējami 19. gadsimtā, taču mūsdienu izpratne radusies iepriekšējā gadsimtā.⁴ Mūsdienās grupas apdrošināšanas līgums tiek plaši izmantots pasaules apdrošināšanas tiesību praksē, tostarp Latvijā. Grupas apdrošināšanas līguma slēgšana praksē ietekmēja arī apdrošināšanas līgumtiesību regulējuma attīstību, kas bija iemesls tam, ka aizvien vairāk valstu sāka regulēt grupas apdrošināšanas līgumu. Arī Latvijā ir paredzēts grupas apdrošināšanas līguma regulējums, kaut tas konstatējams vien atsevišķos gadījumos trīs reglamentēto tiesību profesiju gadījumā. Vienlaikus pašreizējā Latvijas apdrošināšanas tiesību literatūrā trūkst pētījumu par grupas apdrošināšanas līgumu un tā vietu apdrošināšanas līgumtiesībās izpratni, īpatnībām salīdzinājumā ar individuālo apdrošināšanas līgumu un tā regulējumu, tostarp no tā pilnveides viedokļa. Tomēr līdz šim Latvijā grupas apdrošināšanas līgums aplūkots vien saistībā ar obligāto apdrošināšanu.⁵ Interesanti, ka, ieviešot grupas apdrošināšanu Latvijā atsevišķos gadījumos, likumprojekta autori nav snieguši grupas apdrošināšanas līguma izpratni vai skaidrojuši tā būtību, kas apgrūtina šī regulējuma izpēti.⁶

Situācija ārvalstu tiesību literatūrā angļu vai vācu valodā nav daudz labāka, jo grupas apdrošināšanas līgums vispār netiek aplūkots⁷ vai aplūkots vien atsevišķos šauros gadījumos.⁸ Izņēmums no šīs situācijas ir tādas atsevišķas publikācijas kā amerikāņu tiesību profesora R.H. Džerija grāmata,⁹ Eiropas apdrošināšanas līgumu tiesību principu (PEICL – angļu valodā lietotā abreviatūra) autori, kuri grupas apdrošināšanas līgumam šajos principos ir veltījuši vairākus pantus, tos arī komentējot,¹⁰ un atsevišķi raksti.¹¹ Lai risinātu pētījumu trūkumu un aizsāktu Latvijas civiltiesību literatūrā diskusiju par grupas apdrošināšanas līgumu, raksts veltīts grupas apdrošināšanas līgumam un tā regulējumam Latvijā. Taisnības labad jāpiezīmē, ka raksta apjoma dēļ nav iespējams pilnvērtīgi aplūkot visus jautājumus saistībā ar grupas apdrošināšanu, tādēļ atsevišķi jautājumi rakstā palikuši vien ieskicēti.

Raksta struktūra ir šāda: vispirms sniegts grupas apdrošināšanas līguma raksturojums, tālāk aplūkots tā regulējums Latvijas apdrošināšanas līgumtiesību regulējumā un beigās sniegti ieteikumi Latvijas likumdevējam šī regulējuma pilnveidei.

1. Grupas apdrošināšanas līguma raksturojums

Šīs nodaļas ietvaros grupas apdrošināšanas līguma raksturojums aplūkots no trim skatpunktiem: jēdzieniskā, tiesībsubjektības un atsevišķu līgumisku sastāvdaļu īpatnību viedokļa.

1.1. Jēdzienu sistēma

1.1.1. Individuālā un kolektīvā apdrošināšana

Kā norādīts raksta sākumā, apdrošināšanas līgumu var slēgt individuālā kārtā, kad konkrētais līgums aptver viena konkrētā apdrošinātā apdrošināšanu saistībā ar konkrētu apdrošināmo objektu (piemēram, transportlīdzekli vai ēku īpašuma apdrošināšanā vai veselību fiziskas personas gadījumā veselības apdrošināšanā) un risku (atkarībā no apdrošināmā objekta).