Savā 2017. gada 6. janvāra spriedumā Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija apstiprinājusi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) secinājumu, ka tiesībsargs Juris Jansons, bez atlīdzības darbojoties konsultatīvajā padomē un aizstāvot ikviena Latvijas iedzīvotāja intereses, ir nodarījis kaitējumu sabiedrībai un valsts pārvaldei. KNAB saskata interešu konfliktu tajā, ka tiesībsargs, ieņemot tik augstu un sabiedrībā nozīmīgu amatu, ir pārkāpis valsts amatpersonai noteiktos amata savienošanas ierobežojumus.
Žurnāls “Jurista Vārds” ir lielākais specializētais, tieslietām veltītais izdevums Latvijā, tā pamata uzdevums ir informēt sabiedrību un veicināt dialogu par tiesību politiku. Žurnāla izdevējs VSIA “Latvijas Vēstnesis” nodrošina valsts oficiālās informācijas publicēšanu. Savukārt “Jurista Vārda” konsultatīvā padome sniedz žurnāla redakcijai ieteikumus kvalitatīva, daudzpusīga un neatkarīga satura izveidei.
Ar nožēlu jāatzīst, ka tiesa spriedumā vispār nav vērtējusi tiesībsarga argumentus, kas liek aizdomāties, vai apelācijas sūdzības kā personu tiesību aizsardzības līdzekļa nozīme administratīvo pārkāpumu lietu kategorijā netiek nonivelēta un padarīta par formālu. Tiesībsarga ieskatā, tiesas spriešanā saskatāmi acīmredzami procesuāli pārkāpumi. Šajā konkrētajā gadījumā, neesot iespējai pārsūdzēt spriedumu kasācijas kārtībā, nav iespējams pārbaudīt Rīgas apgabaltiesas nolēmuma tiesiskumu un likumību.
Ņemot vērā tiesas spriedumā minētos secinājumus, tiesībsargs vērsīsies Saeimā ar lūgumu vērtēt, vai šis pārkāpums ir savienojams ar Tiesībsarga likumā noteiktajiem amata ieņemšanas kritērijiem. Neatkarīgi no tā, ko secinās parlaments, tiesībsargs rosinās Saeimu izdarīt grozījumus likumā, pieļaujot tiesībsargam ieņemt tādus amatus, kas saistīti ar Tiesībsarga likumā noteikto funkciju izpildi. Lai arī, iepazīstoties ar tiesas spriedumu, vairāk ir neskaidru jautājumu nekā atbilžu, tiesībsargs tiesas spriedumu ievēros.
Neizpratni rosina arī jautājums par citu amatpersonu dalību žurnāla “Jurista Vārds” zinātniski konsultatīvajā padomē. Tajā vienlaicīgi ar tiesībsargu piedalījušies arī Satversmes tiesas priekšsēdētājs Aldis Laviņš, Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs, Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš, Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs, Valsts prezidenta padomnieks likumdošanas jautājumos Jānis Pleps.
Vērtējot situāciju pēc analoģijas, rodas šaubas, vai arī šīs amatpersonas ir darbojušās sabiedrības un valsts interesēs.
Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas 06.01.2017. spriedums
