Reliģiskās darbības veikšanas vietas (baznīcas) ir uzskatāmas par publiskām vietām, līdz ar to, neatkarīgi no tā, vai apmeklējuma laikā notiek vai nenotiek dievkalpojums, visiem apmeklētājiem:
- jālieto mutes un deguna aizsegs;
- jāievēro distancēšanās gan sēžot, gan arī pārvietojoties pa telpu;
- regulāri jādezinficē rokas.
Vienlaicīgi reliģiskās darbības veikšanas vietā (baznīcā) tiek nodrošināts, ka telpā vienlaikus atrodas ne vairāk kā 50% no kopējā iespējamā cilvēku skaita, ko pieļauj apmeklētājiem pieejamā telpu platība un infrastruktūra, nodrošinot, ka vienam apmeklētājam ir paredzēti ne mazāk kā 3 kvadrātmetri no publiski pieejamās telpu platības.
Garīgajam un kalpojošajam personālam, noturot dievkalpojumu savu pienākumu ietvaros, mutes un deguna aizsegs nav obligāti jālieto, tādēļ ka viņi ir pielīdzināmi darba kolektīvam, kas pilda savus darba pienākumus.
Savukārt laulību ceremonijas, bēres, kristības baznīcā ir uzskatāmas par privātajiem pasākumiem, uz kuriem attiecas visi Ministru kabineta paredzētie nosacījumi (t.sk. cilvēku skaita ierobežojumi un iespēja pasākumā atrasties bez mutes un deguna aizsega). Tāpat arī jebkāda darbība reliģiskās darbības veikšanas vietās, kuras nav publiski pieejamas, ir uzskatāmas par privātajiem pasākumiem.
Visās reliģiskajās organizācijās stingri jāievēro distancēšanās, mutes un deguna aizsegu lietošanas un citas valstī noteiktās epidemioloģiskās drošības prasības.
