Satversmes simtgadē Augstākā tiesa izdevusi grāmatu “Senāts lasa Satversmi” – Senāta atziņas par Satversmi.
Grāmatas atvēršanā 27. maijā Augstākās tiesas priekšsēdētājs Aigars Strupišs atgādināja, ka Satversmes simtgadē Augstākā tiesa kopā ar citiem konstitucionālajiem orgāniem apvienojās kopīgā iniciatīvā ar vadmotīvu “Atver Satversmi!”, lai pēc iespējas plašāk un dažādāk parādītu Satversmes lomu mūsu dzīvē. “Domājot par to, kāds varētu būt Augstākās tiesas pienesums Satversmes “atvēršanā”, sapratām, ka varam dalīties ar to, kas ir mūsu unikālā vērtība – ar Senāta atziņām. Par to, kā Senāts izmanto Satversmi savu nolēmumu argumentācijā, kā to interpretē un tālākveido,” sacīja Augstākās tiesas priekšsēdētājs. Viņš uzsvēra, ka Senāts ar savu ikdienas darbu – nolēmumiem tiesu lietās – nodrošina nepārtraukti funkcionējošu tiesiskumu un taisnīgumu, kas ir likts Satversmes pamatos. Bez tam Senāta nolēmumiem ir kultūrvēsturiska vērtība nozīme – tajos risinātie strīdi ir sava laika vēstures liecība, tie arī parāda, kā satversmība virzījusies cauri tiesību piemērošanas ikdienai.
Grāmatā “Senāts lasa Satversmi” ietverti divi Senāta atziņu apkopojumi. Starpkaru Latvijas Senāta praksi Satversmes piemērošanā apkopojuši tiesību zinātņu doktori Jānis Pleps un Jānis Priekulis. Otro apkopojumu par mūsdienu Senāta atziņām tiesu nolēmumos sagatavojusi Augstākās tiesas Judikatūras un zinātniski analītiskā nodaļa.
Grāmatas atvēršanā Jānis Priekulis uzsvēra, ka pētnieku mērķis bijis izveidot lietderīgu Latvijas Senāta prakses apkopojumu – lai tas būtu praktiski izmantojams arī šodien. Bijuši patīkami pārsteigti, ka, pirmkārt, atraduši daudz vairāk nekā cerēts noderīgu nolēmumu, otrkārt – secinājuši, ka toreizējās atziņas patiešām savu aktualitāti nav zaudējušas arī šodien.
Savukārt Judikatūras un zinātniski analītiskās nodaļas vadītāja Anita Zikmane secinājusi, ka Satversmes normu piemērošanai un interpretācijai ir jābūt īpašai metodei. Ne tikai tādēļ, ka Satversmei ir īpašs statuss, bet arī tādēļ, ka šī interpretācija veido saprotamu un uztveramu Satversmes jēgu. Viņa aicināja domāt par īpašu mācību kursu par Satversmes normu iztulkošanu un tālākveidošanu tiesu nolēmumos, kas būtu noderīgs ne tikai studentiem, bet arī tiesnešiem.
Senatori Rudīte Vīduša un Ivars Bičkovičs dalījās savā pieredzē un pārdomās par to, kā Senāta nolēmumos veidojas atziņas par Satversmi, kā senatori piepilda Satversmes normas atbilstoši konkrētu tiesu lietu apstākļiem.
Rudīte Vīduša sacīja, ka Satversmes piemērošana ir administratīvo tiesnešu “biotops” – ikdiena, jo administratīvajās lietās tiek risināti strīdi starp valsti un privātpersonu. Satversme te ir klātesoša ikdienā. “Tā ir visdzīvākais normatīvais akts, kāds vien mums ir bijis,” sacīja senatore, salīdzinot Satversmi ar māju – ar durvīm, logiem, sienām, grīdu, bet tas viss diezgan neredzams. Satversmes interpretācijā tiesnesim jāsajūt un jāizskaidro šīs mājas uzbūve, to īsti neredzot. Solis nepareizā virzienā – un mājas stabilitāte un līdzsvars būs apdraudēti.
Savukārt senators Ivars Bičkovičs norādīja, ka krimināllietās Satversme netiek tik bieži konkrēti pieminēta un interpretēta kā administratīvajās lietās un civillietās. Tas tādēļ, ka “Kriminālprocesa likums ir sava veida Satversmes tulkojums vai pat komentārs, kurā Satversmē ietvertās pamattiesību normas tiek ne tikai nodublētas, bet pat izvērstas, paredzot mehānismu, garantijas, pielietojumu, izņēmumus utt.”
Grāmatas atvēršana turpinājās ar diskusiju “Satversme tiesneša rokās”, ko vadīja LU Juridiskās fakultātes docents Edvīns Danovskis. Diskusijā piedalījās tiesneši – bijusī senatore Edīte Vernuša un Administratīvo lietu departamenta senatore Ieva Višķere, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes docents Jānis Pleps, kā arī cilvēki, kas studējuši jurisprudenci, bet dzīvē strādā citās jomās – aktieris Gints Andžāns un rakstniece Māra Svīre.
Grāmatas atvēšanas un diskusijas ieraksts pieejams ŠEIT.
