Klajā nācis apjomīgais un faktogrāfiski bagātais izdevums, kas Latvijas 95 gadu jubilejas kontekstā veltīts Latvijas valsts pirmsākumiem - laikam, kad sāka veidoties valsts dienests. Šīs 800 lapppušu biezās grāmatas izdevējs ir "Latvijas Vēstneša" Grāmatu apgāds.
Latvijas pirmie divi gadi – no tās pasludināšanas līdz Brīvības cīņu beigām – lai gan ir izšķiroši nozīmīgi, taču maz izzināti un saprasti posmi mūsu valsts vēsturē. Turpmāk šo robu palīdzēs aizpildīt apjomīga grāmata, kurā apkopoti Latvijas rītausmas laika dokumentētās liecības.
Ap 800 lappušu biezais darbs tapis Valsts kancelejas un oficiālā izdevēja "Latvijas Vēstnesis" sadarbībā kopīgi ar Latvijas Kara muzeju, Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvu, Latvijas Nacionālo bibliotēku un Latvijas Nacionālo vēstures muzeju, ar Lauku atbalsta dienesta un AS "Latvenergo" atbalstu.
Grāmata ir veltījums Latvijas valsts pasludināšanas 95.gadadienai. Grāmatas idejas iniciators un projekta virzītājs - Valsts kanceleja; izdevējs - "Latvijas Vēstneša" Grāmatu apgāds.
Kur to var iegādāties?
- "Latvijas Vēstneša" e-grāmatnīcā www.lv.lv/gramatas: skat. šeit
- Klātienē "Latvijas Vēstneša" Klientu centrā Bruņinieku 53, Rīgā
- Saziņai: gramatas@lv.lv, 67311161
Saturs bagāts ar pirmpublikācijām
Grāmatā pirmo reizi publicēti visi Latvijas Tautas padomes pilnvarotās Pagaidu vadības sēžu protokoli, kas papildināti ar komentāriem, svarīgāko vēstures notikumu aprakstiem, fragmentiem no notikumu dalībnieku atmiņām un dienasgrāmatām, to laiku raksturojošu informāciju no preses izdevumiem, kā arī ar fotogrāfijām, attēliem un dokumentiem.
Ikviens interesents grāmatas lappusēs varēs rast atbildes jautājumiem – kas bija cilvēki, kuri pirmie stājās jaunās valsts dienestā, kas bija "republika uz ūdens", kāpēc Liepāju var dēvēt par Latvijas pagaidu galvaspilsētu un cik daudzu valstu, valdību un pilsētu izlaistās naudaszīmēs bija jāorientējas Latvijas iedzīvotājiem ikdienas maksājumos? Tāpat grāmatā var izlasīt daudz citu interesantu faktu.
Grāmatu īpašu dara mākslinieces Ditas Pences veidotais maketa un vāka mākslinieciskais noformējums, ko poligrāfiski augstvērtīgā izpildījumā īstenojusi Jelgavas tipogrāfija.
"Grāmata ne tikai sniedz zināšanas par mūsu valsts vēstures faktiem, bet arī vieno emocionālajā atmiņā ar mūsu valsts sākuma laiku un cilvēkiem, kuri izcīnīja Latvijas valsti", tā grāmatas saturu raksturo tās veidotāju darba grupas vadītāja, Valsts kancelejas pārstāve Līga Peinberga.
"Arī oficiālais izdevējs šīs grāmatas izdošanā ir guvis jaunu pieredzi, veidojot izdevumu ciešā sadarbībā ar citām valsts institūcijām (Valsts kanceleja, Lauku atbalsta dienests, AS Latvenergo). Esam gandarīti, ka grāmatas iznākšana ir pierādījums tam, ka, ievērojot valsts funkciju īstenotāju sadarbības principu, ir iespējams īstenot pietiekami vērienīgus projektus sabiedrības un valsts interesēs," valdes priekšsēdētāja Daina Ābele.
Grāmata veidota, balstoties galvenokārt uz nacionālo atmiņas institūciju – Latvijas Kara muzeja, Latvijas Nacionālā vēstures muzeja, Latvijas Nacionālā arhīva un Latvijas Nacionālās bibliotēkas – glabāto unikālo vēsturisko mantojumu.
"Izdevuma veidošanā izmantotas arī Latvijas Nacionālajā digitālajā bibliotēkā pieejamās periodikas un grāmatu elektroniskās versijas. Pateicoties portālam "Zudusī Latvija" grāmatā dienasgaismu ieraudzījušas daudzas no aizmirstības paglābtas pagātnes liecības – fotogrāfijas un atklātnes no Letonikas un Baltijas centra Baltijas Centrālās bibliotēkas, Mūzikas un mākslas centra Mākslas lasītavas un Jolantas Āboltiņas personiskās kolekcijas. Publicētas arī fotogrāfijas no Reto grāmatu un rokrakstu nodaļas fondiem. Daudzas no fotogrāfijām un atklātnēm publicētas pirmo reizi.
Viena no publicēto avotu grupām ir Sīkiespieddarbu nodaļas krājuma materiāli, kas izdevumā publicēti pirmo reizi," tā izdevumu piesaka Latvijas Nacionālā bibliotēka.
Iesakām interviju ar vēsturnieku un grāmatas „1918.–1920. gads Latvijas Republikas Pagaidu valdības sēžu protokolos, notikumos, atmiņās” ievadesejas autoru Dr. hist Valters Ščerbinskis, kurš uzskata - lai gan jaundibinātās Latvijas sabiedrībai šajos trauksmainajos gados, iespējams, bija daudz mazāk iemeslu ticēt savai valstij nekā mums šodien, cilvēki apbrīnojami drīz pieņēma to un apliecināja īstu patriotismu.
- Valters Ščerbinskis: valsti rada vēsturiskas izdevības, nevis tiesību akti
LV portāls "Par likumu un valsti", 2013. gada 29. novembris