Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 4.februārī, vērtējot Tieslietu ministrijas izstrādātos grozījumus likumos, kas sagatavoti, ņemot vērā pilsoņu kolektīvo iesniegumu „Atbildība par Saeimas deputāta zvēresta laušanu”, rosināja atbildību par deputāta zvēresta laušanu stiprināt Saeimas deputātu ētikas kodeksā.
„Iepazīstoties ar Tieslietu ministrijas piedāvātajām izmaiņām, kas paredzēja Saeimai tiesības lemt par deputāta izslēgšanu no Saeimas sastāva, ja būtiski pārkāpts deputāta svinīgais solījums, un, diskutējot par ierosinājuma būtību, jāatzīst, ka šajā jautājumā ir daudz dziļu juridisku problēmu un iesniedzēju piedāvātais priekšlikums prasa grozīt Satversmi. Tāpēc, uzklausot katra komisijas deputāta, kā arī konstitucionālo tiesību ekspertu un Satversmes tiesas pārstāvju viedokļus, vienojāmies, ka pašlaik optimālākais risinājums būtu grozīt Saeimas kārtības rulli un atbildību par deputāta zvēresta laušanu stiprināt deputātu ētikas kodeksā,” pauda Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne.
„Piedāvātās izmaiņas Saeimas kārtības rullī, Satversmes tiesas likumā un Saeimas vēlēšanu likumā vērtējamas kā pretrunīgas un savstarpēji nesaskaņotas. Turklāt jautājums par atbildību ir jāskata daudz plašāk, un nākotnē jādomā par impīčmenta procedūras ieviešanu Latvijā, jo zvērestu vai svinīgo solījumu dod ne tikai Saeimas deputāti, bet arī Valsts prezidents, tiesneši un citas amatpersonas”, uzsvēra komisijas deputāte Solvita Aboltiņa.
Juridiskās komisijas deputāti sēdē atzinīgi vērtēja uzsākto diskusiju par atbildību, ja deputāts ar saviem izteikumiem vai rīcību nostājas pret demokrātijas pamatvērtībām, un uzsvēra, ka jautājums par solījuma vai zvēresta pārkāpumu jāattiecina arī uz citām valsts amatpersonām un ka tā pēc būtības ir konstitucionālā atbildība, kas jānostiprina Satversmē.
Jāpiebilst, ka kolektīvais iesniegums ”Atbildība par Saeimas deputāta zvēresta laušanu”, ko parakstījuši 13 854 pilsoņi, Saeimā tika iesniegts 2012.gadā.