Saeimas Juridiskā komisija trešdien, 5.februārī, trešajam galīgajam lasījumam atbalstīja grozījumus Civilprocesa likumā, kas paredz jaunu iespēju ar civilprocesuāliem līdzekļiem aizsargāt personu pret vardarbību.
Ar likuma grozījumiem tiek būtiski mainīta attieksme gan pret vardarbības upuriem, gan vardarbības veicējiem, uzsver Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne.
Likuma grozījumi iedibinās kārtību, ka mājoklis jāatstāj varmākam, nevis viņa upuriem. Tiesai šādās situācijās būs jārīkojas nekavējoties, - ne vēlāk kā nākamajā dienā lemjot par noteiktiem ierobežojumiem vardarbības veicējam, piemēram, nosakot aizliegumu tuvoties cietušajam un kopīgajam mājoklim.
Grozījumi papildina Civilprocesa likumu ar jaunu nodaļu par pagaidu aizsardzību pret vardarbību. Ieviešot vienotu mehānismu, personas personiskās tiesības (tas ir, tiesības uz dzīvību, brīvību, personas neaizskaramību, veselību, dzimumneaizskaramību, privātās dzīves, mājokļa un korespondences neaizskaramību) varēs aizsargāt ar pagaidu civiltiesiskiem līdzekļiem.
Grozījumi Civilprocesa likumā kā personisko tiesību aizsardzības līdzekļus paredz noteikt pienākumu vardarbīgajai personai atstāt mājokli, kurā pastāvīgi dzīvo cietusī persona, un aizliegumu tajā atgriezties un uzturēties, kā arī aizliegumu uzturēties noteiktās vietās un noteiktā attālumā no cietušā mājokļa.
Tāpat paredzēts, ka personai varēs noteikt aizliegumu satikties un jebkādā veidā sazināties ar cietušo, izmantot viņa personas datus, uzturēt fizisku vai vizuālu saskari ar to, kā arī ar citu personu palīdzību organizēt satikšanos vai jebkāda veida sazināšanos ar vardarbības upuri. Šos pagaidu aizsardzības līdzekļus varēs piemērot tiesa pēc pieteikuma saņemšanas par pagaidu aizsardzību. To varēs iesniegt arī ar policijas starpniecību.
Līdzīgs regulējums pastāv vairākās citās Eiropas un pasaules valstīs – cietušajām personām ir iespēja vērsties tiesā un lūgt noteikt ierobežojumus vardarbīgajai personai. Šobrīd Latvijā, lai pārtrauktu vardarbību, cietušajam ir jāvēršas ar iesniegumu policijā, un ierobežojumus aizdomās turētajam vai apsūdzētajam var noteikt kā drošības līdzekli kriminālprocesa ietvaros. Jāņem vērā, ka cietusī persona savas subjektīvās attieksmes dēļ pret varmāku nereti nevēlas, lai tiktu uzsākts kriminālprocess, vai mēdz atsaukt savu iesniegumu, norāda likumprojekta autori.
Likuma grozījumi nosaka plašu vardarbības definīciju, ar to saprotot jebkādu fizisku, seksuālu, psiholoģisku vai ekonomisku vardarbību, kas notiek starp bijušajiem vai esošajiem laulātajiem vai citām savstarpēji saistītām personām neatkarīgi no tā, vai aizskārējs dzīvo vai ir dzīvojis vienā mājsaimniecībā ar aizskarto personu. Pagaidu aizsardzību varēs piemērot arī gadījumos, ja pret personu vērsta vardarbīga kontrole – tāda darbība vai darbību kopums, kas ietver aizskaršanu, seksuālu piespiešanu, draudus, pazemošanu, iebiedēšanu vai citas vardarbīgas darbības, kuru mērķis ir kaitēt, sodīt vai iebiedēt aizskarto personu.
Likumprojekts nosaka, kādos gadījumos personisko tiesību aizsardzības nodrošināšana būs iespējama, tostarp prasībās par laulības neesamību vai šķiršanu, prasījumos personisku aizskārumu dēļ, arī prasībās par uzturēšanas līdzekļu piedziņu.
Tiesa jautājumu par pagaidu aizsardzību pret vardarbību skatīs slēgtā sēdē. Gadījumos, kad pieteikums iesniegts ar policijas starpniecību, kā arī tad, ja kavēšanās var radīt būtisku prasītāja tiesību aizskārumu, tiesai vai tiesnesim jautājums par pagaidu aizsardzību būs jāpieņem ne vēlāk kā nākamajā darbadienā pēc pieteikuma saņemšanas. Pārējos gadījumos lēmums būs jāpieņem 20 dienu laikā pēc pieteikuma saņemšanas.
Plānots, ka tiesas nolēmumu izpildi par personisko tiesību aizsardzības nodrošināšanu kontrolēs Valsts policija.
Likumprojekts paredz, ka jaunā kārtība stāsies spēkā 2014.gada 31.martā. Par grozījumiem Civilprocesa likumā trešajā galīgajā lasījumā vēl jālemj Saeimai.
