Par Saeimas deputātu ētikas kodeksa pārkāpumu Saeima varēs liegt deputātam runāt Saeimas sēdēs vai arī izslēgt no tām, attiecīgi izdarot ieturējumus no mēnešalgas 20 procentu apmērā par katru neapmeklēto sēdi. To paredz Saeimas Juridiskās komisijas atbalstītie priekšlikumi grozījumiem Saeimas kārtības rullī. Komisija minētos likuma grozījumus trešdien, 19.februārī, skatīja otrajā lasījumā.
„Komisijas darba grupā izstrādātie priekšlikumi ir pagaidu risinājums, virzot iedzīvotāju iniciatīvu par atbildību deputātiem, kuri lauzuši deputāta zvērestu. Redzot, ka sabiedrībā ir liels sašutums par gadījumiem, kad atsevišķi deputāti saņem pārkāpumam neadekvātu sodu, esam paredzējuši plašākas iespējas adekvāti reaģēt uz šādiem gadījumiem, līdz pat iespējai liegt deputātam piedalīties sešās Saeimas sēdēs, attiecīgi būtiski samazinot atalgojumu,” uzsver Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne.
I.Čepāne norāda, ka šādu pagaidu regulējumu var ieviest salīdzinoši īsā laikā. Savukārt, lai par zvēresta laušanu ieviestu deputāta impīčmenta procedūru, būs nepieciešams grozīt arī Satversmi, un tas ir daudz laikietilpīgāks process. Turklāt šim regulējumam jābūt visaptverošam - jāattiecas arī uz citām amatpersonām, kuras nodod zvērestu.
Piedāvātie likuma grozījumi nosaka, ka Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija, konstatējusi Saeimas deputāta ētikas kodeksa pārkāpumu, varēs rosināt parlamentam liegt deputātam runāt Saeimas sēdē. Iespējams, šis aizliegums būtu jāattiecina arī uz komisiju un apakškomisiju sēdēm, kā arī jānosaka laika posms, cik ilgi šāds aizliegums būs spēkā.
Kā vēl vienu alternatīvu Juridiskā komisija piedāvā iespēju Saeimai izslēgt deputātu no vienas līdz sešām Saeimas sēdēm. Saeimas Kārtības rullis jau paredz: gadījumā, ja deputāts ir izslēgts no Saeimas sēdes, par katru neapmeklēto sēdi viņš maksā sodu 20 procentu apmērā no mēnešalgas. Piedāvātie likuma grozījumi arī paredz, ka pēc soda ieturēšanas deputātam jāsaņem vismaz minimālā mēnešalga.
Patlaban par deputāta ētikas kodeksa pārkāpumiem deputātam var izteikt mutvārdu brīdinājumu, izteikt rakstveida brīdinājumu vai arī izteikt rakstveida brīdinājumu, paziņojot par to Saeimas sēdē un publicējot komisijas lēmumu oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”.
Piedāvātajiem likuma grozījumiem kā adekvātam pagaidu risinājumam atbalstu komisijas sēdē pauda arī iniciatīvas „Atbildība par Saeimas deputāta zvēresta laušanu” pārstāvis Roberts Griškevičs, paužot gandarījumu par Juridiskās komisijas operatīvo rīcību šī jautājuma risināšanā.
Saeimas Juridiskā komisija, 4.februārī vērtējot Tieslietu ministrijas izstrādātos grozījumus likumos, kas sagatavoti, ņemot vērā pilsoņu kolektīvo iesniegumu, rosināja atbildību par deputāta zvēresta laušanu stiprināt Saeimas deputātu ētikas kodeksā.
Kolektīvais iesniegums „Atbildība par Saeimas deputāta zvēresta laušanu”, ko parakstījuši 13 854 pilsoņi, Saeimā iesniegts 2012.gadā.