Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas vadītais Ministru kabinets kopā ar nozaru nevalstiskajām organizācijām, sociālajiem un sadarbības partneriem izstrādājis Valdības rīcības plāna projektu.
Kā prioritārie virzieni tajā noteikti – zināšanu ekonomikas veidošana, nacionālās identitātes un piederības Latvijai stiprināšana, nevienlīdzības mazināšana, atbalsts ģimenēm, reģionu attīstība un kompleksa risinājuma izstrāde ES fondu finansējuma ieguldīšanai Latvijai nozīmī
ās jomās. Valdības strādās arī pie būvniecības uzraudzības procesa un šīs jomas tiesību aktu pilnveidošanas, kā arī noslēgs izmeklēšanu Zolitūdes traģēdijas lietā.
Ministru prezidente L.Straujuma uzskata: „Lai arī mums nav palicis daudz laika līdz nākamās Saeimas vēlēšanām, darbu ir daudz. Galvenie, kuri būs prioritāri šajā valdībā, ir uzlabojumi izglītības sistēmā, Zolitūdes traģēdijas izmeklēšana, būvniecības likuma pieņemšana un nākamā ES fondu plānošanas perioda apguves uzsākšanu. Vēlos pateikt paldies visām iesaistītajām pusēm par priekšlikumiem Valdības rīcības plāna izstrādāšanā.”
Veidojot zināšanu ekonomiku, būtiska loma būs ieguldījumiem izglītības sistēmā. Plānots izstrādāt jaunu pedagogu darba samaksas aprēķināšanas modeli un grafiku atlīdzības pakāpeniskai paaugstināšanai. Paredzēts stiprināt profesionālās izglītības konkurētspēju un lomu darba tirgū. Lai panāktu konkurētspējīgu un darba tirgus prasībām atbilstošu piedāvājumu, tiks pilnveidots augstākās izglītības finansēšanas modelis.
Nevienlīdzības mazināšanai plānots veikt izmaiņas darbaspēka nodokļu jomā, tostarp mazināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmi 2015.gadā no 24% uz 23%, bet 2016.gadā – uz 22%. Plānots arī ieviest diferencētu ar IIN neapliekamo minumu.
Izveidojot vienotu valsts attīstības finanšu institūciju, iecerēts nodrošināt resursus komercdarbības uzsākšanai, sniegt valsts eksporta garantijas, investēt ražojošos un eksportspējīgos uzņēmumos un veicināt mazo un vidējo komersantu attīstību.
Turpinot demogrāfijas veicināšanas pasākumus, valdība pārskatīs ģimenes valsts pabalsta apmēru, lai diferencētu to atkarībā no bērnu skaita ģimenē. Plānots izstrādāt valsts atbalsta programmu ģimenēm pirmā mājokļa iegādei.
Valdība jau uzsākusi darbu pie kompleksa risinājuma izstrādes, lai izvēlētos tos prioritāros virzienus, kuros ieguldīt ES fondu 2014.–2020.gada periodā pieejamo finansējumu. Galvenais uzdevums, kas jāpanāk ilgtermiņā ar šīm investīcijām, ir ekonomiskā izrāviena īstenošana un darbavietu radīšana, tostarp reģionu attīstība, valsts galveno un reģionālo autoceļu rekonstrukcija, sabiedrisko ēku un dzīvojamo māju siltināšana, jauniešu nodarbinātības veicināšana u.c.
Lai mazinātu administratīvo slogu un vairotu sabiedrības uzticēšanos valsts varai, iecerēts mazināt pārmērīgo tiesiskā regulējuma jaunrades procesu, tostarp normatīvo aktu grozījuma skaitu un apjomu. Savukārt pirms jaunu likumu un noteikumu veidošanas plānots noteikt, vai un kādu administratīvo slogu tas varētu radīt. Tiks turpināts darbs arī pie tiesu lietu izskatīšanas termiņu samazināšanas.
Šās valdības uzdevums ir arī kvalitatīvi sagatavoties Latvijas prezidentūrai ES Padomē.
Valdības rīcības plāna projekts sagatavots, ņemot vērā Deklarācijā izvirzītos uzdevumus. To plānots apstiprināt valdībā 4.martā. Ar rīcības plāna projektu var iepazīties Ministru kabineta mājaslapā.
Darbu pie Valdības rīcības plāna jaunais Ministru kabinets uzsāka uzreiz pēc tā apstiprināšanas, aicinot sabiedrību un nozaru NVO, sadarbības un sociālos partnerus līdzdarboties.
