Otrdien, 11.martā, valdība Ministru kabineta sēdē uzklausīja Latvijas drošības iestāžu un Ārlietu ministrijas informāciju par riskiem saistībā ar 16.marta aktivitātēm un situāciju Ukrainā un aicina nevienu nepiedalīties 16.marta pasākumos pie Brīvības pieminekļa.
Ministru kabineta sēdē ministri uzsvēra, ka valdība kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas konsekventi ievērojusi to, ka Latvijas valsts savus kritušos karavīrus godina Lāčplēša dienā, 11.novembrī – varoņu piemiņas dienā. 16.marts nav valsts oficiāla piemiņas diena. Valsts augstākās amatpersonas un valdības locekļi šajos pasākumos pie Brīvības pieminekļa nepiedalās.
Ministru prezidente Laimdota Straujuma akcentēja, ka „Latvija ir konsekventi nosodījusi abu totalitāro režīmu pastrādātos noziegumus pret cilvēci, nosoda holokaustu, godina totalitāro režīmu upuru piemiņu”.
Sēdē izskanēja informācija, ka pēdējo gadu laikā atsevišķas radikāli noskaņotas grupas ir mēģinājušas traucēt 16.marta privātos atceres pasākumus, lai pievērstu uzmanību sev un saviem mērķiem. Diemžēl arī publiskajā vidē apzināti tiek izplatīta apmelojoša informācija par Latvijas valdību, pat tai un Latvijas iedzīvotājiem piedēvējot simpātijas pret nacismu.
Vispārzināms, ka Otrā pasaules kara laikā un pēc tā Latvija piedzīvoja divu totalitāru režīmu – Padomju Savienības un nacistiskās Vācijas – okupāciju. Izmantojot necilvēcīgas represijas un nepārtrauktu teroru, gan okupējošā Vācijas nacistiskā vara, gan arī padomju vara pretēji starptautiskajām tiesībām nelikumīgi mobilizēja vai piespieda daudzus Latvijas iedzīvotājus pievienoties vienas vai otras valsts bruņotajiem spēkiem. Latvijas tautas likteņi tika necilvēciski salauzti un sagandēti.