Ar Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2014.gada 25.martā kopsēdē izskatītu lietu mainījusies judikatūra (tiesu prakse) attiecībā uz nodokļu maksātāja pienākumu maksāt nokavējuma naudu muitas parāda gadījumā.
Likumā „Par nodokļiem un nodevām” ir paredzēts nodokļu maksātāja pienākums maksāt nokavējuma naudu par laikposmu no pamatparāda rašanās brīža līdz iestādes lēmuma pieņemšanai – tostarp muitas parāda gadījumā. Nokavējuma naudas samaksas pienākums atbilstoši šā likuma 32.panta pirmajai daļai ir spēkā kopš 2007.gada 1.janvāra. Līdz ar to Augstākā tiesa atkāpusies no iepriekš izteiktās atziņas, ka nokavējuma naudas aprēķināšanu muitas parāda gadījumā noteic Padomes 1992.gada 12.oktobra regulas Nr.2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi normas un ka tādēļ nav pamata atsaukties uz likuma „Par nodokļiem un nodevām” normām.
Analizējot Eiropas Savienības Tiesas spriedumus lietās, Augstākā tiesa secinājusi, ka pienākums maksāt nokavējuma naudu par laikposmu no muitas parāda rašanās brīža līdz iestādes lēmuma pieņemšanai pastāv tikai tad, ja tas paredzēts dalībvalsts tiesībās. Tiesa norādījusi, ka nokavējuma nauda ir procentu maksājums, kurš maksājams no laikā nenomaksātā pamatparāda par katru nokavēto dienu, līdz tikuši samaksāti visi maksājumi vai ticis uzsākts audits. Tādējādi pienākums maksāt nokavējuma naudu rodas līdz ar nodokļa pamatparāda nomaksas nokavējuma pirmo dienu.
Lieta kasācijas kārtībā tika skatīta sakarā ar Valsts ieņēmumu dienesta kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru pieteicējas pieteikums daļēji apmierināts un atcelts VID lēmums daļā par aprēķināto muitas nodokļa un pievienotās vērtības nodokļa nokavējuma naudu. Augstākā tiesa apelācijas instances tiesas spriedumu apmierinātajā daļā atcēla un nodeva jaunai izskatīšanai.
Augstākās tiesas spriedumu skatīt AT mājaslapā.